Fizelāža var salūzt gaisā, pretinieka aviācija var viegli nodarīt kaitējumu, zema efektivitāte cīņā – ASV atzina, ka piektās paaudzes iznīcinātāji F-35 Lightning II tomēr nav izstrādāti ideāli. Noskaidrojies, ka modernākās amerikāņu lidmašīnas nevar pārvietoties ar virsskaņas ātrumu, portālā RIA Novosti stāsta autors Nikolajs Protopopovs. Pagaidām Pentagons nav spēris kardinālus soļus, tikai aizliegts pārlieku palielināt F-35 ātrumu.
"Nopietna priekšrocība"
Oficiālā līmenī problēma atzīta tikai tagad, taču par to kļuva zināms jau 2019.gadā: lidmašīnas F-35B ar vertikālo pacelšanos un nosēšanos, kā arī klāja versija F-35C nevarēja saglabāt stabilu lidojumu virsskaņas režīmā. Speciālisti prognozēja, ka slodze ne tikai kaitē apšuvumam un citām korpusa daļām, bet arī izsit no ierindas antenas iznīcinātāja aizmugures daļā.
Pentagons slēdzis sāpīgo jautājumu ar atzīmi "labošana nav plānota". Nav arī brīnums – sērijveida ražošanas apstākļos kritiska trūkuma novēršana prasīs milzīgus finansiālos līdzekļus, piemēram, ieguldījumus planiera apšuvuma jauno materiālu izstrādē un izmēģinājumus.
Amerikāņu ģenerāļi parēķināja izdevumus, padomāja un vienkārši mainīja jauno lidaparātu lietošanas taktiku, ierobežojot lidojuma laiku lielā ātrumā līdz minimumam. Patiesībā tas nozīmē, ka mūsdienīgākais iznīcinātājs, ar ko tik ļoti lepojas ASV Gaisa spēki, ir zaudējis vienu no galvenajām priekšrocībām – iespēju pārtvert mērķus gaisā virsskaņas ātrumā.
Tomēr Pentagons neskumts: tā pārstāvji apgalvo, ka virsskaņas ātrums F-35 nemaz nav tik svarīgs. Piemēram, atvaļinātais lidotājs, Hudzonas stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Braiens Klārks uzskata, ka ierobežotais lidojuma laiks lielā ātrumā, gluži pretēji, dāvās F-35 nopietnu taktisko priekšrocību.
Viņš apgalvo, ka lidojums pārāk lielā ātrumā padara lidmašīnu pamanāmu pretinieka radaros. Bez tam, tagad nevajadzēs dedzināt tonnām degvielas forsāžā, tāpēc ievērojami pieaugs lidojuma attālums. Savukārt ātruma trūkumu kompensēšot tas, ka iznīcinātājs likvidēs pretinieku, pirms tiks pamanīts.
Tiesa, pastāv arī pretējs viedoklis. Defense News eksperti ir pārliecināti: virsskaņas ierobežojums apdraud F-35 pilotus potenciālā tuvcīņā. Viņi atceras karu Vjetnamā: toreiz amerikāņi pievērsās "gaiss-gaiss" tipa raķetēm un atbīdīja otrajā plānā aviācijas lielgabalus. Rezultātā zaudējumi krasi pieauga.
Klāja aviācijai problēmu padziļina tas, ka ilgstošā reidā nav iespējams novērst nopietnus lidmašīnas bojājumus. Pieņemsim, ja vairāki F-35 zaudēs apšuvuma elementus pēc lidojuma virsskaņas ātrumā, viņi paliks angāros līdz reida beigām. Tas krasi mazina visas aviācijas bāzes grupas efektivitāti.
Taktiskais trumpis
Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs Vladimirs Popovs norādīja, ka spēja uzturēt stabilu lidojumu virsskaņas režīmā ir viena no mūsdienu iznīcinātāja svarīgākajām īpašībām. Bez tās mērķu efektīva pārtveršana gaisā ir vienkārši neiespējama.
"Ja nu uzbrukumos iztērēts viss munīcijas komplekts, lidmašīnas nozīme kaujā tuvojas nullei, - piebilda eksperts. – Šajā gadījumā lidotāja galvenais uzdevums ir atrauties no vajātājiem un droši piezemēties savā aerodromā. To paveikt ir daudz vienkāršāk, ja pieejams virsskaņas režīms."
Bez tam virsskaņas ātrums ļauj ātri pārvarēt pretinieka PGA darbības sektoru un īsā laikā nonākt pretinieka atbildības zonā izlūka darbībai.
"Amerikāņi ir laiduši klajā visai lielu skaitu "trīsdesmit piekto", taču lidmašīna nav pabeigta, - atzīmēja Popovs. – Pastāv tāds jēdziens kā "resursu izmēģinājumi", kuros trūkumi tiek ofiksēti pakāpeniski. Laiks parādījis, ka konstruktori upurējuši izturību par labu nemanāmībai un nelielam svaram."
Popovs atgādināja, ka agrāk ASV Gaisa spēku galvenā trieciena lidmašīna bija F-22 Raptor. "Taču tā bija dārga, liela, grūti apkalpojama, - piebilda speciālists. – Viņiem gribējās izstrādāt efektīvāku mašīnu. Taču iznācis ir tas, kas ir: F-35 nav lietojams visos režīmos."
Eksperts norādīja, ka 5.paaudzes aparātu ideologi ASV par galveno uzsver "neredzamību" radaros. Vēl viens svarīgs nosacījums – plašs diapazons no minimāla augstuma un ātruma līdz maksimālajam. Pie tam virsskaņas ātrumā no dzinējiem tiek prasīts ekonomisks darbs bezforsāžas režīmā. Tikai pēc tam sarakstā seko kaujas līdzekļu pielietojums un manevrētspēja. Krievijā, gluži pretēji, šīs īpašības tiek uzskatītas par galvenajām, tikai pēc tam seko neredzamība un mazpamanāmība.
Negatava prece
Neskatoties uz virkni F-35 trūkumiem, amerikāņi aktīvi pārdod to saviem sabiedrotajiem. Krievijas Kara zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka 2019.gadā šis iznīcinātājs tika reklamēts īpaši plaši un agresīvi.
"ASV apgalvo, ka F-35 ir mūsdienīgākais lidaparāts, - stāstīja Sudakovs. – To pozicionē kā pilnvērtīgu piekto paaudzi. Patiesībā tā ir negatava, nepabeigta mašīna, un nav nekāda pamata runāt par izrāvienu kara aviācijā. Tomēr ar šantāžu un iebiedēšanu ASV piespieda partnerus pirkt "trīsdesmit piektos". Piemēram, vairāki desmiti iznīcinātāju uzspiest Polijai, kas nemaz tik ļoti negribēja tos iegādāties."
Sudakovs atgādināja, ka gaisināts ir vēl viens Pentagona mīts – par to, ka iznīcinātājs kļūs par Krievijas ZRK S-400 "Triumf" "slepkavu" – lai izvairītos no S-300 vai S-400 kompleksa raķetes, lidmašīnai noteikti vajadzīgs virsskaņas režīms.
Eksperts ir pārliecināts, ka amerikāņiem jau sen laiks atsaukt no tirgus visus lidaparātus.
"Citādi iznāk krāpšanās, jo reklamētās īpašības neatbilst reālajām, - atzīmēja Sudakovs. – Tomēr man šķiet, ASV par to neizšķirsies. Lielākais, ko var gaidīt, - konstrukcijas nepilnību daļēja atzīšana."
"Vašingtonā saprot, ka atsaukšana radīs ķēdes reakciju, kas saistīta ar citu tipu pārdoto bruņojumu. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā Savienotās Valstis pastiprinās šantāžu un spiedienu pret sabiedrotajiem un piespiedīs saglabāt noslēgtos līgumus," piebilda eksperts.
Atgādināsim, ka F-35 Lightning II tiek ekspluatēts ASV kopš 2015.gada. Izstrādātas trīs iznīcinātāja modifikācijas: parastais, ar samazinātu pacelšanās un nolaišanās attālumu, kā arī klāja variants. F-35 programma ir atzīta par vienu no dārgākajām aviobūves vēsturē – tās labad jau iztērēti aptuveni 1,3 triljoni dolāru.
