04:44 17 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
42

Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

Pēc temata

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu

Galvenie temati