Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augošā NATO aktivitāte un militārā infrastuktūra neveicina drošību Baltijas reģionā un liek Krievijai nostiprināt savas aizsardzības iespējas.
15.decembrī Polijas iznīcinātāji pirmo reizi sāka Baltijas valstu un tuvējās Baltijas jūras akvatorijas gaisa telpas patrulēšanu NATO misijas "Gaisa patrulēšana Baltijā" ietvaros. Emari aviobāzē Igaunijā ieradies Polijas GKS aviācijas posms – četri iznīcinātāji F-16, kā arī 150 karavīri.
Iepriekš Emari dežurēja Čehijas GKS vienības ar iznīcinātājiem JAS-39C Gripen un Lielbritānijas GKS ar iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nav savas kara aviācijas gaisa patruļu nodrošināšanai, tāpēc kopš 2004.gada aprīļa to gaisa telpu patrulē citu NATO valstu lidmašīnas.
Baltic Air Policing patruļas papildina ASV un Lielbritānijas tālās radiolokācijas izlūkošanas lidmašīnu regulāri lidojumi virs Baltijas jūras (Kaļiņingradas apgabala apkaimē).
Pārlieku agresīva aizsardzība
No gada gadā NATO savelk aizvien lielākus spēkus un veido militāros objektus Austrumeiropā – ārvalstu spēki tur divu gadu laikā pieauguši no 25 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Alianse tiek uzskatīta par Baltijas valstu drošības garantu, kurās no 2017.gada dislocēti starptautiskie bataljoni.
Tikai Tallina vien 2019.gadā militārām vajadzībām atdevusi aptuveni 590 miljonus eiro – vairāk nekā 2,1% valsts IKPO. Neatpaliek arī Viļņa un Rīga. Neesošu draudu fornā Igaunija, Latvija un Lietuva cīnās par amerikāņu finansējumu saviem aizsardzības projektiem – 2020.gadam ASV Senāts paredzējis 400 miljonus dolāru Baltijas valstu PGA nostiprināšanai.
Bez pārtraukumiem reģionā notiek alianses mācības. Pakāpenisti tās destabilizē Austrumeiropu. Maskava jau vairākkārt norādījusi, kādu risku nes NATO augošā militārā klātbūtne un agresijas imitācija pie Krievijas robežām. Adekvāta reakcija nav redzama. Vēl vairāk plašie manevri "Defender Europe", ko alianse ieplānojusi 2020.gada pavasarī liecina par atgriešanos pagājušajā gadsimtā, aukstā kara koordināšu sistēmā. Amerikāņu spēku pārvietošana uz Eiropas kontinentu ar mērķi stāties pretī tehnoloģiski līdzvērtīgam pretiniekam – tam nav ne mazākā sakara ar drošību.
Ne velti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško iepriekš norādīja: "Tā ir tukša resursu šķiešana, papildu sadales līniju izveide, situācijas pasliktināšana militārās drošības sfērā ne tikai Eiropā, bet arī reģionos, kur vispār nebija militārās dimensijas drošības jomā."
Krievijas diplomāta pēdējā frāze nav metafora – decembra beigās ieplānotie Krievijas, Irānas un Ķīnas jūras kara spēku kopīgie manevri Indijas okeāna ziemeļu daļā nav vienīgā atbilde uz ASV un NATO aktivitāti.
Rīcība ir prognozējama
Netālu no Igaunijas teritorijas (Ļeņingradas apgabalā) dislocētais Rietumu kara apgabala PGA divīzijas zenītraķešu pulks 15.decembrī noslēdza bruņojuma atjaunošanu ar ZRS S-400 "Triumf" un 2020.gada februārī kvalitatīvi jaunā stāvoklī sāks KF ziemeļrietumu teritorijā izvietoto valsts, militāro un rūpniecības objektu pretgaisa aizsardzības kaujas dežūru.
Iepriekš zenītraķešu sistēmas ZRS S-400 "Triumf" tika izvērstas Kaļiņingradas apgabalā, turklāt reģions pastiprināts ar jaukto aviācijas divīziju, atsevišķu tanku pulku, pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion", savukārt Čerņahovskā dislocētās raķešu brigādes bruņojums nomainīts pret operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander M". Krievijas Baltijas flote saņēmusi 19 jaunus kuģus (arī vienības ar liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm "Kalibr").
Katrs militārās alianses nedraudzīgais solis pie Krievijas robežām rada efektīvu un adekvātu reakciju. Citādi nebūs. Partneriem laiks saprast: Maskava nevienu neapdraud, nav noskaņota sākt nekādas aneksijas, pieprasīt kontribūcijas un tā tālāk. Taču saskarsmes punktos ar NATO valsts nevar atļauties nekādu vājumu. Tā ir aksioma.
