19:51 24 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2158
  • RUB91.1009
Viedoklis
Saņemt īso saiti
80

Simtiem tūkstošu upuru, sagrautas pilsētas un vāji slēpts civiliedzīvotāju naids – Pentagons izved lielāko daļu kontingenta no okupētās Afganistānas un Irākas.

Ilgajos kara gados viņi nav spējuši sasniegt nospraustos mērķus un atnesuši šīm valstīm vien haosu. Kāpēc tagad amerikāņi metuši pie malas iesākto un bēg. Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Neīstenoti plāni

Lēmumu par kontingentu izvešanu Vašingtona pieņēma jau pavasarī. Pagaidām Afganistānā atstāti 8,5 tūkstoši karavīru un virsnieku, bet līdz oktobra beigām kontingentu samazinās līdz 4,5 tūkstošiem.

Tāds ir ASV valdības un radikālās kustības "Taliban" miera līguma rezultāts. Dokuments paredz, ka amerikāņiem 14 mēnešu laikā jāizvāc karavīri no piecām armijas bāzēm. Savukārt talibi apsolīja atbrīvot Afganistānu no teroristiem.

Šis ir ilgākais karš ASV vēsturē. Amerikaņu spēki iebruka valstī 2001. gadā, drīz vien pēc 11. septembra teroraktiem. Kampaņas mērķis – cīņa ar starptautisko terorismu un talibiem, kuri slēpa "Al Kaida" (teroristisks grupējums, aizliegts vairākās pasaules valstīs) vadoņus. Kontingents pieauga, līdz sasniedza 110 tūkstošus. 19 gadus ilgajā karā amerikāņi zaudējuši vairāk nekā 2300 kareivjus, aptuveni 20 tūkstoši guvuši ievainojumus.

Cietuši arī civiliedzīvotāji. Ik gadus kļūdainu uzlidojumu rezultātā iet bojā simtiem afgāņu. Piemēram, 2019. gadā Pentagons atzinis vairāk nekā simtu upuru civiliedzīvotāju vidū. Tomēr analītiķi uzskata, ka oficiālie dati ir tāli no patiesības: bojāgājušo ir daudz vairāk.

Gadījies, ka bezpilota lidaparāti noslaucīja no zemes virsas vairākas apdzīvotās vietas vienā rāvienā. Piemēram, 2009. gadā amerikāņi iznīcināja divus ciemus Farahas provincē. Gāja bojā 150 cilvēki. Tomēr, piezīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs, nekādi manāmi panākumi cīņā ar teroristiem nav gūti.

Amerikāņu instruktoru pulks nespēja kvalitatīvi apmācīt afgāņu armiju, kas cīnījās pret terorismu. Lai arī valstij tiek piegādāti ieroči un tehnika miljardiem dolāru vērtībā, uzbūvēti desmitiem mācību centru, afgāņi nav iemācījušies karot. Viņu zaudējumi ir milzīgi: pēdējo piecu gadu laikā – vairāk nekā desmit tūkstoši karavīru un virsnieku.

Nebāz degunu citu darīšanās

"Operācijas rezultātus Donalds Tramps apkopoja jau 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, - Sudakovs atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Viņš to nosauca par absolūti "bezjēdzīgiem kariem", kas prasa kolosālus izdevumus no budžeta. Prezidents runāja par septiņiem triljoniem, bet eksperti aplēsa, ka gandrīz piecarpus triljonus ASV izšķiedušas karos, kuros uzvaru nav izcīnījušas."

Pēc eksperta domām, pats galvenais ir nevis valstī dislocēto karavīru skaits, bet gan operācijas rezultāti. Amerikāņi nav spējuši stabilizēt reģionu un tikt galā ar daudzajiem teroristiskajiem grupējumiem. Jā, Donalda Trampa prezidentūras laikā ASV nav noticis neviens teroraksts. Tomēr maksa par šo "drošību" ir pastāvīgi un lieli zaudējumi armijas rindās.

Amerikāņi nekad nepametīs Afganistānu pilnībā – valstī paliks privātās militārās kompānijas.

"Viņi turpinās risināt prakstiskos uzdevumus, - paskaidroja Sudakovs. – Aiziet no valsts – tas nozīmē atvērt robežas teroristiem un zaudēt izlūkošanas informācijas avotus, pārvilkt krustu visam, kas veidots gadiem ilgi. Amerikāņiem ir vienalga, kā terorisms izplatās pēcpadomju teritorijā vai Eiropā. Viņiem ir jāaizsargā sava teritorija. un PMK turpinās cīņu šajā frontē."

Tikpat slikti klājas arī Irākā, kur amerikāņi iebruka 2003. gadā, aizbildinoties ar ķīmisko ieroču likvidēšanu. Toreiz Vašingtona apsūdzēja prezidentu Sadamu Huseinu par atbalstu "Al Kaidai".

Rietumu koalīcija iznīcināja Irākas armiju jau mēneša laikā. Ķīmiskos ieročus neatrada, tomēr izsludināja Huseina medības. Viņš slēpās aptuveni pusgadu, bet galu galā iekrita. Irākas līderi tiesāja un pakāra. Šķita, ka mērķis ir sasniegts. Tomēr viss tikai sākās. Valstī uzliesmoja nežēlīgs reliģiskais pilsoņu karš. Šiītu un sunnītu domstarpību dēļ sākās asinsizliešana, gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju.

Amerikāņi vēroja notiekošo no savām nocietinātajām armijas bāzēm un mēģināja regulēt situāciju ar stratēģijas "Lielais vilnis" palīdzību.

Kārtības uzturēšanai uz Irāku tika pārvietoti vēl vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju. Tomēr starpkonfesionālais slaktiņš turpinājās. Turklāt, atbildot uz augošo militāro klātbūtni, sarosījās vietējie dumpinieki – viņi apšaudīja amerikāņu objektus, notrieca helikopterus, organizēja teroraktus. Irākieši gāja bojā tūkstošiem. Pieauga zaudējumi arī amerikāņu armijas rindās.

"Yankee, go home!"

Patlaban Irākā uzturas aptuveni pieci tūkstoši ASV kareivju. Donalds Tramps apsolīja samazināt kontingentu līdz trim tūkstošiem. Krievijas Ekonomikas augstskolas Orientālisma skolas vecākais pasniedzējs Andrejs Čuprigins paskaidroja, ka amerikāņu karavīri un virsnieki šajā valstī nejūtas omulīgi.

"Pēdējā laikā, it īpaši pēc Irānas ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavības Bagdādē amerikāņu situācija Irākā nav īpaši laba, - atzīmēja eksperts. – Tur regulāri uzspridzina konvojus, ar raķetēm apšauda amerikāņu spēku dislokācijas vietas. Tas nepalielina vēlmi palikt tādos rajonos ar mērķi uz muguras."

2003. gadā nospraustos uzdevumus amerikāņiem izpildīt nav izdevies. Piemēram, viņiem neizdevās izplatīt Irākā demokrātijas un liberālisma idejas, kas jau "klibo" arī pašās Savienotajās Valstīs.

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Patiesībā Irāka ir pārvērtusies par kārtējo karsto punktu. Eksperti vērtē, ka amerikāņu okupācijas gados valstī gājuši bojā 200-300 tūkstoši cilvēku.

"Šodien Irākas iedzīvotājiem rūp tikai viens: izdzīvot, apģērbties un paēst, sarūpēt jumtu virs galvas tajos trakajos ekonomiskajos apstākļos, kādos viņi dzīvo jau 17 gadus, - konstatēja Čuprigins. – Viņus neko daudz neinteresē, vai amerikāņi tur vispār ir. Aizvien spēcīgāks ir negatīvais noskaņojums, tā sakot, "yankee, go home". Tas ir saprotams: ar ieročiem apkārušos puišu pastāvīgā klātbūtne kaitina."

Liela daļa aptaujāto ekspertu ir vienisprātis: neskatoties uz militārās klātbūtnes ierobežošanu, diezin vai Vašingtona pilnībā pametīs procesus Tuvajos Austrumos. Vienkārši izvēlēsies miermīlīgāku taktiku.

Pēc Čuprigina domām, daudz kas liecina par to, ka Tramps nopietni pārdomā, vai militāra iejaukšanās trešo valstu lietās ir pareiza.

Pēc temata

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā
"Tas sācies nesen": kāpēc ASV armijas karavīri nogalina viens otru
Tagi:
Irāka, Afganistāna, Pentagons, ASV

Galvenie temati