14:58 15 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1375
  • RUB80.8370
Viedoklis
Saņemt īso saiti
133

Stratēģiskās un daudzfunkcionālās atomzemūdenes, smagie kreiseri un spārnotās raķetes – Krievijas galvenais militārais spēks Arktikas reģionā joprojām ir Ziemeļu flote.

Ziemeļu jūras flotes jūrnieki strādā ārkārtīgi smagos klimatiskajos apstākļos un mācās ekspluatēt mūsdienīgākos ieročus, bet viņu kuģi strādā visā pasaule. Nikolajs Protopopovs publicējis materuālu par Ziemeļu flotes iespējām portālā RIA Novosti.

Arktiskā robeža

"No stratēģiskā viedokļa mūsu potenciālais pretinieks jūrā ir ASV, - skaidroja Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, 1. ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Kodoluzbrukuma draudu gadījumā ātrākā un efektīvākā atbilde nāks no Ziemeļu flotes bāzēm. Pie tam zemūdenes var palaist lādiņus, pat stāvot piestātnē."

Ņenaševs atgādināja, ka Ziemeļu flotes rīcībā ir vairāk nekā puse visa Krievijas JKF trieciena spēka: vairāk nekā četrdesmit dīzeļa un atomzemūdenes ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm un vēl tikpat liels skaits dažādu funkciju kuģu. Ziemeļos strādā spēcīga pretzemūdeņu aviācija un teicami attīstīta krasta sardzes sistēma.

"Ziemeļu flote pirmā saņēma atomdzinējus un raķetes, šurp vispirms tika sūtīti lielie kuģi, - stāsta Ziemeļu flotes bijušais komandieris, admirālis Vjačeslavs Popovs. – Runa ir par tā atrašanās vietu. Piemēram, Baltijas un Melnās jūras flote atrodas ģeogrāfiski ierobežotā rajonā. Bet Ziemeļu flotei ir tieša izeja uz okeānu. Tāpēc Liela Tēvijas kara gados tikai šī flote īstenoja operācijas Barenca un Norvēģu jūrā, Atlantijā. Tā nebija ieslēgta, kā pārējās, kas aprobežojās ar sauszemes spēku apgādi."

Turklāt ziemeļi ir optimāla vieta jaunākās jūras tehnikas noslīpēšanai – tur ir ideāli apstākļi, ir piemēroti poligoni atomzemūdeņu izmēģinājumiem, bet ģeogrāfija ļauj izmantot jūras bāzes cauru gadu. Pie tam izmēģinājumu infrastruktūra atrodas salīdzinoši netālu no Sanktpēterburgas un Severodlvinskas zinātniskajiem un kuģubūves uzņēmumiem.

Klusie Ziemeļu sargi

Šeit, Ziemeļos, jūrā iziet jaunākās atomzemūdenes. Piemēram, 2013. gadā dienestu sāka pirmā stratēģiskā atomzemūdene "Jury Dolgorukiy" (projekts 955 "Borei").

Nesen flote saņēma jau uzlabota projekta atomzemūdeni "Knaz Vladimir". Šis stratēģis ir vēl nemanāmāks un klusāks, ar jauniem vadības, sakaru un hidroakustikas līdzekļiem. Katrs "Borei" nodrošināts ar 16 ballistiskajām kodolraķetēm ar 900 kilotonnu jaudu.

Ziemeļu flotē vēl joprojām tiek ekspluatēta lielākā zemūdene pasaulē – smagais atomkreiseris "Dmitry Donskoi". Tonnāža – apmēram 50 tūkst. tonnu, tas ir vairāk nekā 170 metrus garš un 23 metrus plakts. "Donskoi" ir pēdējais no sešiem projekta 941 "Akula" kreiseriem, kuri bija aprīkoti ar diviem desmitiem 90 tonnas smagu ballistisko kodolraķešu. Pēc PSRS sairuma divas zemūdenes tika iekonservētas, bet "Dmitry Donskoi" tika modernizēta jauna raķešu kompleksa "Bulava" izmēģinājumiem. Pārējie kuģi ir utilizēti.

Starp jaunās paaudzes zemūdenēm uzmanību piesaista projektu "Jaseņ" un "Jaseņ M" daudzfunkcionālās atomzemūdenes. Sērijas galvenais kuģis "Severodvinsk" ir ierindā kopš 2014.gada. Otrais patlaban tiek izmēģināts.

"Jaseņ" ir ārkārtīgi universāli. To arsenālā ir spārnotās raķetes "Kalibr", spēcīgās pretkuģu P-800 "Oniks" īpaši lielu kuģu likvidācijai, kā arī torpēdas. Pie tam raķetes iespējams kombinēt – zemūdenes var vienlaikus cīnīties pret kuģiem, zemūdenēm un sauszemes mērķiem.

No padomju zemūdenēm "Jaseņ" atšķiras ar vājo troksni, tāpēc tās ir lieliski izlūki un aviācijas bāzes kuģu mednieki.

Atommilži

Ziemeļu flotes flagmanis ir smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy". Tas ir lielākais bāzes kuģis pasaulē – par to lielāki ir tikai aviācijas bāzes kuģi. Tonnāža – 25,8 tūkstoši tonu, garums – 250 m, platums – vairāk nekā 28 metri. Milzi vada gandrīz 800 jūrnieki. Peldošais cietoksnis bruņots ar virsskaņas pretkuģu raķešu "Granit" 20 starta iekārtām, zenītkompleksiem "Osa" un "Kinžal", tālās darbības sistēmu S-399 artilērijas "Kortik" un AK 630, pretzemūdeņu torpēdām un reaktīvajiem bumbu metējiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Piotr Velikiy" brālis – "Admiral Nakhimov" patlaban tiek modernizēts. Flotei to plāno nodot līdz 2023. gadam. Pēc būtības jūrnieki saņems pavisam citādu kuģi: pilnībā tiks atjaunotas dzīvībai nepieciešamās sistēmas, radiotehniskais bruņojums un enerģētikas sistēma.

Novecojušais raķešu un artilērijas bruņojums tiks nomainīts. "Nakhimov" būs viens no pirmajiem kuģiem JKF, kas saņems jaunās hiperskaņas raķetes "Cirkon". Ziemeļnieku vajadzībām būvē arī izcilas fregates ar mūsdienīgām radioelektroniskajām iekārtām. Pirmais vimpelis – "Admiral Gorshkov" tika nodots flotei 2018. gadā.

Kuģis spēj pildīt uzdevumus praktiski patstāvīgi – ar minimālu cilvēka līdzdalību. Informācijas un kontroles sistēma savieno tīklā visas iekārtas, radioelektroniskais komplekss konstatē pretinieka tuvošanos simtiem kilometru attālumā.

Galvenais uzbrukuma ierocis – spārnotās raķetes "Kalibr". Pret gaisa mērķiem strādā zenītraķešu komplekss "Poliment-Rledut"un ZRK "Palaš", kuģis bruņots ar 130 mm artilērijas ieročiem un torpēdu aparātiem. AM vēsta, ka "admirāļu sērijas" fregates arī saņems kompleksu "Cirkon". Ziemeļu flote saņems trīs šāda veida kuģus: "Admiral Kasatonov" tiks pieņemta flotē šogad, darbi pie "Admiral Golovko" vēl turpinās.

Stratēģiskais virziens

XX gs. 30. gadu sākumā PSRS aktivizēja zinātniski pētniecisko darbību Arktikā. Vienlaikus Ziemeļos attīstījās arī militārā infrastruktūra. Tika saformēta Ziemeļu jūras flotile un dažus gadus vēlāk reorganizēta. Tomēr pa īstam Ziemeļu flote "izvērsās" tikai pēc kara.

Aukstā kara gados Ziemeļu flote ieguva stratēģisku nozīmi. Pāri ziemeļu platuma grādiem stiepās starpkontinentālo ballistisko kodolraķešu trajektorijas un stratēģisko bumbvedēju maršruti. Tie bija droši jāpiesedz un vienlaikus jāaizsargā valsts no iespējama raķešu uzbrukuma. Tāpēc uz Ziemeļiem devās modernākā tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā Padomju Savienībā saņēma atomzemūdeni ("Leninskiy komsomol") un zemūdeni ar ballistiskajām kodolraķetēm.

"Šeit nonāca lielākie okeāna zonas kuģi un raķešu ieroči, jo te ir, kur šaut, - saka Popovs. – Baltijas flotes kuģi pat mūsdienās šaušanas mācību laikā dodas uz Ziemeļu floti."

Arktika vienmēr ir bijusi stratēģiski svarīga, šim reģionam ir milzīga militāri politiskā nozīme. Pirms simt gadiem tajā nebija nekādu draudu, jo nebija bruņojuma ar tādu darbības rādiusu, toties tagad arktiskais virziens ir ļoti svarīgs no valsts drošības viedokļa.

Pēc temata

Vieglas pastaigas nebūs. Amerikāņi aprēķinājuši, ar ko draud uzbrukums Krievijai
National Interest nosaucis spēcīgāko Krievijas ieroci Arktikā
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
Tagi:
aizsardzība, Krievija, Ziemeļu jūras ceļš

Galvenie temati