09:48 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB76.8001
Viedoklis
Saņemt īso saiti
130

Zemākā un vidējā līmeņa militāro speciālistu trūkums ir Baltijas valstu kopējā problēma. Tai ir vairāki risinājuma varianti. Latvijas Aizsardzības ministrija pūlas kompensēt deficītu, aicinot dienestā sievietes.

Latvija jau ierindojusies starp pirmajām piecām NATO valstīm sieviešu skaita ziņā armijas ierindā – starp karavīriem 17% ir daiļā dzimuma pārstāves. Pie tam Latvijas armija uzsākusi kampaņu, lai piesaistītu sievietes karadienestā. Tiek piedāvātas divpadsmit piemērotas specialitātes – no militārajām līdz darbam medicīnā un grāmatvedībā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Statistika liecina, ka Latvijas NBS ir aptuveni 420 vakantas vietas – 8% no kopējā sastāva. It kā nav vajadzīgs nemaz tik liels skaits speciālistu, lai bruņoto spēku skaits būtu pilns (5300 karavīri), taču stiprais dzimums cenšas nopelnīt iztiku mierīgākās civilās dzīves jomās. Latvijas NBS pirmajā dienesta gadā tiek "atsijāti" apmēram 20% "amazoņu", neskatoties uz pieklājīgo atalgojumu – no 900 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas).

Militārajās mācībās
© Sputnik / Виталий Аньков

Ģenerāļi cenšas. Formalitātes sievietēm, iestājoties armijā, ir gaužām vienkāršotas: speciālistei tikai jāapmeklē medicīniskā komisija, jānodod psihodiagnostiskais tests un jānokārto fiziskās sagatavotības eksāmens (14 reizes atspiesties no grīdas divu minūšu laikā un 31 "vēdera preses" vingrinājums).

Sociālās aptaujas liecina, ka 88% jauniešu Latvijā uzskata sevi par patriotiem un tikai 6% dod priekšroku ģimenes vērtībām. Šķiet, ideāls resurss iesaukumam, rekrūšu skaitam vajadzētu papilnam pārsniegt Latvijas armijas pieprasījumu. Tomēr situācija Baltijas reģionā ir sarežģītāka.

Ko tur apskaust

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš lepojas ar to, ka simtiem viņa padoto – sieviešu dien speciālo uzdevumu vienībā, militārajā policijā, pilotē helikopterus (iespējams, vienu no pieciem). Dažas Skandināvijas valstis pēta un cenšas pārņemt Latvijas pieredzi armijas feminizācijas jomā. Taču lielākajā daļā alianses valstu sieviešu daļa armijā jau sasniedz 15-20% seržantu un virsnieku sastāva. Interesanti, ko var apgūt un apskaust kaimiņi?

Latvijā ir maksimālā starpība ES starp sievietēm un vīriešiem ar augstāko izglītību – 55% un 28%. Pie tam aptuveni 8% sieviešu ir bezdarbnieces, bet vīrieši vidēji saņem par 17% vairāk (Igaunijā – pat par 25%). Tādā situācijā izmantot karadienestā izglītotākus cilvēkus ir racionāli, tomēr nehumāni attiecībā pret sievietēm. Armija ir riska zona, pat miera laikā.

Piemēram, nepiesardzīgi apejoties ar ieročiem, NATO mācībās "Ziemas nometne" Igaunijā februārī gāja bojā 27 gadus veca sieviete – 1.kājnieku brigādes jaunākā leitnante. Tomēr Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass iepriekš ierosināja vairākkārt palielināt sieviešu skaitu armijā, turklāt godīgi atzina: feminizācija nenotiek tāpēc, ka dzīve būtu jauka, vienkārši aizvien vairāk samazinās jauniesaucamo skaits demogrāfiskā krituma dēļ. Kopš 2012.gada 18-27 gadus vecām sievietēm Igaunijā atļauts brīvprātīgi dienēt armijā, un šodien valstī ir aptuveni 10% tādu "amazoņu".

Kā tas ir – "labi"

Sieviešu skaita pieaugums armijā ir novērojams visā pasaulē. Daudzas Ziemeļatlantijas alianses valstis jau sen atļāvušas sievietēm apgūt militārās profesijas. Zviedrijā kopš 1980.gada sievietēm ļauts brīvprātīgi iestāties dienestā. 1988.gadā spānietes saņēma tiesības mācīties kara koledžās. Amerikānietes, anglietes, holandietes, kanādietes un norvēģietes dien tanku un kājnieku kaujas mašīnu ekipāžās. Sievietes Kanādā, Nīderlandē un Norvēģijā dien uz karakuģiem (meitenēm Norvēģijā kopš 2014.gada paredzēts 12 mēnešus ilgs obligātais kara dienests). Kopš 2012.gada ASV "amazonēm" ļauts piedalīties sauszemes spēku karadarbībās. Un tomēr vēl nesen vairāku NATO valstu likumi aizliedza (ierobežoja) sieviešu dalību karadarbībā. Dažādi tabu ir Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Spānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Vācijas, Kanādas, Turcijas armijās, kā arī Francijas sauszemes spēkos.

Pēc rakstura atbildīgā un punktuālā sieviete ir kā radīta kara ārsta, sakarnieka, meteorologa, tulkotāja, psihologa, kara augstskolas pasniedzēja amatam. Ērkšķaināks, iespējams, būs vada komandiera ceļš, taču ir arī tādi piemēri.

Par sieviešu uzņemšanu karadienestā pirmo reizi paziņojusi Uzbekistānas Aizsardzības ministrija. Jauni apvāršņi paveras sievietēm Kirgizstānas un Kazahstānas armijās (Kazahstānas armijā 10% kopējā sastāva veido sievietes). Šī prakse atbilst starptautiskajiem standartiem un reālajai situācijai. Karadienests šodien pieejams sievietēm par Saūda Arābijā – vecumā no 25 līdz 35 gadiem, ar augstskolas diplomu un noteikumu, ka sieviete dzīvo kopā ar vīriešu kārtas aizbildni (vīrs, tēvs, brālis). Irānā izveidojušies sieviešu speciālo uzdevumu bataljoni. Pasauli pārņem "militārā feminizācija".

Un tomēr par militāro līdztiesību nākas maksāt ar sievietēm pārlieku slodzi organisma nežēlīgas ekspluatācijas un pastāvīga riska sistēmā. Ekstremālos dienesta apstākļos smagi klājas pat spēcīgiem vīriešiem. Sieviešu un vīriešu muskuļu spēka parastā attiecība – 2:3. Turklāt sievetēm augšējo ekstremitāšu muskuļi ir par 30% vājāki nekā apakšējo. Var "uztrenēties" sporta zālē, taču dabu mainīt nevar (vismaz ne dabiskā ceļā). Britu militārie ārsti pētījumā pierādīja, ka sacensības ar vīriešiem militārajā jomā sievietēm nereti beidzas ar psiholoģiskām un fiziskām traumām.

Reāla kara riska Baltijas valstīm nav, tāpēc vietējām meitenēm ieteicamāk būtu izvēlēties civilu profesiju. Nevajag upurēt jaunību, veselību un skaistumu par 900 eiro mēnesī un Ziemeļatlantijas fantāzijām par "Krievijas savaldīšanu".

Pēc temata

Kareive sūdzas par "neestētiskajām" ainām Ādažu militārās bāzes ēdnīcā
Baltijas bataljons piedalīsies NATO reaģēšanas spēkos
"Kara laika" dzīve: kāpēc Latvijas karavīriem vajadzīga ūdensnecaurlaidīga "Jaunā derība"
Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu

Galvenie temati