Kopīgās mācības "Baltops 2020" notika Baltijas jūrā 7.-16. jūnijā. Tajās piedalījās 17 NATO valstis un divas partnervalstis. Mācībās bija iesaistīti aptuveni 30 kara kuģi, līdz 30 lidmašīnas un helikopteri un 3 tūkstoši karavīru no Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Nīderlandes, Norvēģijas, ASV, Turcijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas un Igaunijas. Tika izpildīti pretgaisa, pretzemūdeņu un pretmīnu aizsardzības uzdevumi, kā arī jūras blokāde – starptautiskajos dokumentos reglamentēta karadarbības forma pretinieka ekonomikas graušanai, atklātas agresijas akts. Mācībās iesaistīto karakuģu galvenais grupējums organizēja operācijas 120-180 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala jūras robežas, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Uzbrukums aerodromiem un komandpunktiem
Baltijas flotes operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" komandas 14. jūnijā treniņu gaitā slēpti pārvietojās uz nosprausto pozīciju rajonu un izpildīja atsevišķus un grupu raķešu elektroniskos startus pa mērķiem, kas imitēja nosacītā pretinieka aerodromus, komandpunktus un raķešu kompleksus. Tika izmantotas aptuveni 20 militārās un speciālās tehnikas vienības. Pie tam Krievijas robežu tuvumā izvērstie NATO spēki un līdzekļi radīja kara realitātei pietuvinātu operatīvo fonu un sarežģītus mērķēšanas apstākļus.
"Iskander" precīzās vadāmās ballistiskās un spārnotās raķetes spēj likvidēt mērķus līdz 500 km attālumā. Tās iespējams aprīkot ar konvencionālajām, kodola, kasešu un elektromagnētiskā impulsa (radiolokācijas sistēmu neitralizācijai) kaujas galviņām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā. Komplekss integrēts ar izlūkošanas un kontroles sistēmām, informāciju par mērķiem spēj saņemt no satelīta, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta. Militārās efektivitātes ziņā OTRK pārspēj visus rietumvalstu rīcībā esošos analogus (Lance, ATACMS, Pluton), savukārt konvencionālo kaujas galviņu iespējas ir ekvivalentas kodolieročiem.
Katra starta iekārta ir autonoma, var strādāt bez izlūkošanas satelītu vai aviācijas norādījumiem. Lidojuma sākuma un noslēguma posmā raķete 9M723K1 ar 4 tonnu starta masu pārsniedz 2000 m/sek. ātrumu, pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, manevrē ar pārslodzi līdz 30 vienību apmērā. Raķetes pārtveršana ar jebkādiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama. OTRK "Iskander" iespējas kombinācijā ar ZRS S-400 aizsargkupolu Baltijas reģionā neatstāj nekādas izredzes uz panākumiem pat tehnoloģiski attīstītākajam agresoram.
Reāla militārā konflikta apstākļos "Iskander" spēj dažu minūšu laikā iznīcināt amerikāņu PRA sistēmas elementus Eiropā un garantē nenovēršamu atbildes triecienu ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.
Atgādināšu, ka par pamatu kodolieroču vēršanai pret ienaidnieku Krievija uzskata vitāli nozīmīgu valsts vai militāro objektu apdraudējumu. Krievijas Aizsardzības ministrija dislocējusi OTRK "Iskander" Kaļiņingradas agabalā 2018. gada februārī, atbildot uz augošajiem militārajiem draudiem rietumu stratēģiskajā virzienā.
Tehnoloģiskais pārākums
Cīņai ar nosacītā pretinieka kuģiem Kaļiņingradas apgabalā operatīvi izvērsti krasta raķešu kompleksi "Bastion". Saskaņā ar mācību uzdevumu, 12. jūnijā "pretinieks" mēģināja iznīcināt jūras komunikācijas un vērst raķešu triecienu pret Baltijas flotes grupējuma kuģiem. KRK "Bastion" komandas, saņēmušas norādījumus, izpildīja elektronisko palaišanu un nosacīti likvidēja "pretinieka" kuģu uzbrukuma grupu jūrā.
Krasta "Bastion" ar virsskaņas pretkuģu raķetēm P-800 "Oniks" ļauj radīt Baltijas jūrā ierobežotas piekļuves un manevra zonas. Komplekss aizsargā krastu vairāk nekā 600 km garumā, kaujas pozīcijā to iespējams izvērst piecu minūšu laikā. Paštēmējošā spārnotā raķete ar starta masu 3 tonnu apmērā sasniedz ātrumu, kas 2,5 reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Tā ir praktiski nenotverama mūsdienu PGA un PRA sistēmām, un spēj izsist no ierindas jebkādas tonnāžas kara kuģi vairāk nekā 300 km attālumā no krasta (citi dati liecina, - līdz 500 km). KRK "Bastion" divizions ietver astoņas starta iekārtas, tātad divizionā pastāvīgi gatavas startam 16 raķetes. Diviziona munīcijas krājums – līdz 36 pretkuģu spārnotās raķetes, taču tās spēj likvidēt arī radiokontrastainus mērķus uz sauszemes.
"Bastion" iespējams izmantot cauru diennakti, jebkādos meteoroloģiskos apstākļos, ar autonomu pavēršanos pret mērķi pēc starta. Komplekss neprasa precīzus norādījumus par mērķi, tā galvenā priekšrocība ir raķetes "intelekts", īpaši efektīvs zalves gadījumā. Lidojumā raķetes nepārtraukti pārsūta viena otrai informāciju, automātiski sadala savā starpā mērķus (pēc to nozīmes) un nereaģē uz viltus mērķiem. Katras raķetes atmiņā ir visu domājamā pretinieka karakuģu "elektroniskie portreti", tāpēc tikšanās punktā iespējams automātiski identificēt kuģu grupas tipu un uzbrukt galvenajiem mērķiem. Programma patstāvīgi izvēlas uzbrukuma taktiku, ņem vērā pretinieka PGA un REB sistēmu iespējas. Kad likvidēts flagmanis, zalves pārējās raķetes pievēršas citiem mērķiem, divu raķešu trāpījums vienā kuģī ir izslēgts. Kaujas apstākļos "Bastion" pirmo reizi tika pārbaudīts 2016. gada rudenī – raķešu trieciens pa kauljinieku objektiem Sīrijā bija precīzs un graujošs.
Draudi pārvēršas par mērķiem
Mācību "Baltops 2020" fonā Baltijas flotes jūras aviācijas frontes bumbvedēji Su-24 un izveicīgie daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-30M 11. jūnijā izspēlēja uzbrukumus virsūdens mērķiem jūras poligonos. Ekipāžas izlidoja uz noteikto kvadrātu, lai noteiktu situāciju un veiktu mācību apšaudi pa mērķiem, kuri imitēja pretinieka kuģu vienību. Treniņos tika izmantotas vairāk nekā 10 lidmašīnas no Baltijas flotes jūras aviācijas vienības.
Dienu iepriekš kaimiņi no Ļeņingradas gaisa kara spēku armijas un Rietumu kara apgabala pretgaisa aizsardzības – iznīcinātāju Su-35S ekipāžas organizēja raķešu apšaudi pa gaisa mērķiem mācībās Karēlijā. Iznīcinātāji izspēlēja pāra un grupas pilotāžu minimālā un maksimālā augstumā, dienā un naktī. Šī apmācību plānveida epizode noteikti dos signālu neitrālajai Somijai gadījumam, ja tā tiks vēl tālāk ievilkta Krievijai naidīgajās NATO kara spēlēs Baltijā.
Rietumu kara aviācijas Ļeņingradas armijas aviācijas (trieciena helikopteri Mi-35 un daudzfunkcionālie Mi-8MTŠ) ekipāžas ar raķetēm un bumbām apšaudīja uzbrūkošu "pretinieku" Kingisepas poligonā Ļeņingradas apgabalā.
Savukārt 12. jūnijā veselas piecas amerikāņu izlūkošanas lidmašīnas, kā arī Francijas Gaisa spēku tālās radiolokācijas lidmašīna vairākas stundas izpildīja izlūkošanas lidojumus pie Krievijas robežām Baltijas reģionā. ASV GS stratēģiskais izlūks RC-135W vairākas stundas pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala robežām Polijas gaisa telpā un virs Baltijas jūras. Vienlaikus divas ASV GS radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Beechcraft RC-12X Guardrail (no Šauļiem Lietuvā) līkločiem pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu Lietuvas gaisa telpā, aptuveni 40 km attālumā no KF robežas. Uz rietumiem no Kaļiņingradas apgabala Baltijas jūras gaisa telpā pārvietojās ASV JKS patruļas pretzumūdeņu lidmašīna P-8A Poseidon. Polijas gaisa telpā uz dienvidrietumiem no Kaļiņingradas apgabala ilgu laiku lidoja Francijas GS tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīna E-3CF Sentry AWACS. Vēlāk virs Baltijas starptautiskajiem ūdeņiem parādījās amerikāņu izlūks U-2S, kas devās Krievijas jūras robežu virzienā.
Šī neveselīgā militārā aktivitāte nesola neko labu Baltijas reģiona valstīm.
Maskava uzskata, ka ASV un NATO tuvošanās Krievijas teritorijai apdraud valsts nacionālo drošību, un konsekventi stiprina bruņoto spēku grupējumu rietumu stratēģiskajā virzienā. Pie tam jāpiebilst, ka, atšķirībā no ASV un vairākām citām valstīm, Krievija aizsardzības spējas nostiprina pati savā teritorijā.
