12:29 21 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Viedoklis
Saņemt īso saiti
104

Nepārspēts darbības rādiuss, tēmēšana pēc satelīta vai drona datiem, iespēja likvidēt jebkurus mūsdienu tankus.

Perspektīvais prettanku komplekss "Germes" tika atzīts par vienu no izcilākajiem jaunumiem forumā "Armija 2020", kas noslēdzies Piemaskavā. Izstrādātāji apliecināja, ka tas spēj likvidēt bruņutehniku līdz 100 kilometru attālumā. Par jaunā kompleksa īpatnībām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Bruņutehnikas likvidētāji

Pirmā informācija par precīzo vadāmo lādiņu ar aizhorizonta darbības rādiusu parādījās 2000. gadu beigās. Toreiz Tulas Iekārtu būves konstruktoru biroja (viens no AS "Visokotochnije kompleksi" uzņēmumiem) speciālisti piedāvāja gaisa bāzes raķešu kompleksu.

2003. gadā modifikācija "Germes A" tika sekmīgi izmēģināta helikoptera Ka-52 vajadzībām: uz ārējās piekares pietika vietas sešpadsmit konteineriem ar vadāmajām raķetēm. Galvenie mērķi – tanki un nocietināti pretinieka punkti līdz 20 km attālumā.

Šoreiz publika pirmo reizi ieraudzīja sauszemes bāzes variantu. Ārēji komplekss atgādina zalves uguns sistēmas: pārvietojama starta iekārta ar bloku no sešiem cilindriskajiem konteineriem uz riteņu šasijas.

Konteinerā – daudzfunkcionālās vadāmās 130/210 mm raķetes ar šķembu-fugasa lādiņu, aptuveni 30 km smagu. Maksimālais ātrums – 1300 m/sek. Kalibrs ir tāds pats, kā zalves uguns raķešu sistēmām, tomēr uzdevumi ir pavisam citādi. Domājams, armijā šis bruņojums ieņems nišu starp artilēriju un operatīvi taktiskajiem kompleksiem.

"Germes" priekšrocība ir tā darbības rādiuss – līdz 100 kilometriem. Tas šauj vienlīdz precīzi gan dienā, gan naktī. Izstrādātāji norāda, ka pārsvarā komplekss paredzēts PGA objektu, komandpunktu un sakaru mezglu, operatīvi taktisko raķešu iekārtu un zalves uguns sistēmu likvidācijai. Tas ir īpaši efektīvs pret maza izmēra atsevišķiem mērķiem – tankiem, bruņutransportietiem vai kājnieku mašīnām.

Humāns risinājums

"Zalves uguns raķešu sistēmas apšauda teritoriju ar atbilstošu kaitējumu, - RIA Novosti paskaidroja konstruktoru biroja pārstāvis. – "Germes" ir ļoti precīzs: maksimālā raķetes novirze no mērķa – tikai pusmetrs. Ar tādiem rādītājiem to pieļaujams saukt pat par humānu ieroci. "Germes" var pielietot blīvi apdzīvotos rajonos, pilsētās – civiliedzīvotāji, ēkas vai kaut kādi citi objekti necietīs. Tiek likvidēts tikai konkrētais mērķis." Lādiņa precizitāti nodrošina attīstītā tēmēšanas sistēma. Vispirms strādā inerces radionavigācija – ar satelīta palīdzību, pēc tam darbu sāk paštēmējošais lādiņš. "Germes" komandai ir vairāki varianti mērķa noteikšanas jomā. Objektus kaujas laukā var izgaismot ar sauszemes punkta aparatūru. Pieejams arī tālvadības pilotējamais drons ar optikas elektronisko sistēmu, kas pārraida mērķa koordinātes, atzīmē to kartē un izgaismo līdz 5 kilometru attālumā.

Vēl viena svarīga priekšrocība – teicama mobilitāte un iespēja strādāt nesagatavotās pozīcijās. Iespējami gan individuālie raķešu starti, gan zalve pa sešiem mērķiem vienlaikus.

Dārgs un ar lielu darbības rādiusu

Jauno kompleksu izstrādātāji pozicionē kā efektīvu līdzekli cīņā ar tankiem. Spriežot pēc tehniskā apraksta, konkurentu tam nav ne Krievijā, ne ārzemēs. Tomēr vēl nav zināms, vai "Germes" aizvietos pašreizējos prettanku raķešu kompleksus.

"Šis komplekss izceļas ar to, ka operatīvajā aizmugurē spēj likvidēt nevis atsevišķus tankus, bet arī veselas vienības pārgājiena laikā vai koncentrācijas rajonos, - stāsta Krievijas Militārās rūpniecības kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis. – Raķeti ar tādu darbības rādiusu, paštēmējošo lādiņu, bezplatformas inerciālo sistēmu, tātad, dārgu raķeti nav racionāli izmantot kā supertālo vadāmo prettanku raķeti saskaņā ar kritēriju "cena – efektivitāte". Atsevišķiem mērķiem aizmugurē var izmantot daudz praktiskākus līdzekļus. Piemēram, apšaudīt no bezpilota lidaparātiem ar parastajām vadāmajām prettanku raķetēm, to pašu "Vihrj".

Šodien pret tankiem pārsvarā tiek izmantoti pārnēsājamie prettanku raķešu kompleksi vai to iekārtas uz riteņu vai kāpurķēžu šasijas. Piemēram, PRK "Flot" vai "Konkurs" – otrās paaudzes kompleksi ar pusautomātisko tēmēšanas sistēmu. To ekspluatācija ir diezgan vienkārša: operatoram nenākas manuāli vadīt raķeti, atliek tikai turēt to tēmekļa centrā. Lādiņa lidojums tiek koriģēts pa radiokanālu vai ar lāzeru.

Vēlīnākie PRK strādā pēc principa "izšauj un izmet no prāta". Modernākais ir "Kornet D", kas tiek montēts uz trijkāja un sver aptuveni 25 kilogramus. Tēmēklis strādā infrasarkanajā un optiskajā režīmā, tam ir lāzera telemetrus un mērķa automātiskas pavadīšanas iekārta. Komplektā ir vairāku tipu raķetes: no fugasa lādiņiem līdz termobāriskajiem lādiņiem. Komplekss sekmīgi tiek galā ar jebkuru mūsdienīgo tanku, caursit līdz 1300 mm bruņu un līdz trīs metrus biezu betona segumu.

PRK priekšrocības: tie ir mobili, nelieli un viegli, lētie lādiņi ir pietiekami jaudīgi, lai efektīvi iznīcinātu bruņutehniku. Taču to darbības rādiuss ir daudz mazāks nekā "Germes".

Piemēram, "Kornet D" darbības rādiuss ir 8 km, un tas tiek uzskatīts par labu rādītāju. Aptuveni tādas pašas ir arī ārvalstu analogu iespējas. Piemēram, sarežģītais un dārgais amerikāņu Javelin gan izmanto paštēmējošās raķetes, kas pārvietojas pa sarežģītu trajektoru, taču tā maksimums ir trīs kilometru.

Kompleksam "Germes" tuvākais ir Izraēlā ražotais universālais PRK SpikeNLOS, paredzēts darbam no slēgtām pozīcijām ārpus tiešas redzamības zonas. Sistēma tiek notēmēta gan automātiski, gan ar operatora komandām. Koordinātes saņem no izlūkiem uz zemes vai no gaisa – no droniem. Maksimālais darbības rādiuss – 25 kilometri.

Tagi:
krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki

Galvenie temati