Daugavpils novadā paredzēta sabiedriskā diskusija par armijas poligona "Meža Mackeviči" gaidāmo paplašināšanu. Vietējās tautsaimniecības komitejas dati liecina, ka poligona teritoriju plānots paplašināt no 1350 līdz 2000 hektāriem. Jāpiebilst, ka sākumā poligons aizņēma 200 hektārus, stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Kārtība, kādā lauki un meži nokļūst Aizsardzības ministrijas ziņā, sen jau ir sakārtota. Protams, vietējos iedzīvotājus tāda perspektīva nepriecē – poligons ir vieta ar īpašiem noteikumiem. Jo lielāka ir poligonu platība militāro manevru un šaušanas mācību vajadzībām, jo mazāka ir civiliedzīvotāju pārvietošanās brīvība.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) interesēs plešas plašumā Ādažu poligons, top tādi paši objekti Alūksnes un Daugavpils apkaimē (pēdējais paredzēts Zemessardzei). Starptautiskajām mācībām pilsētvides apstākļos pielāgots Mežaines poligons Skrundā. Domājams, citādi valsts aizsardzību nostiprināt nemaz nevar. Ņemot vērā Latvijas valdības viedokli un starptautisko mācību augošo skaitu valstī, poligonu telpas paplašināšanas process, šķiet, ir permanents un bezgalīgs.
Poligonu spēks
Militārās infrastruktūras izaugsme, ko 2016. gada jūlijā anonsēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, adresēta NATO militārajām daļām, kas pastāvīgi dislocētas Latvijā un aizvien vairāk aug gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Savas pašu armijas (5 tūkstoši) un Latvijā dislocētā starptautiskā bataljona (1,5 tūkstoši) vajadzībām pašreizējo poligonu noteikti ir vairāk nekā vajag. Infrastruktūra paredzēta nākotnei.
Republikā ar 1,8 milj. iedzīvotāju vienlaikus top četri lieli armijas poligoni. Pērnā gada janvārī valdība atļāva Zemkopības ministrijai nodot Aizsardzības ministrijas īpašumā 2385 hektārus zemes Lāčusila armijas poligona paplašināšanai un attīstībai. Agrāk tas aizņēma 63 hektārus zemes Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Trīs mēnešus vēlāk, 2019.gada aprīlī Ministru kabinets atļāva paplašināt Mežaines poligonu Skrundā no 53 hektāriem līdz 952 hektāriem.
Patlaban vislielākais ir Ādažu poligons. Tas aizņem aptuveni 150 kvadrātkilometrus – tādu rezultātu sniegusi ilggadējā pakāpeniskā paplašināšanās ziemeļaustrumu virzienā (56 privātie zemesgabali izpirkti no īpašniekiem, pārējo operatīvi noformēja valsts). Ādažu mācību centrā uzbūvēti seši militārie objekti apmēram 30 miljonu eiro vērtībā. Jaunās kazarmas nodokļu maksātājiem izmaksāja 20 miljonus eiro. Aptuveni 4,5 miljoni atdoti sešu jaunu noliktavu būvdarbiem. Inženiertīkliem iztērēti 3,3 miljoni eiro. 2020.gada nogalē Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl piecus projektus par kopējo summu vēl apmēram 52 miljonu eiro vērtībā.
Pasaules militārā spēka reitingā Global Firepower Latvijas bruņotie spēki ieņem pieticīgo 105.vietu 137 valstu vidū. Toties uz katru NBS karavīru pienākas vairāki hektāri poligonu. Protams, neviens nedomā ne par lauksaimniecības attīstību, ne ekoloģiju. Var taču dabūt naudu no vecākajiem partneriem par savas teritorijas piešķiršanu mācībām.
Deklarācijas un realitāte
Latvijas valsts aizsardzības galvenais uzdevums ir militārā apdraudējuma savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts neatkarība, teritoriālā vienotība un iedzīvotāju drošība. Pēdējo diezin vai var uzskatīt par reālu Aizsardzības ministrijas prioritāti – poligona "Meža Mackeviči" apkaimē mežos gar sēņotāju un atpūtnieku galvām periodiski aizsvelpj lodes – neviens viņus par mācībām nebrīdina.
Novembrī Saeima pieņēma 2020. gada budžetu, kurā aizsardzībai piešķirti 2% IKP – 663,67 miljoni eiro. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka viņa resors licis stabilus nacionālās aizsardzības kompleksās sistēmas pamatus, un tas nākšot par labu visai sabiedrībai. Republikas militarizācija turpinās.
2019. gadā NBS karavīri piedalījās vairāk nekā 130 mācībās. Apkopojot gada rezultātus, aizsardzības ministrs atzīmēja, ka visa sabiedrība esot iesaistīta nacionālajā aizsardzībā. NBS turpina jauniešu rekrutēšanu kara dienestam. Patlaban uz kazarmām jau aicināti gan dzimtenē, gan aiz tās robežām dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Īpašas privilēģijas bauda rekrūši no Latgales.
14. janvārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā". Īsumā tā mērķis ir visu skolēnu un student militārās apmācības. Plāni sniedzas līdz 2027.gadam un attiecas uz 53 vidusskolām; katrā no tām ir vairāk nekā tūkstotis audzēkņu. No 2024.gada visas valsts vidējās izglītības iestādēs plānots ieviest aizsardzības mācību. Tas būs obligāts priekšmets. Mēs vērojam milzīgas (no republikas viedokļa) mobilizējamās rezerves veidošanu. Latvija aizvien vairāk gatavojas potenciālām krīzes situācijām, ko reģionā objektīvi rada vecākie partneri NATO.
Ziemeļatlantijas alianse samitā 2016. gadā pieņēma lēmumu par spēku klātbūtni Baltijas valstīs. Kopš 2017.gada par Latvijas aizsardzību pārsvarā atbild Kanāda (450 kareivji), kaujas grupu pēc rotācijas principa veido arī kareivji no Albānijas, Itālijas, Polijas, Čehijas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas. Daudznacionālā bataljona (1400 karavīri – nepilns pulks) klātbūtnes iemesli nav skaidri, jo faktiski Latviju un citas Baltijas valstis neviens neapdraud.
Agresīvo sagatavošanās darbu nākamā sērija – ASV un NATO vērienīgās mācības "Europe Defender". Šķiet, visas šajās spēlītēs Latvijas vienkāršo iedzīvotāju liktenis nevienu no alianses vecākajiem partneriem neuztrauc ne mazākajā mērā.
