Sakrājusies virkne pretrunu – tik daudzi, ka pasākumu – katram gadījumam – organizē tālāk nost no svešām acīm, 30 kilometru attālumā no Londonas centra. Vai jubileja nekļūs par bērēm? To portālā RIA Novosti mēģina noskaidrot Sofja Meļņičuka.
Smadzeņu nāve septītajā gadu desmitā
"Trīssimt akru platībā Hārtfordšīras grāfistes gleznainajā apvidū izvietotais kūrorts The Grove ir lieliska piecu zvaigžņu viesnīca": tā oficiālajā vietnē reklamēta viesnīca 28 kilometru attālumā no Londonas centra, kur pulcējas NATO valstu līderi.
Viņu rīcībā ir labākie SPA kompleksi, golfa laukumi un restorāni. Taču, domājams, daudz laika izklaidēm nebūs – sakrājusies virkne problēmu, un nāktos tās vismaz apspriest, ja ne atrisināt.
"Eiropa stāv bezdibeņa malā," iepriekš konstatēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un piebilda, ka ES būtu laiks paskatīties uz sevi ne tikai kā uz ekonomisku, bet arī ģeopolitisku spēku, citādi var "zaudēt kontroli pār savu likteni".
Francijas līderis pauda šaubas arī par NATO Statūtu 5.pantu, kas paredz: bruņots uzbrukums vienai vai vairākām sabiedrotajām valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā tiek uzskatīts par uzbrukumu visam blokam. 70 gadu laikā šī norma izmantota vienu reizi – pēc teroristiskā uzbrukuma ASV 2001.gadā.
Sabiedrotie kaismīgi iebilda: alianse vēl ir dzīvotspējīga. Taču visi saprot, ka grūtību ir daudz.
"Samits ir jubilejas pasākums, taču tas ne tikai nav palīdzējis nogludināt nopietnas domstarpības, gluži pretēji, tās kļuvušas ļoti asas," sarunā ar RIA Novosti norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Eiropas drošības nodaļas vadītājs, Krievijas ĀM MVSAI profesors Dmitrijs Daņilovs.
Jautājumi prasa principiālas atbildes. NATO valstu ministru nesenajā apspriedē Briselē reakcija pēc Makrona izteikumiem bija visai miglaina, uzskata Daņilovs.
Neiespējamais jubilejā
Savā intervijā britu izdevumam "The Economist" Makrons kritizēja arī Eiropas galveno transatlantisko partneri – ASV. Viņš norādīja, ka alianse pastāv, tikai pateicoties "pēdējās instances garantam". "Mums ir jāpārvērtē NATO reālijas, ņemot vērā Savienoto Valstu (apšaubāmo – red.) uzticību aliansei," viņš atzīmēja.
Francijas prezidents atsauca atmiņā, kā Donalds Tramps pagājušajā gadā gandrīz izjauca samitu ar saviem kritiskajiem izteikumiem par sabiedroto izdevumiem aizsardzībai un pat draudiem izstāties no alianses.
ASV mediji, atsaucoties uz avotiem Pentagonā, stāstīja, ka Tramps plāno samazināt iemaksas alianses budžetā no 22 līdz 16%. Ietaupītos līdzekļus plānots atvēlēt palīdzībai Gruzijai un Ukrainai. Tiesa, tas atbilst bloka interesēm.
Tomēr, pēc Makrona vārdiem, Tramps ir pirmais ASV prezidents, kas neatbalsta "Eiropas projekta" ideju. Viņš uzsvēra, ka tas notiek laikā, kad Eiropa stājas pretī Ķīnas izaugsmei, pavērsienam pretī autoritārismam Krievijā un Turcijā, kā arī iekšējai nestabilitātei. Tas viss nebija iedomājams pirms pieciem gadiem, sūdzējās Makrons.
Aizvien biežāk vienotība rada šaubas, un alianse, kā drošības organizācija aiziet nebūtībā, RIA Novosti norādīja politoloģijas zinātņu doktore Natālija Jerjomina, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesore.
"No vienas puses, NATO saglabājas kā lielākais militāri politiskais bloks pasaulē, taču organizācijas iekšienē krustojas liels skaits dažādu interešu, - konstatēja eksperte. – Kamēr bija viennozīmīga ārpolitiskā, ģeopolitiskā situācija, divu ideoloģisko nometņu konfrontācija, alianse bija vienota, neuzradās jautājumi par finansiālajiem resursiem, nebija pilnvaru sadales, neapšaubāms līderis bija ASV." Tagad situācija ir citāda.
Turcijas faktors
Viena no svarīgākajām samita tēmām ir Turcija. Eļļu ugunī vēl pielēja Turcijas līderis Redžeps Erdogans. Viņš uzrunāja Elizejas pils saimnieku ar "tu" un apšaubīja Parīzes nozīmi organizācijā.
"Nezinu, ko NATO nozīmē Francija, taču Turcijai alianses acīs ir liela nozīme, - viņš teica. – Makrons runāja par NATO smadzeņu nāvi. Godātais Makron, tu vispirms pats savas smadzenes pārbaudi, jo tādas lietas saka tikai tie, kam pašiem smadzenes mirušas, – tāpat kā tev."
Starp pretenzijām NATO Makrons runā arī par ASV spēku izvešanu no Sīrijas ziemeļaustrumiem un Vašingtonas faktisko atteikšanos no sabiedrotajiem reģionā – kurdiem. Tas nebija saskaņots ar partneriem Eiropā un provocēja Turcijas spēku uzbrukumu Sīrijas ziemeļos.
Atbildot uz sabiedroto mēģinājumiem aizkavēt Turcijas armiju, Ankara paziņoja, ka neatbalstīs Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, kamēr Turcijai neļaus turpināt operācijas pret kurdiem. Turklāt labi zināms, cik sašutusi bija Vašingtona par Ankaras lēmumu nopirkt Krievijā ražotās PRA sistēmas S-400, nevis amerikāņu "Patriot".
Pēc Dmitrija Daņilova domām, Turcija ir svarīgs organizācijas iekšējo domstarpību mezgls. "Turki pauda viedokli, ka NATO ir jāizpilda savs uzdevums un jānodrošina kolektīvā aizsardzība – visu sabiedroto, ne tikai austrumu flanga drošība," – viņš uzskata. Ankara ir gatava bloķēt alianses centienus stiprināt potenciālu un operatīvo darbību austrumos.
"Tas ir ļoti nopietni, jo saistīts ar virkni problēmu: gan attiecības ar Krieviju, gan trijstūris Eiropa-ASV-Turcija, un NATO militārā plānošana, ņemot vērā to, ka Ankara ir neaizvietojams sabiedrotais," piezīmēja eksperts un norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, kā šo mezglu atrisināt.
Ķīna, kosmoss un terorisms
Sagaidāms, ka Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu līderi atzīs kosmisko telpu par jauno operatīvo sfēru.
Tas attiecas ne tikai uz militāri tehnisko jomu. Lieta tāda, precizēja Daņilovs, ka kosmiskās sistēmas gan tagad, gan nākotnē nodrošinās Savienotās Valstis. "Tāda lēmuma pieņemšana nopietno transatlantisko pretrunu fonā, domājams, Eiropai nozīmētu vēl lielāku atkarību no Vašingtonas stratēģijas," viņš uzsvēra.
Stratēģisks jautājums, kam tiks pievērsta uzmanība, ir arī Ķīnas pieņemšanās spēkā. Pekinas pozīciju nostiprināšanās pasaules arēnā satrauc NATO valstis abos Atlantijas okeāna krastos. ASV iekļāvušas Ķīnu galveno draudu sarakstā, Eiropas Savienība atzinusi ĶTR par stratēģisko un ekonomisko sāncensi.
Pirms samita sevi licis manīt arī starptautiskais terorisms. 29.novembrī uz Londonas tilta no ekstrēmista rokām gāja bojā divi Kembridžas absolventi. 28 gadus vecais slepkava bija tiesāts par terorismu, taču pirms gada viņu atbrīvoja pirms soda izciešanas laika beigām.
Varētu domāt, ka iespējams saliedēties cīņā ar tik nopietniem draudiem. Tomēr pūliņu apvienošanos kavē ideoloģiskā konfrontācija ar Maskavu, atzīmēja Natālija Jerjomina.
Krievija – vēl joprojām draudi
"Tieši Krievija efektīvi stājas pretī islāmiskajam radikālismam, piemēram, Sīrijā. Gribot negribot nākas sadarboties ar valsti, kas nes draudus," turpināja aģentūras sarunbiedre. Taču sadarbību kavē ideoloģiskie rāmji, kuros iedzīta NATO.
Arī pats bloks kļuvis daudzveidīgāks. "Aliansē iestājušās bijušās sociālistiskās nometnes valstis ar savu vēsturisko pieredzi, kas lielā mērā neatbilst Rietumeiropas ideoloģijai," norādīja Jerjomina. Tādas valstis cenšas ciešāk sadarboties ar Vašingtonu, bet Eiropas līderiem, gluži pretēji, gribētos panākt lielāku neatkarību drošības jautājumos.
Šim viedoklim piekrīt Dmitrijs Daņilovs. "Ideoloģija neļauj mainīt viedokli par Krieviju draudu aspektā, jo lēmumam jābūt kopējam, tostarp arī no praktiskās sadarbības viedokļa," viņš uzskata.
Eksperts atgādināja, ka iepriekšējā samitā ASV prezidents pieprasīja, lai NATO kā organizācija pievienotos antiteroristiskajai koalīcijai. Tagad Francijas prezidents saka, ka Krievijas draudi ir pārspīlēti. Ir arī nopietnāki draudi – tā pati cīņa ar terorismu. Pēc Makrona domām, šajā gadījumā faktiski nav iespējams strādāt bez Krievijas.
No Maskavas viedokļa pašreizējā situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, pretrunas veicina Krievijai naidīgo histēriju. No otras puses, ja aliansei radušās problēmas, tas nozīmē, ka noteiktos virzienos Krievija kļūs par galveno spēles dalībnieku pasaules politikas arēnā.
