02:10 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1832
  • RUB90.5710
Viedoklis
Saņemt īso saiti
93

Donalda Trampa iniciatīvu slānekļa industriijas atbalstam likumdevēji noraidīja. Tagad nozari var glābt tikai naftas kara beigas.

Vašingtona jau gandrīz panākusi Saūda Arābijas piekrišanu samazināt ieguvi – instrumentu Rijādas ietekmei amerikāņiem ir pietiekami. Taču bez Maskavas stabilizēt tirgu neizdosies, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Demokrātu atriebība

Kongress atteicās piešķirt Enerģētikas ministrijai līdzekļus 77 miljonu tonnu naftas iegādei no slānekļa kompānijām stratēģiskās rezerves vajadzībām. Mēneša sākumā to ierosināja Donalds Tramps, vēlāk enerģētikas ministrs Dens Bruijets izdeva atbilstošu rīkojumu.

"Bet dažas dienas iepriekš valdība pārdeva naftu no rezerves, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, - toreiz Twitter rakstīja aģentūras Bloomberg vadošais korespondentes enerģētikas jautājumos Žavjē Blass. – Tagad slānekļa kompānijas iegūs naftu tikai tālab, lai onkulis Sems to iesūknētu atpakaļ dzīlēs, savās stratēģiskajās glabātavās, iztērējot tālab miljardiem dolāru nodokļu maksātāju naudas."

Pagājušajā nedēļā ASV Enerģētikas ministrija aicināja Kongresu atbalstīt naudas piešķiršanu "pēc iespējas ātrāk, kai palīdzētu amerikāņu enerģētiskajām kompānijām un to darbiniekiem". Taču demokrāti, kam ir vairākums parlamenta apakšpalātā, nepalaida garām iespēju kārtējo reizi ieriebt Trampam un iebilda.

Prezidents nolēmis nepadoties. Bloomberg vēsta, ka Baltais nams devis rīkojumu Enerģētikas ministrijai finansēt iepirkumus no sava budžeta.

"Donalda Trampa administrācija apņēmusies nopirkt lētu naftu, -  pastāstīja kompānijas Rapidan Energy Advisors dibinātājs Bobs Maknellijs. – Ar Kongresa dalību vai citā ceļā, taču stratēģiskās rezerves tiks papildinātas. Iepirkumu plānots veikt mazajās un vidējās kompānijās, kas cietušas visvairāk."

Tomēr analītiķi atzīmē, ka tas nelīdzēs. Lieta tāda, ka ASV stratēģiskajās glabātavās jau iesūknēti 634 miljoni barelu (kopējais tilpums – 714 miljoni). Tātad vietas pietiks vēl 80 miljoniem – izdosies iepirkt tikai pa 450 tūkstošiem barelu diennaktī sešu mēnešu laikā.

"Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar pieprasījuma kritumu, - norādīja enerģētikas analītiķis Džastins Jakobss. – Turklāt iepirkumi notiks par tirgus cenām, kas patlaban ir zemākas par pašizmaksu. Absolūti nav saprotams, kā tas glābs ražotājus."

Industrijas krahs

Paši naftinieki vairs ne uz ko necer. Aizvadītajā nedēļā kompānija Occidental Petroleum izsūtīja darbiniekiem vēstuli ar brīdinājumu par gaidāmo algu samazināšanu. "Situācija tirgū liek mums spert bezprecedenta soļus, - teikts vēstulē. – No 1.aprīļa strādnieku ienākumi saruks par 30%, vadībai – par 68%. Kompānijas izpilddirektors zaudēs 81%. Tāpat tiks samazināti bonusi, subsīdijas braucieniem uz darbu un fitnesa apmaksa."

Citi jau atlaiž personālu. Lielā naftas pakalpojumu firma Halliburton informēja, ka no darba tiek atlaisti 3500 cilvēki Hjūstonā. Slānekļa kompānija Apache samazinās centrālā ofisa štatu par 85 cilvēkiem.

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

"Mēs samazinām slānekļa urbuma iekārtu skaitu līdz nullei un novirzām kapitālu uz citiem projektiem. Tāpēc arī pieņēmām sarežģīto lēmumu par personālu," teikts Apache ziņojumā.

Pat gigantam Exxon Mobil, kas pārsvarā nodarbojas ar tradicionālo ieguvi, ir nopietnas problēmas. "Ņemot vērā nebijušo situāciju tirgū, mēs speram atbilstošus soļus, lai būtiski samazinātu kapitālos un operatīvos izdevumus tuvākajā perspektīvā,"- ziņoja kompānijas ģenerāldirektors Darrens Vudss.

"Iepriekšējais cenu karš, kas radīja naftas cenu krišanos 2015.-2016.gados, noveda pie darba vietu skaita samazināšanas nozarē gandrīz par 30%, - pārskatā vēsta konsaltinga kompānija Rystad Energy. — Tagad naftas rūpniecība saskaras ar koronavīrusa epidēmijas papildefektu." Rezultātā līdz gada beigām darbu zaudēs katrs trešais naftas kompāniju darbinieks ASV.

"Ar pašreizējām cenām mēs ieraudzīsim būtisku slānekļa naftas ražošanas sarukumu Savienotajās Valstīs, par to nav nekādu šaubu," atzina Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols. Viņš piebilda, ka amerikas naftas rūpniecību gaida "milzīgas ciešanas".

"Slānekļa industrija tiks sagrauta," secināja Teksasas Tehniskās universitātes naftas un gāzes nozares profesors Maršals Votsons.

Likmes aug

Slānekļa nozari var glābt tikai OPEC un Krievijas naftas kara beigas. Taču, tā kā pēc amerikāņu plašajām sankcijām nekāds konstruktīvs dialogs starp Vašingtonu un Maskavu šajā jomā nav iespējams, Trampa administrācija pievērsusies Saūda Arābijai.

Pagājušajā nedēļā ASV enerģētikas ministrs Dens Bruijets vēstīja, ka Vašingtona izvērtē iespēju noslēgt naftas aliansi ar Saūda Arābiju, lai "stabilizētu cenas pēc to ļaunākā krituma vairāku gadu desmitu laikā." No formulējuma izriet, ka Vašingtonas galvenais noteiktums ir kotāciju krituma pārtraukšana, tas ir, naftas ieguves samazināšana Saūda Arābijā.

Otrdien žurnāls Politico, atsaucoties uz informācijas avotiem ASV prezidenta administrācijā, stāstīja, ka Donalds Tramps zvanījis Saūda Arābijas troņmantiniekam Muhamedam bin Salmanam un pieprasījis nekaitēt amerikāņu naftiniekiem. "Naftas cenām jāpaliek dzīvotspējīgām," norādīja Tramps.

Trešdien bin Salmanam zvanīja arī valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš atgādināja, ka nepieciešams "uzturēt stabilitāti pasaules enerģētikas tirgos".

"Valsts sekretārs uzsvēra, ka Saūda Arābijai - vienam no "Lielā divdesmitnieka" vadošajiem dalībniekiem un ietekmīgam līderim enerģētikas jomā, ir reāla iespēja nomierināt enerģētikas un finanšu tirgus pasaulē, kad pasaule saduras ar nopietnu ekonomisko nenoteiktību," atzīmēja Valsts departaments.

Aģentūra Bloomberg nosauca Pompeo sarunu ar Saūda Arābijas princi par "ASV tiešāko iejaukšanos Saūda Arābijas un Krievijas cenu karā".

Pēdējais vārds pieder Krievijai

Eksperti ir pārliecināti, ka galu galā arābi būs spiesti piekāpties. Runa nav tikai par to, ka Vašingtonai ir vairāki instrumenti, lai ietekmētu Rijādu: kongresmeņi jau apsprieduši sankcijas pret valsti – par žurnālista Hašogi slepkavību, karu Jemenā, pārlieku aktīvo kodolprogrammas attīstību.

Par izšķirošo faktoru varētu kļūt fakts, ka Saūda Arābijas plāni krasi palielināt eksportu, lai kompensētu naftas cenu kritumu, brūk acu priekšā. Avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Rijāda izjūt grūtības ar pircēju meklējumiem: naftas pārstrādes rūpnīcas ASV un Eiropā atsakās pirkt papildu apjomus, neskatoties uz dempingu.

Pie tam arābu intrigas pret Maskavu faktiski izjauca Pekina: vācu biznesa izdevums WirtschaftsWoche stāsta, ka martā Ķīna nopirkusi Krievijā rekordlielu naftas apjomu – 1,6 miljonus tonnu.

Tātad Saūda Arābijai, kas jau "apšņāpusi" valsts budžetu, vienkārši nav izejas. Tāpēc Rijāda gatavojas mainīt kursu: Rietumu mediji ziņo, ka OPEC sēdē jūnijā tiks apspriesta ieguves samazināšana par 6 miljoniem barelu dienā (martā runa bija par 3,6 miljoniem).

Tomēr tam visam nav jēgas, ja nepievienosies Krievija. Tagad atliek tikai uzzināt, ko Rijāda un Vašingtona piedāvās Maskavai apmaiņā pret naftas kara pārtraukšanu.

Pēc temata

Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli

Galvenie temati