05:59 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, foto no arhīva

Politkorektuma ziņas: tas ir rasisms – sajūsmināties par citiem

© REUTERS / Adrees Latif
Viedoklis
Saņemt īso saiti
60

Jaunākais skandāls Kanādā liek Krievijai kārtējo reizi secināt: Rietumi ir gluži aptrakuši ar savu politkorektumu.

Šoreiz iemeslu skandālam devis Kanādas premjerministrs, ideāls mūsdienīgāko ideju rupors. Noskaidrojies, ka arī viņa pagātnē ir "baismīga izrīcība". Tiesa, tolaik nevienam normālam cilvēkam  ne prātā nenāktu tā domāt, portālā RIA Novosti stāsta autore Irina Alksnis.

Pirms astoņpadsmit gadiem 29 gadus vecais Džastins Trudo ieradies kostīmu ballītē "Arābijas nakts" privātskolā, kur tolaik strādāja par pasniedzēju. Viņš izvēlējās Aladina kostīmu. Viss, kā klājas: tērps, turbāns un grims.

Informāciju līdz ar fotogrāfiju no tālaika pasākuma sameklējis žurnāls Time.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Trudo jau dziļi atvainojies. "Man nevajadzēja tā rīkoties, man bija jāsaprot, taču es to neizdarīju, un patiešām dziļi nožēloju," viņš paziņoja.

Gandrīz visi mediji atzīmēja, ka Kanādas premjerministrs pirms diviem gadu desmitiem izdarījis no mūsdienu viedokļa baismīgu rasistisku noziegumu ar nosaukumu "blackface", tas ir, izkrāsojis seju ar tumšu grimu, attēlojot citas rases pārstāvi.

Sākotnēji blackface bija specifisks teātra grima paveids, ko komiķi vairāk nekā simt gadus izmantojuši melnādaino lomām – tas bija svarīgs rietumu masu kultūras elements abos okeāna krastos. Eiropā blackface visbiežāk tika izmantots, lai atainotu Baltazāru no teiksmas par austrumu gudrajiem vai Melno Pītu, sv.Nikolaja palīgu Nīderlandē, toties ASV "viltus nēģerus" patiešām pārsvarā demonstrēta uzsvērti aizvainojoši. Tāpēc pagājušā gadsimta otrajā pusē minētā parādība pamazām pazuda, un tās atliekas zaudēja rasistiska pazemojuma iezīmes.

Starp citu, blackface nav pagājis garām arī Krievijai. Atliek tikai atsaukt atmiņā epizodi no filmas "Operācija "I" un citi Šurika piedzīvojumi", kurā aktieris Aleksejs Smirnovs liekēža Fedjas lomā skraidīja pa būvlaukumu gurnu apsējā, gluži kā iezemietis.  Jāpiebilst, ka PSRS un padomju mākslu 1965.gadā no veselā saprāta viedokļa būtu ļoti grūti apsūdzēt par rasismu.

Taču šajā gadījumā ir velti meklēt veselo saprātu. Pirms vairākiem gadu desmitiem mirušu vēsturisku un kultūras parādību pirms pāris gadiem ekshumējuši kaismīgi vispārējās politkorektās laimes atbalstītāji un apzīmogoja – blackface kā kliedzoša rasisma etiķete ir piekārta jebkurām situācijām, kurās eiropeīdi uzklāj tumšu grimu, lai attēlotu citu rasu pārstāvjus. Jā, jā, tas attiecas arī uz baltādainajiem aktieriem Otello lomā.

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Vidēji statistiskiem cilvēkiem Rodas pamatots apsvērums: lai jau būtu, ja baltie nebaltos attēlo aizvainojoši vai smieklīgi. To vairāk vai mazāk var nodēvēt par negatīvu stereotipu izveidi, kas rezultātā ved pie rasisma. Bet Trudo tēloja Aladinu. Ļoti pozitīvs varonis – pievilcīgs, asprātīgs, valdzinošs, interesants Disneja princis. Kas tad tur rasistisks. Gluži pretēji, tas rada sajūsmu, vēlmi atdarināt.

Vidēji statistiskais cilvēks pieļauj rupju kļūdu.

Lieta tāda, ka Kanādas premjers ar savu kostīmu iekritis dubultās lamatās, kur līdzās blackface stāv arī šausminošais – un daudz vairāk izplatītais – politkorektuma pārkāpums, kulturālā piesavināšanās.

Pašlaik Rietumos par nepieļaujamu tiek uzskatīta jebkāda citas kultūras elementu aizlienēšana un izmantošana (ja jūs esat baltais). Modernās koncepcijas pauž, ka ar tādu uzvedību baltie turpina vardarbīgo koloniālismu, aplaupa svešas kultūras, mazina to sasniegumus un pat mīda kājām svētumus.

Piemēram, pirms dažiem gadiem pavisam nopietni tika apspriests jautājums, vai baltajām sievietēm ir tiesības nēsāt riņķa formas auskarus, jo tie esot daudzu mazākumtautību "pretošanās, spēka un identitātes simbols".

No jaunās tendences visvairāk cieš modes industrija, jo etnisko motīvu aizlienēšana un modifikācijas ir svarīgākais iedvesmas avots apģērbu, aksesuāru un juvelierizstrādājumu dizaineriem. Tagad nav pieļaujami arī indiešu sari, ķīniešu kleitu, japāņu kimono utt. stilā izstrādāti tērpi. Burtiski pirms divām nedēļām kompānija Dior atvainojās par parfīma reklāmu, kurā kopā ar Džoniju Depu redzami indiāņi tradicionālajos tērpos. Brends saskārās ar asu kritiku par rasismu, indiāņu kultūras ekspluatāciju un Amerikas pamatiedzīvotāju aizvainošanu.

Daudz ko var teikt par notikumu globālo jēgu, jo, pēc būtības, kultūras apropriācija ir progresa aizliegums. Šodien aizliedz kleitas ķīniešu stilā, rīt nolems, ka Ķīnā izdarīto izgudrojumu, piemēram, papīra, kompasa un pulvera izmantošana ir rasisms un piesavināšanās.

Šķiet dīvaini atkārtot labi zināmas lietas – jebkurš pūrisms un izolacionisms cilvēces vēsturē nav beidzies labi, bet kultūru mijiedarbība, gluži pretēji, nodrošinājusi to bagātināšanos, tātad – arī mūsu bioloģiskās sugas virzību uz priekšu. Tomēr patlaban Rietumos vienkāršo tēzi jau var uztvert kā atbaidošu rasistisku ķecerību.

Teorētiski stāsts par Džastinu Trudo varētu dāvāt Rietumiem iemeslu padomāt, līdz kādam absurdam pēdējos gados nonākusi to dominējošā ideoloģija. Taču tas, cik ātri Kanādas pārmantojamās elites pārstāvis Trudo metās atvainoties par absolūti nevainīgu soli, kas sperts pirms astoņpadsmit gadiem, liecina, ka liberālā politkorektuma lokomotīve ir uzņēmusi apgriezienus un nebūt neplāno apstāties stacijā "Ar rokām neaiztikt".

Tālāk būs vēl interesantāk.

Galvenie temati