07:39 12 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1041
  • RUB70.5319
Ziemeļu Straume - 2

"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu

© Photo Nord Stream 2 / Paul Langrock
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (143)
59

Pirms divām dienām Dānija izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem. Tagad nekas nekavē projekta noslēgšanu.

Kāpēc gadījās tāda aizkavēšanās? Vai šis notikums palīdzēs Krievijai gāzes darījumā ar Ukrainu? Ar to portālā RIA Novosti mēģina tikt skaidrībā Aleksandrs Sobko.

Baltijas jūra ir relatīvi šaura, tāpēc cauruļvadi tajā jebkurā gadījumā gulsies kādas piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos (aptuveni 22 km zona) vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (aptuveni 370 km no teritoriālajiem ūdeņiem). Atgādināsim: sākotnējais maršruts caur Dānijai paredzēja, ka gāzesvads vedīs tieši caur tās teritoriālajiem ūdeņiem (tāpat kā pirmā "Ziemeļu straume"). Taču Kopenhāgena nedeva atļauju tādam maršrutam, process ievilkās, un galu galā projekta dalībnieki šo variantu atsauca. Tā vietā tika iesniegts piedāvājums izbūvēt gāzesvadu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Starpība ir principiāla. Jūras tiesību konvencija paredz, ka, atšķirībā no teritoriālajiem ūdeņiem, valsts nevar vienkārši ņemt un aizliegt gāzesvada izbūvi EES. Tomēr riski ekoloģijai un citi aspekti tiek izskatīti. Izrādījās, ka pieejami arī divi alternatīvi maršruti. Vārdu sakot, Dānija vilcinājās – nenoraidīja, taču arī negāja uz priekšu ar lēmumu. Tagad tas pieņemts, gāzesvads vedīs gandrīz gar teritoriālo ūdeņu robežu, uz dienvidiem no Bornholmas salas.

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts. Tajā bija investēti pārāk lieli līdzekļi, arī no "Gazprom" rietumu partneru puses. Nemaz nebūs lieks vēl viens gāzes koridors pašreizējos apstākļos, kad nav nekādu vērā ņemamu investīciju vismaz Ukrainas GTS remontā.

Kāpēc tad Dānija tik ilgi vilcinājās ar atļauju un kāpēc piekrita tagad?

Te nu nāksies mazliet iedziļināties versijās. Acīmredzot, progresa trūkumu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos Eiropā uzskatīja par iespēju vērst spiedienu pret "Gazprom", jo jaunā tranzīta līguma ar Kijevu noteikumi būtu maksimāli izdevīgi un komfortabli Ukrainai (vienošanās būs vajadzīga jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par tranzīta apjomiem).

Kāpēc piekrita tagad? Grūti teikt. Iespējams, kļuva skaidrs, ka pašu enerģētiskā drošība ir svarīgāka. Iespējams, zināma nozīme bija tagadējās ASV valdības attieksmei pret Ukrainu un pašu Eiropu, tam, ka mainījušās tradicionālās attiecības trijstūros ASV-ES-Ukraina un ASV-ES-Krievija.

Pie tam ir vēl viens apstāklis. Varšava plāno būvēt gāzesvadu Baltic Pipe, kas piegādās Polijai gāzi no Norvēģijas. Tā pēdējais iecirknis sāksies Dānijā un vedīs uz Poliju. Tikai uzmetot aci kartei, ir skaidrs, ka tas šķērsos Krievijas "Ziemeļu straumi" un "Ziemeļu straumi 2". Ja netiks noregulēta situācija ar Krievijas gāzesvadu, nebūtu jēgas sākt būvēt gāzesvadu uz Poliju. Pie tam Varšava vēlētos noslēgt projektu līdz 2022. gadam (kad beidzas līgums ar "Gazprom"), tātad laika vairs nav daudz. Vēl piebildīsim, ka Norvēģijas gāzes eksporta kopējais apjoms nepieaugs, tas tikai sadalīsies uz Polijas pusi uz citu Eiropas importētāju rēķina, tāpēc Krievijas gāzes pieprasījumu ES gāzesvads neietekmēs.

Tātad "antikrieviskais" Polijas gāzesvads netieši palīdz "Gazprom" ātrāk uzbūvēt "Ziemeļu straumi 2".

Vai "Ziemeļu straumi 2" izdosies pabeigt līdz tranzīta līguma termiņa beigām, 2019. gada 31. decembrim? Šķiet, ne. Iepriekš "Gazprom" vadība konstatēja, ka gāzesvads ir gatavs vairāk nekā par 80%, bet atlikušo iecirkni iespējams pabeigt piecu nedēļu laikā. Atlikuši tikai divi mēneši, un vēl jāatrisina vairāki organizatoriski jautājumi. Protams, vēl atliek palaišanas un regulēšanas darbi, cauruļvads jāaizpilda ar gāzi, pakāpeniski jāsasniedz projektētā jauda. Ja arī izdosies laikus pabeigt gāzesvadu, tas būs vērā ņemams, taču formāls notikums, nevis gāzes transportēšanai gatavs maršruts apkārt Ukrainai.

Vēl jāņem vērā, kādā stadijā ir "Ziemeļu straumes 2" turpinājuma būvdarbi uz sauszemes Vācijas teritorijā (gāzesvads EUGAL). Iepriekš vēstīts, ka līdz 2020. gada 1. janvārim, neatkarīgi no "Ziemeļu straumes 2" progresa, būs gatavs tikai viens no abiem turpinājuma cauruļvadiem.

Tomēr atļauja "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem parādījusies laikus. Atkārtošu vēlreiz: tas būtiski uzlabo "Gazprom" pozīcijas sarunā ar "Naftogaz", turklāt Krievijas monopolists var piekrist gandrīz jebkādiem saprātīgiem cenu noteikumiem (īstermiņa intervālā tam nav lielas nozīmes), lai noslēgtu līgumu uz vienu gadu, ne vairāk. Tādos apstākļos "Naftogaz" prasības (tikai ilgtermiņa kontrakts) neatbildīs jaunajai Eiropas praksei. Ventiļa aizgriešana ir maz ticama. Vai ir vērts strīdēties ar Eiropu, ja no okeāna viņa krasta vairs nav jūtams agrākais atbalsts?

Vienlaikus jāsaprot, ka Krievijas un Ukrainas attiecības gāzes jautājumā var pastāvēt pat gadījumā, ja darbu sāks visi tranzīta gāzesvadi. Vienkārša aplēse rāda (tas notiks, kad darbu sāks visi cauruļvadi): 110 miljardi kubikmetru gadā – abas "Ziemeļu straumes", līdz 38 miljardi — cauruļvadi caur Baltkrieviju un 31,5 miljardi — abi "Turcijas straumes" gāzesvadi, 16 miljardi – "Zilā straume". Kopā – 196 miljardi kubikmetru. Tas ir par četriem miljardiem mazāk nekā "mērķa" eksports uz Eiropu – 200 miljardi (kā bija pērn, šogad būs mazāk). Tiesa, eksportā uz Eiropu patlaban iekļauta arī gāze, kas rezultātā "atgriezeniski" iet uz Ukrainu.

Tā ir vienmērīgas slodzes apstākļos. Realitātē būs arī nevienmērīga, būs remontdarbi gāzesvados, turklāt "Gazprom" vēlētos palielināt eksporta apjomus. Tātad Ukrainas koridors saprāta robežās ir jāsaglabā. Taču viena lieta ir vienoties par tranzītu papildu apjoma eksportam, pavisam cita – ja runa ir par eksporta kontraktu izpildi.

Patlaban Krievijai trūkst "Turcijas straumes" otrā cauruļvada turpinājuma pa sauszemi Eiropas teritorijā un nav pabeigta "Ziemeļu straume 2". Tātad 2020. gadā tranzīta apjoms cauri Ukrainai kritīsies pavisam nedaudz (pirmkārt, pateicoties tiešajam cauruļvadam uz Turciju). "Naftogaz" atkal varēs nopelnīt kārtējos divus miljardus.

Kopumā visu triju topošo "Gazprom" gāzesvadu projektu aina izskatās labi. Austrumos ar degvielu aizpildīts gāzesvads "Sibīrijas spēks", pa kuru pirmā gāze Ķīnā nokļūs jau decembrī. Dienvidos pirmais "Turcijas straumes" cauruļvads no nākamā gada piegādās gāzi Turcijai, apejot Ukrainu. Ziemeļos dažu mēnešu laikā tiks pabeigta ZS2. Aizvakar "Gazprom" kotējums biržā sasniedza atzīmi, kāda pēdējo reizi tika fiksēta 2008. gadā.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (143)

Pēc temata

Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Darbības pret "Ziemeļu straumi 2" var kaitēt Eiropai: Vācija brīdinājusi
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
Mediji pastāstīja, ar ko draud ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

Galvenie temati