Lūk, kāds jaunums: lielākajos veikalo tīklos ASV ir parādījušās jaunas lelles. Atsauciet nu atmiņā savu bērnību un tās nemainīgo pavadoni – zeltmatainu garkājainu amerikāņu princesi ar smalkām figūras aprisēm. Atceros, kā 90. gados Krievijā "īstās" Bārbijas cīnījās ar viltotām nezināmas izcelsmes lellēm. Pēc tam meitenei parādījās draugs – zēns Kens... Tas bija garš stāsts, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.
Jaunā lelle vairs nav meitene. Projekta jēga – radīt "inkluzīvas" lelles, droši vien, tiem bērniem, kuri ne obligāti "identificē" sevi ar meiteni vai zēnu. Protams, tā domāta arī visiem pārējiem bērniem. Tagad mēs redzam dīvainu kārnu radījumu bez nepārprotamām dzimuma pazīmēm. To var kreatīvi pārģērbt, pārtaisīt par zēnu un otrādi. Ieteicamais patērētāja vecums – vecāki par sešiem gadiem.
Tātad jaunās lelles it kā ir transpersonas. Pirms tagadējās revolūcijas, kas žņaudz Rietumu sabiedrības transpersona – ļoti reti sastopama novirze no normas – tika uzskatīta par slimību. Parādība nereti vērojama (taču vēlāk pazūd) pusaudža pārejas vecumā. Pašlaik rietumvalstīs rit cīņā par to, ka transpersona (un dzimuma maiņas operācijas, arī ar valsts finansējumu) ir jāuzskata par kaut ko skaistu un vēlamu. Piemēram, no ziņu plūsmas nejauši paķerts īss stāsts par bokseri: viņš esot piedzimis kā sieviete, taču sācis justies kā cilvēks tikai vēlāk, kad "kļuvis par vīrieti". Tas ir tikai viens piemērs.
Kāpēc ražotājam ienāca prātā renovēt bērnības draudzeni? Lai puikas vienkāršā spēlē saprastu, ka nav svarīgi, kādi viņi ir dzimuši, dzimumu var izvēlēties pēc gaumes. Kompānija tikai seko kopējai tendencei, tas ir, aktīvistu trakajai darbībai. Transpersonu uzstājīga ieviešana modē, tāpat kā normālu vīriešu un sieviešu vajāšana ir daļa no minētās revolūcijas, kuras mērķis, šķiet, ir iznīcināt ne tikai mūsdienu sabiedrību ar tās gadsimtu gaitā iedibināto attiecību sistēmu, bet pat pašu cilvēku kā bioloģisku parādību. Tāda ir viņu revolūcija, kas spļauj pāri visām strīpām, arī ar savām jaunajām bezdzimuma lellēm veikalu plauktos.
Bet tagad uzdosim interesantāko jautājumu: ko darīt un kā reaģēt. Pats dumjākais, ko varētu izdomāt, būtu ar bļāvienu "tie taču ir bērni" aizliegt jauno leļļu importu un domāt, ka viss būs labi. Varat pajautāt kādreizējiem PSRS pilsoņiem, kas un kā tur tika aizliegts un kādi bija rezultāti. Atceros, sākumā nez kāpēc cīnījās pat ar "Beatles" un izaudzēja vairākas paaudzes, kuru acīs "Beatles" un vesels mūzikas novirziens pēc viņiem saistās ar saprāta un gara gaismu (un paaudzes nemaz nav sliktas).
Kur nu vēl tagad, kad runa ir par mūsu sabiedrību, kas nepārprotami izlietojusi un pārsniegusi visu iespējamo aizliegumu limitu. Tālāk atliek tikai atcelt dažus, pirms tie nav kļuvuši par izsmieklu. Bieži vien aizliegums tikai liecina par bezspēku: nu labi, pieņemsim likumu par to, ka transpersonu propaganda jaunās paaudzes vidū nav pieļaujama. Ko ar tādu likumu iesāks tiesneši vai pārdevēji rotaļlietu veikalos?
Patiesībā runa var būt par vienu no diviem iespējamiem ceļiem. Pirmais – mēģināt pacietīgi pasēdēt aiz dzelzs priekškara un pagaidīt, līdz trakie paši sevi aprīs vai, piemēram, asiņainā cīņā pārvarēs revolucionāro ligu un radīs lielisku jaunu/vecu kultūru. Tad priekškaru varēs noņemt. Tomēr tā rīkojās PSRS (un rezultāts ir labi zināms).
Otrais variants – nebēgt no kautiņa, iesaistīties. Kautiņš ir jautra lieta. Varētu pat izvilkt dienas gaismā mazu meiteni, kura no augstām tribīnēm pateiktu visiem tiem aktīvistiem: "Jūs esat nozaguši manus sapņus un bērnību! Jūs esat nozaguši mazas, trauslas princese, kam vajadzīga prinča aizsardzība – visas Sniegbaltītes un Pelnrušķītes... Jā, ne vienmēr es esmu princese, es varu kļūt arī par nejauku sivēnu, taču katrai meitenei ir vajadzīgs vismaz sapnis par garām cirtām un mežģīņu kleitām."
Problēma gan ir radusies: tauta, kas ar cieņu izturas pret dabu, nez kāpēc (aptaujās tīmeklī utt.) īsi un aši nokristīja visu to stāstu par Grētu Tūnbergu: tas ir riebīgi – izmantot slimus bērnus pieaugušu lobētāju spēlēs.
Vēl viena problēma: sabiedrības grāvēji Rietumos jau laikus pārdomājuši, kā cīnīties ar pretiniekiem. Ar aktīvistiem strīdēties nedrīkst, viņi sarīkos trokšņainu boikotu pretiniekiem, padzīs viņus no darba un pieklājīgas sabiedrības. Pavērojiet: "zaļo" sagrābtajās teritorijās nedrīkst ne vārda teikt pretī Grētai Tūnbergai. Pamēģiniet vēl kaut ko piebilst par agresīvo transpersonu uzbrukumu normālām ģimenēm – jums pārmetīs, ka darāt pāri pareizai bezdzimuma lellei.
Mierina tikai tas, ka sabiedrību iznīcinātāji paši sevi iedzinuši stāvoklī, kurā reiz sakāvi cieta PSRS. Aizliegums viņiem nepiekrist – tas ir tas pats dzelzs priekškars, kas reiz novājināja padomju projektu. Tātad mūsu princesēm palīgā nāks vienkārša, cilvēciska ziņkārība: kā var būt tā, ka Krievijā vēl drīkst teikt, ka meitenes ir meitenes, bet zēni – ir un paliek zēni.
