04:14 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1832
  • RUB90.5710
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (727)
102

Ķīna slēpa informāciju par slimību Uhaņā, kas lika pamatus planētas mēroga krīzei, tāpēc tā jāsoda, norakstot daļu ASV parāda, kas atrodas Ķīnas Centrālās bankas rezervēs, uzskata amerikāņu politiķi.

Baltā nama atkārtotās apsūdzības pret Ķīnu par koronavīrusa epidēmiju beigušās ar prasībām nemaksāt parādus. Tā kā Ķīna ir lielākais ASV valsts obligāciju turētājs, pēc būtības, runa ir par atsevišķu defoltu. Par to, cik pamatota ir tāda iniciatīva un ko tā var maksāt ASV ekonomikai, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Dod šu’ naudu!

"Par to, ka Pekina slēpa informāciju par slimību Uhaņā, kas aizsāka planētas mēroga veselības aprūpes krīzi, tā ir jāsoda, norakstot daļu amerikāņu parāda, kas atrodas Ķīnas Centrālās bankas rezervēs," apgalvoja senatore Marša Blekbērna no Tenesijas štata.

Viņu atbalstīja mums labi pazīstamais senators Lindsijs Grems, vairāku likumprojektu autors par sankcijām pret Krieviju un "Ziemeļu straumi 2".

"Šī ir jau trešā pandēmija no Ķīnas. Tās atnāk no tiem netīrajiem tirgiem, kur pie viņiem ir sikspārņi un pērtiķi ar vīrusu, kas pēc tam nonāk tālāk caur ēdienu," Grems klāstīja intervijā Fox News.

Viņaprāt, "visai pasaule jāizstāda rēķins par pandēmiju" un jāpiespiež Pekina "kārtīgi samaksāt". "Un es gribu sākt norakstīt daļu mūsu parāda Ķīnai, jo jāmaksā ir viņiem, nevis mums!" uzskata senators.

Blekbērna un Grems nebūt nav vienīgie politiķi, kuri vēlētos moneticēt koronavīrusa izcelsmi Ķīnā. Senators Džošs Houlijs kopā ar trim kolēģiem jau iesniedzis likumprojektu par to, ka nepieciešams izmeklēt Ķīnas darbības koronavīrusa epidēmijas laikā un izstrādāt "kompensāciju nomaksas mehānismu".

To visu pavada vērienīga propagandas kampaņa, kurā iesaistījušies augstākie valdības ierēdņi. Piemēram, trešdien Pentagona vadītājs Marks Espers intervijā telekanālam Fox News paziņoja, ka "Ķīna vēl joprojām daudz ko slēpj par Covid-19, tāpat kā epidēmijas sākumposmā".

"Ķīna varētu būt godīgāka un sniegt vairāk informācijas, lai mums būtu vieglāk tikt galā ar infekciju," piezīmēja Espers. Viņaprāt, pret Ķīnu jāvēršas ar spiedienu un "jāizsit patiesība" par vīrusa izcelsmi.

Sazvērestības teorija

Par bioloģisko noplūdi Virusoloģijas institūtā Uhaņā pirmais internetā pastāstīja institūta bijušais darbinieks Botao Sao. Viņš norādīja, ka viena no pētniecības laboratorijām atrodas 600 metru attālumā no jūras produktu tirgus, kur izcēlās epidēmija. Botao pieļāva, ka "nāvējošais koronavīruss, domājams, radīts laboratorijā" un nejauši iznests pilsētā. Īsi pēc tam viņš publikāciju nodzēsa un paskaidroja, ka hipotēze nav apstiprinājusies.

Toties versiju par vīrusa mākslīgo izcelsmi acumirklī pārtvēra Rietumu mediji un Vašingtonas ierēdņi. 17. februārī senators, republikāņu partijas loceklis Toms Kotons paziņoja, ka infekcija esot parādījusies no bioķīmiskas laboratorijas Uhaņā un apsolīja "saukt pie atbildības tos, kuri vainīgi pie nāvējošās pandēmijas izplatīšanās".

Apsūdzībām pievienojās Baltais nams. Donalds Tramps savos tvītos Covid-19 dēvē tikai par "ķīniešu vīrusu".

Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo martā izjauca "Lielā septītnieka" valstu ārlietu ministru kopīgā komunikē parakstīšanu, jo lielākā daļa dalībnieku pieprasīja dzēst dokumentā terminu "Uhaņas vīruss".

Vienlaikus virkne autoritatīvu speciālistu noliedz tamlīdzīgas apsūdzības. Avīze The New York Times informēja: ASV padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieks Metjū Potingers jau janvārī lūdzis specdienestus izvērtēt vīrusa noplūdes iespējas Uhaņas laboratorijā, taču CIP neatrada neko aizdomīgu.

ASV Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs norādīja: "Pastāv virkne pierādījumu tam, ka koronavīruss veidojies dabiskā ceļā."

Rutgersa universitātes ķīmiskās bioloģijas profesors Ričards Ebraits paskaidroja izdevumam The Washington Post: "Šī vīrusa genomā nav absolūti nekā, kas norādītu uz mākslīgu izcelsmi. (..) Bioloģiskā ieroča versija ir kategoriski jāizslēdz."

Ķīnas juaņas, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Демьянчук

Un tomēr ASV spītīgi klāsta savu. Pagājušajā nedēļā Teksasas un Nevadas tiesas saņēma kolektīvās prasības pret ĶTR: vairāk nekā pieci tūkstoši amerikāņu apgalvo, ka cietuši milzīgus zaudējumus tādēļ, ka ķīnieši esot pieļāvuši koronavīrusa izplatīšanos visā pasaulē.

"Mūsu prasība skar tos, kuri fiziski cietuši vīrusa ietekmes rezultātā. (..) Runa ir arī par Ķīnas komercdarbību, tirdzniecību tirgos, kur tiek realizēta savvaļas dzīvnieku gaļa," paziņoja juridiskā kompānija "Berman Law Group", prasītāju interešu pārstāve.

Amerikāņi pieprasa kompensāciju – 1,2 triljonus dolāru. Dīvaina sakritība – summa precīzi atbilst ASV obligāciju summai Ķīnas Tautas bankas bilancē.

Tiesa itin labi var aizliegt valdībai maksāt saskaņā ar šīm obligācijām "prasītāju interesēs". Ierēdņi Vašingtonā paklausīgi pildīs tiesas lēmumu.

Pašnāvnieciska misija

Prasības samaksāt kompensāciju par pandēmiju neatbilst ne juridiskajām normām, ne veselajam saprātam. To nesen atzina Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Dzirdam spriedelējumus par to, ka Ķīnai vajadzēs visiem samaksāt par to, ka šī infekcija ir parādījusies, ka kāds kādu it kā nav laikus informējis... Ziniet, tas pārkāpj jebkādas robežas, jebkādas normas," atzīmēja diplomāts.

Taču Vašingtonas pieredze sankciju jautājumā rāda, ka tādi sīkumi ASV gandrīz neuztrauc. Patiesībā aiz runām par Ķīnas atbildību atkal slēpjas amerikāņu kompāniju komerciālās intereses.

Lieta tāda, ka Ķīna jau gandrīz ir tikusi galā ar epidēmiju, rūpnīcas un fabrikas ātri atsāk darbu. Toties lielākā daļa Rietumu uzņēmumu stāv dīkā karantīnas dēļ. Tātad tirgi ir vaļā ķīniešu ekspansijai, un nav neviena, kas tuvāko mēnešu laikā varētu stāties viņiem pretī. Prasību izmaksāt kolosālās kompensācijas Vašingtona plāno izmantot kā instrumentu, lai neļautu Pekinai likt lietā pašreizējo stāvokli. Tāpēc ir skaidrs: tiesas ASV apmierinās visas prasības pret Ķīnas valdību. Tomēr tādos apstākļos galveno kaitējumu riskē ciest pašas Savienotās Valstis. Defolta perspektīvu dēļ Pekinai atliks tikai steigšus sākt obligāciju izpārdošanu.

Tas var pilnībā iznīcināt ASV valsts parāda tirgu – lielā piedāvājuma dēļ investori vairs nepirks jauno emisiju obligācijas. Tātad kasei nebūs iespēju finansēt rekordlielo budžeta deficītu, kā arī kolosālās programmas nacionālās ekonomikas atbalstam krīzes apstākļos.

Savukārt gadījumā, ja Federālā rezerve uzdrošināsies segt minētos izdevumus ar drukas iekārtu palīdzību, dolāra pozīcijas pasaules rezerves valūtas statusā sabruks reizi par visām reizēm.

 

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (727)

Pēc temata

Mediji: ASV izlūkdienests savlaicīgi brīdināja Izraēlu un NATO par koronavīrusu
Pulvera muca: globālais parāds sasniedzis 255 triljonus dolāru
Kas visus inficējis ar koronavīrusu? Covid-19 "nulles pacients"
Koronakrīze paātrinās "Lielā trijnieka" Maskava-Vašingtona-Pekina rašanos
Krituma rekords: ASV ekonomika saruks par 40%
Tagi:
Ķīna, ASV, koronavīruss

Galvenie temati