RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Ukrainai jāizstrādā vidēja darbības attāluma raķetes, kas spēs izdarīt triecienu Krievijas atomelektrostacijām, paziņoja Ukrainas eksperts politiskos un ekonomiskos jautājumos Tarass Zagorodnijs, vēsta Sputnik Igaunija.
Viņaprāt, Ukrainai jāsamazina atkarība no Krievijas, tās energonesējiem, un nevajagot "baidīties būvēt raķetes".
Zagorodnijs uzskata, ka Kijevai vajagot būvēt vidēja darbības rādiusa raķetes – līdz 2,5 tūkst. kilometru.
"Divi pulki tādu raķešu, kādi 200 gabalu – tas ir spēks, liels spēks, kas ļaus nodarīt kaitējumu Krievijas Federācijai. Un tie būs gandrīz kodolieroči: vieta tāda raķete atlidos uz atomstaciju KF teritorijā, un faktiski tas būs kodolsprādziens," klāstīja ukraiņu eksperts, ko citēja izdevums "Glavred".
Tiesa, viņš gan neprecizēja, kā konvencionālās raķetes trāpījums AES novedīs pie kodolsprādziena.
Iepriekš kāds cits ukraiņu kara eksperts Valentīns Badraks paziņoja, ka Ukraina spējot izgatavot raķeti, ar darbības attālumu līdz 1,5 tūkstošiem kilometru, kas varot "sasniegt Maskavu".
Krievijas reakcija
Draudi sākt raķešu uzbrukumu Krievijas AES liecina par nopietnu intelektuālo krīzi Ukrainas ekspertu aprindās, aģentūrai RIA Novosti komentāru sniedza Valsts domes deputāts no Krimas Ruslans Bālbeks.
Savukārt Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs atzīmēja, ka kompetentām iestādēm Ukrainā nāktos nekavējoties reaģēt uz šo izteikumu.
"Es, protams, nepieļauju, ka kaut kas tamlīdzīgs var notikt reālajā dzīvē. Visi, kas pieņem lēmumus Ukrainā, saprot, kas tam neizbēgami sekos, - atzīmēja Klincēvičs. – Taču jau fakts, ka tādas idejas – paranoja sajaukta ar nostalģiju pēc kodolieročiem, kādam tomēr ienāk prātā, prasa atbilstošo Ukrainas dienestu zināmu reakciju," Klincēvičs uzrakstīja savā lapā Facebook.
Senators atgādināja, ka Krievijas AES ir ļoti labi aizsargātas, un tiks pārtverta jebkura raķete, kas vērsta to virzienā.
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas attiecības pasliktinājušās kopš 2014. gada, kad Kijevā notika valsts apvērsums un Krima organizēja referendumu par atgriešanos Krievijas teritorijā.
Pie tam Ukrainas valdība sāka "antiteroristisku" operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma.
Kijeva uzskata, ka zemessargus atbalsta Maskava, taču Krievija norāda, ka tamlīdzīgas apsūdzības ir absurdas.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un nav saistīta ar notikumiem valsts dienvidaustrumos. Nekādus "Krievijas karavīrus", par kuriem stāsta Kijeva, Donbasā nav fiksējusi arī EDSO monitoringa misija.
