18:08 24 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Viedoklis
Saņemt īso saiti
78

Incidenti atomenerģētikas objektos Ukrainā nav retums. Viens no galvenajiem iemesliem – nonēsātās iekārtas. Visām četrām stacijām nepieciešama modernizācija.

Ukraina pāriet pie Savienotajās Valstīs ražotās AES degvielas. Kijevā nav izdevies formulēt nekādas pretenzijas piegādātājam no Krievijas, taču lēmums ir pieņemts – politika gūs pārsvaru pār drošības apsvērumiem. Valdību nespēj apturēt pat avārijas risks, kas iespējama, ņemot vērā ASV kodoldegvielas neatbilstību padomju reaktoriem. Ar ko Ukrainai un tās kaimiņvalstīm draud eksperimenti kodolenerģētikā? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Incidents pēc incidenta

Aprīlī Varašas (līdz 2016. gadam – Kuzņecovska) iedzīvotāji palika bez gaismas. Avārijas iemesls – īssavienojums Rivnes AES trešajā energoblokā, kas atrodas 400 km no pilsētas. Izcēlās ugunsgrēks, taču tas ātri tika lokalizēts. Atjaunošanas darbu laikā tuvējās apdzīvotajās vietās ik dienas tika mērīts radiācijas līmenis. Viss beidzās labi.

Dienvidukrainas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Соломонов

Vasarā Hmeļņickas AES tehnisko bojājumu dēļ tika apturēts otrais energobloks. Septembrī tas atsāka darbu, taču radās kļūme reaktora dzesēšanas sistēmā. Patlaban tiek remontēts gan pirmais, gan otrais energobloks.

Pērnā gada ziemā Zaporožjes AES atslēdzās padeves sūknis. Tā ir lielākā AES Eiropā, tāpēc satraukti bija ne tikai ukraiņi, bet arī kaimiņi – Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Krievijas iedzīvotāji.

2015. gadā Dienvidukrainas stacijā aizdegās transformators. Ugunsgrēka platība pārsniedza simt kvadrātmetrus.

Incidenti atomenerģētikas objektos Ukrainā nav retums. Viens no galvenajiem iemesliem – nonēsātās iekārtas. Visas četras stacijas būvētas jau PSRS laikā un tām nepieciešama modernizācija. Taču nacionālais atomenerģētikas operators "Energoatom" noliedz problēmas. Incidentus AES kompānija ierasti komentē: apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību nekas neapdraud.

"Oranžais" apvērsums miermīlīgā atoma jomā

Padomju laikos puse Ukrainā patērētās elektrības tika ražota AES. Otra puse tika iegūta uz gāzes, ogļu un naftas rēķina. Degviela pārsvarā tika piegādāta no Krievijas. Taču pēc "oranžās revolūcijas" 2004.gada novembrī Kijeva pasludināja proeiropeisku kursu, un par tā galveno elementu kļuva centieni mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem.

15 gadus vēlāk šī atkarība joprojām nav novērsta. Tomēr minimizēta. Tas noticis, pateicoties ne tikdaudz alternatīvajiem enerģijas piegādātājiem, cik AES slodzes pieaugumam. Šodien atomenerģētikas daļa elektrības patēriņa kopapjomā pārsniedz 60%.

Četras atomelektrostacijas Ukrainā – Rivnes, Zaporožjes, Hmeļņickas un Dienvidukrainas AES – ekspluatē 15 energoblokus. Šī rādītāja ziņā valsts ierindojusies starp pirmajām desmit valstīm pasaulē, taču nespēj patstāvīgi bagātināt urānu un ražot kodoldegvielu. Līdz 2000.gadu beigām degvielu Ukrainas AES piegādāja Krievijas kompānija "TVEL" – valsts korporācijas "Rosatom" apakšnodaļa. Lieta tāda, ka uzņēmums, kas būvēja AES, ļoti labi pārzina drošas un kvalitatīvas degvielas ražošanas tehnoloģijas.

Taču "oranžais" prezidents Viktors Juščenko nolēma pielikt punktu Maskavas ietekmei kodolenerģētikā. 2008.gadā viņš noslēdza vienošanos ar ASV kompāniju "Westinghouse" alternatīvas degvielas piegādēm AES. Bija plānots, ka līdz 2015.gadam vismaz trīs energobloki stacijās pilnībā pāries pie amerikāņu degvielas. Maskava pauda bažas par to, ka šāds solis nav drošs un draud ar nopietniem incidentiem. Kijeva ignorēja brīdinājumus, taču ļoti drīz atcerējās tos.

Dienvidukrainas AES trešais energobloks viens no pirmajiem ielādēja amerikāņu degvielu. Testu posmā stacijas darbā notika kļūme. To izprovocēja "Westinghouse" degviela – tā nebija piemērota padomju reaktoram. "Energoatom" zaudējumi sasniedza 175 miljonus dolāru. Krievijas speciālistiem nācās atjaunot ražošanu. Viņi atkal ielādēja reaktoros "TVEL" degvielu, un darbs tika atjaunots. Kijeva atteicās izmantot amerikāņu degvielu, tomēr 2016.gadā šī ideja atkal "uzpeldēja".

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Patlaban sešos energoblokos Zaporožjes un Dienvidukrainas AES tiek izmantota "Westinghouse" degviela. Pārējie reaktori vēl joprojām strādā ar "TVEL" degvielu. Pie tam amerikāņu degviela ir daudz dārgāka nekā Krievijas produkcija. Aizvadītā gada pirmajā ceturksnī vien "Energoatom" samaksāja "Westinghouse" 51,23 miljonus dolāru. Krievijā ražotā degviela šajā pašā periodā valsts budžetam izmaksāja 17,5 miljonus dolāru. Taču augstā cena Kijevu neaptur.

"Kodoldegvielas piegāžu diversifikācija ir stratēģisks jautājums, lai samazinātu atkarību no piegādātājvalsts," ne vienu reizi vien apgalvoja "Energoatom".

Pie tam kompānija atzīmēja, ka runa nav par pilnīgu atteikšanos no Krievijas kodoldegvielas elementiem. Līgumu ar "TVEL", kas beidzās 2020.gadā, Ukraina pagarināja vēl uz pieciem gadiem.

Radioaktīvie atkritumi

Pēc daļējas pārejas pie amerikāņu degvielas Ukraina saskārusies ar vēl vienu problēmu – ko iesākt ar izmantoto, vēl joprojām radioaktīvo degvielu. Ja to utilizēt nepareizi, no apstarojuma cietīs viss dzīvais. Kijeva nespēj to izdarīt saviem spēkiem – tai nav tehnoloģiju un tiesību bagātināt urānu.

Kamēr Ukrainas AES izmantoja Krievijas produkciju, "Rosatom" uzņēmās atkritumu utilizācijas problēmu. Amerikāņi izmanto citu pieeju. Kompānija "Westinghouse" jau iepriekš norāda, ka ar atkritumu izvešanu nenodarbojas.

Tomēr Kijevas dēļ Vašingtona piekāpās un piešķīra kredītu 250 miljonu dolāru apmērā kodolatkritumu glabātavu būvdarbiem Černobiļas atsvešināšanas joslā. Vidēji šāda objekta būvdarbi ilgst 10-15 gadus, tāpēc Ukraina vēl neko nav ziņojusi par būvdarbu termiņiem.

Atkal vecās kļūdas

Aptaujātie eksperti bija vienisprātis: Ukrainas lēmumam daļēji pāriet pie amerikāņu kodoldegvielas ir politiski motīvi.

"Sasteigtā pāreja pie "Westinghouse" degvielas sākās 2014. gadā, kad pie varas nāca Petro Porošenko. Lai arī burtiski gadu pirms tam valstī tika aizliegts izmantot ASV degvielu. Ukrainas valsts kodolregulējuma inspekcija noskaidroja, ka incidentu Dienvidukrainas AES 2012.gadā izraisīja nepilnības darbā ar degvielu," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Enerģētikas un drošības centra direktors Antons Hlopkovs.

Eksperts pievērsa uzmanību tam, ka pirms Ukrainas problēmas ar amerikāņu degvielu radās arī Čehijai – AES "Temelin".

"Čehu atomstacijā ir divi reaktori VVER-1000, kas būvēti sadarbībā ar speciālistiem no Krievijas. Pēc atkārtotām problēmām ar amerikāņu kodoldegvielu, neskatoties uz finansiālajiem zaudējumiem, čehu operatori pirms termiņa atteicās no tās ekspluatācijas un atsāka sadarbību ar kompāniju "TVEL"," viņš atgādināja.

Pie tam Hlopkovs pieļāva, ka agri vai vēlu arī Krievija sāks piegādāt savu degvielu Rietumu parauga kodolreaktoriem. Viņš uzskata, ka piegādātāju konkurence ir dabisks process, taču uzsvēra, ka tā nedrīkst notikt uz atomenerģētikas drošības rēķina.

"Piemēram, Krievijas degvielas komplekti tagad testa režīmā ielādēti AES "Ringhals" Zviedrijā. Parakstīts līgums ar vienu no ASV kompānijām par Krievijas degvielas licencēšanu izmantošanai ASV teritorijā. Šis process ilgst vairāk nekā trīs gadus, tā mērķis ir apstiprināt degvielas drošību. Degviela tiek ielādēta reaktorā, izpētīta tās darbība, analizēts, vai nav novērojamas deformācijas vai bojājumi, kas var apdraudēt AES ekspluatāciju," paskaidroja speciālists.

Hlopkovs atzīmēja, ka amerikāņu degvielas licencēšanas process Ukrainā izrādījās haotisks un arī tajā iejaucās politika.

"Šeit visbīstamākais sākas, kad darbā iejaucas no atomenerģētikas tāli cilvēki. Tas ir jāpatur prātā neatkarīgi no objektu izvietojuma," konstatēja eksperts.

Tendences mainās, pelēkā zona saglabājas

Analītiskā "PIR Centra" konsultants Andrejs Baklickis uzskata, ka Ukraina sākusi daļēji izmantot ASV degvielu to pašu iemeslu dēļ, kāpēc Zviedrija izvēlas Krievijas produkciju.

"Maskava kļuva par potenciālo degvielas piegādātāju Zviedrijas AES pēc konkursa. Stokholma principiāli meklēja divus importētājus. Princips bija sekojošs: katram kodolreaktoram vajadzīgi divi apakšuzņēmēji, lai piegāžu traucējumu gadījumā vienā kompānijā otrs turpinātu piegādāt degvielu reaktoriem. Tas ir labi arī no cenas viedokļa. Valstis konkurē par degvielas noieta tirgu, tāpēc mazinās stimuls mākslīgi paaugstināt cenu," sarunā ar ziņu aģentūru paskaidroja eksperts.

Arī Baklickis pirmajā vietā nostāda kodolreaktoru darba drošību. Pie tam viņš atzīmēja, ka degvielas piegādātāji pastāvīgi strādā pie tās kvalitātes uzlabošanas, it īpaši, ja runa ir par resursu piegādi "svešiem reaktoriem".

"Kopš Ukrainā 2016.gadā atsākās piegādes no ASV, nopietni incidenti ar degvielas serdeņiem pagaidām nav notikuši. Amerikāņi noteikti ir strādājuši, lai izlabotu kļūdas," pieļāva speciālists.

Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta atomenerģētikas speciālists Deniss Jurčaks nenoliedz, ka AES daudzās valstīs pāriet pie dažādu piegādātāju degvielas, taču viņš uzskata, ka šī tendence slēpj lielu skaitu nenoteiktu faktoru.

""Westinghouse" produkciju Ukraina sāka izmantot relatīvi nesen. Un neviens pagaidām nezina, kā šie serdeņi izturēsies reaktorā ilgstošas ekspluatācijas apstākļos. Rodas pelēkā zona. ASV uzstājīgi norāda, ka to degviela ir droša. "Rosatom" brīdina. Pie tam katrai pusei ir sava interese. Ir grūti atrast neatkarīgu arbitru strīdā," savu viedokli pauda Jurčaks.

Andrejs Baklickis pievērsa uzmanību tam, ka Kijeva neplāno pilnībā pāriet pie amerikāņu degvielas. Turklāt "Rosatom", kā atzīmēja eksperts, nav devis iemeslu šaubīties par piegāžu stabilitāti, lai cik sarežģītas būtu Krievijas un Ukrainas attiecības.

""Rosatom" vienmēr uzsver, ka sadarbība atomenerģētikā ir ārpus politikas. Kompānija nekad nav pārkāpusi šo principu. Taču, ja "Westinghouse" kļūs par vienīgo piegādātāju, tas būs politisks līgums. Amerikāņiem zudīs stimuls uzlabot degvielu un samazināt cenu, kas jau šobrīd pārsniedz Krievijas piedāvājumu," noslēgumā piebilda Baklickis.

Tagi:
AES, Ukraina

Galvenie temati