Atvaļināta augsti stāvoša ASV militārpersona atzina, ka 2019.gadā bumbvedēju cīņasspēja sasniegusi rekordzemu rādītāju – desmit procentus. Par "demokrātijas nesēju" problēmām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Pārlieka ekonomija
ASV Gaisa spēku štāba priekšnieka bijušais vietnieks ģenerālis Džons Maikls Lo atklāja, ka Pentagons saskāries ar smago bumbvedēju trūkumu. Konfliktos tiem piešķirta galvenā loma, tāpēc tādas lidmašīnas vajadzīgas ar katru gadu aizvien vairāk. Taču pēdējos gados valsts vadība pievērsusies Jūras spēkiem, it īpaši zemūdens flotes attīstībai. Vēl vairāk, plānots būtiski samazināt pašreizējo lidmašīnu parku. 90.gadu sākumā ASV rīcībā bija 400 tālie un stratēģiskie bumbvedēji. Patlaban plānots atstāt 140.
GS vadība jau publicējusi pārskatu, kurā apgalvots, ka uzdevumu efektīva izpilde prasa vēl vismaz 65 jaunus bumbvedējus. Pie tam Pentagons nežēlo naudu aviācijai. Tiesa, tā gan pārsvarā tiek izdota par iznīcinātājiem F-35.
Ģenerālis Maikls Lo nosauca arī galvenos iemeslus, kuru dēļ ASV stratēģiskā aviācija saskārusies ar grūtībām. Pirmkārt, tās saistītas ar tālajiem bumbvedējiem B-1B Lancer – patlaban gaisa spēkos ir aptuveni 60 B-1B. Trešo daļu jau noraksta. Atgādināsim, ka Lancer tika uzņemts bruņotajos spēkos 80.gadu sākumā. Aukstā kara laikā tas bija virsskaņas kodolieroču nesējs. Pēc PSRS sabrukuma no bumbvedēja noņēma atombumbas, to vietā stājās konvencionālais bruņojums. 20 gadus Amerikāņi aktīvi izmantoja B-1B lokālajos konfliktos visā pasaulē. Lancer piedalījās uzbrukumos Dienvidslāvijai, Afganistānai, Irākai un Sīrijai.
Patlaban lielākā daļa lidaparātu jau izsmēluši savu resursu, morāli novecojuši, taču nav atbilstoši modernizēti un atjaunoti. Ierindā ir tikai dažas cīņasspējīgas lismašīnas. Tuvākajā laikā remonts nav gaidāms. Acīmredzot Pentagons plāno pilnībā atteikties no Lancer.
Citi "neredzamie"
Par krīzi amerikāņu stratēģiskajā aviācijā liecina arī vēl viens arguments – divi desmiti "neredzamo" bumbvedēju B-2 Spirit. Arī ar tiem Pentagonam klājas plāni. Šai lidmašīnai ASV pievērsās konfrontācijas gados pret PSRS, – valsts cerēja slepus pārvarēt pretgaisa aizsardzību un uzbrukt dziļi pretinieka taktiskajā aizmugurē. Laikā, kad Spirit pacēlās gaisā, PGA sistēmas aizgāja tālu uz priekšu, un bumbvedēji vairs nebija nemaz tik "neredzami".
Spirit paspēja pakarot valstīs bez nopietnām PGA sistēmām – Dienvidslāvijā, Irākā, Lībijā un Afganistānā. Pats par sevi saprotams, mūsdienās lidmašīna nepaliks nepamanīta. Tomēr bumbvedēju joprojām ekspluatē, lai arī tā apkalpošana ir ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Cik ilgi tas vilksies, nav zināms, taču fakti ir pietiekami daiļrunīgi: saskaņā ar budžeta plāniem 2021.gadam, šo vēsturē dārgāko lidmašīnu modernizācija ir atcelta.
Pentagons plāno nomainīt Spirit pret perspektīvo stealth-bumbvedēju B-21 Raider. Tā pirmais lidojums ieplānots 2021.gadā. ASV apgalvo, ka "neredzamās" lidmašīnas mainīs mūsdienu kara noteikumus. Raider lielā mērā līdzinās saviem priekšgājējiem – planieris izpildīts pēc "lidojošā spārna" shēmas, nes kodolieročus, palielināta darbības rādiusa spārnotās raķetes, aprīkots ar sistēmām jebkuras pretgaisa aizsardzības sistēmas pārvarēšanai. Līdz sērijveida ražošanai vēl ir tālu, taču jau tagad ir skaidrs, ka B-21 izmaksās tikpat dārgi kā Spirit.
Pārāk vecs kareivis
ASV stratēģiskās aviācijas pamatus joprojām veido bumbvedēji B-52 Stratofortress. Tie cēlušies pagājušā gadsimta vidū. Bruņojums – spārnotās raķetes un bumbas, kas izstrādātas 70.gados. B-52 sērijveida ražošana tika izbeigta 1962.gadā, tātad pat jaunākajam no tiem ir gandrīz 60 gadi.
ASV GS ģenerāļi jau brīdina: pēc dažiem gadiem lidojošie cietokšņi vienkārši nespēs pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzību – tiem nepieciešama dziļa modernizācija. B-52 trūkst rezerves daļu, tāpēc daudzi lidaparāti tiek izmantoti kā donomi. Radies nopietns darbspējīgu lidaparātu deficīts, tāpēc piloti nevar trenēties un viņus pārved uz cita tipa mašīnām.
Par to, cik nonēsāts ir B-52 parks, liecina arī lielais skaits incidentu. 2017.gadā vienai no lidmašīnām gaisā burtiski nokrita dzinējs. Vēlāk cits bumbvedējs, paceļoties gaisā, aizdegās. Lidmašīna izripoja no pacelšanās un nolaišanās joslas robežām un sadega pilnībā.
Tomēr dažus bumbvedējus Savienotās Valstis pārvietoja uz Eiropu ar mērķi stāties pretī "Krievijas draudiem" un regulāri izmanto tos mācībās. Pentagona "stratēģi" lido virs Melnās un Baltijas jūras un bieži saskaras ar tehniskajām problēmām, kas turklāt rada izmaoņas manevru plānos.
2019.gadā Eiropas militārpersonas jau pauda neapmierinātību, kad NATO mācībās "Ample Strike" ASV bumbvedēji nespēja doties uzdevumā, ņemot vērā bojājumus un problēmas ar tehnisko apkalpi.
Arī pagājušā gada augustā tika fiksēts incidents – B-52, kas kursēja pie Krievijas robežām, atgriezās aerodromā ar degošu dzinēju un saplaisājušiem piloniem.
