07:57 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Ziemeļu jūras ceļš

Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu

© Sputnik / Михаил Фомичев
Viedoklis
Saņemt īso saiti
125

Eksperti uzskata, ka eiropiešu uzbrukumi Ziemeļu jūras ceļam ir Vašingtonas spiediena rezultāts. Lieta tāda, ka Krievijas SDG lētas un ātras piegādes Dienvidaustrumāzijas valstīm pa ZJC pārvelk krustu pāri amerikāņu centieniem nostiprināties perspektīvajā tirgū.

Augusta vidū viens no lielākajiem konteineru pārvadātājiem pasaulē, Francijas kompānija CMA CGM paziņoja, ka atsakās no Ziemeļu jūras ceļa. Mazliet vēlāk Norvēģijas ārlietu ministre Ine Marija Eriksone Sereide pauda bažas par maršruta ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un gatavību veikt atbilstošu pārbaudi. Par to, vai Rietumi spēj bloķēt Krievijas stratēģisko projektu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs.

Klusums un miers

Krievijas uzņēmumam "Sovkomflot" piederošais lieltonnāžas tankkuģis "Prospekt Koroļova" 26.augustā devās no Murmanskas un nogādāja jēlnaftas kravu Ķīnā vien nedēļas laikā.

"Mēs pārvietojāmies ar gandrīz 13 mezglu ātrumu, kad es, stāvot uz tiltiņa, nodomāju: ja neskatīties iluminatorā, nevar pateikt, ka kuģis kustas – nav ne vibrācijas, ne trokšņa, ne izmešu no skursteņa. Aiz mums tīra jūra, virs mums tīras debesis, un klusums," par iespaidiem pastāstīja kapteinis-tālbraucējs ledus ceļa padomnieks Vasilijs Jermakovs.

Naftas tranzīta pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu nav nekā neparasta – tie nenotiek pirmo reizi. Taču iepriekš vēl neviens kuģis nav nogājis visu maršrutu tikai ar ekoloģiski tīro gāzes degvielu.

"Sovkomflot" jūrnieki pierādīja, ka preču un izejvielu pārvadājumu nākotne pieder arktiskajai transporta artērijai Krievijas ūdeņos. "Prospekt Koroļova" kapteinis Oļegs Šiškins konstatēja, ka reiss pa ZJC ir gandrīz par mēnesi īsāks nekā tradicionālajā maršrutā cauri Suecas kanālam. Savukārt SDG samazina diennakts degvielas patēriņu par 20% un gandrīz par trešdaļu – ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā.

Konteinera pārkraušana. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

ZJC attīstība, veidojot transporta artēriju starp Eiropu un Dienvidaustrumāziju, ir viens no Krievijas svarīgākajiem infrastruktūras uzdevumiem. Par to, ka tuvākajos gados interese par maršrutu tikai pieaugs, liecina kravas pārvadājumu statistika. Augusta nogalē valsts korporācijas "Rosatom" ZJC direkcijas vadītājs Vjačeslavs Rukša informēja, ka šogad kravu plūsma ZJC pieaugs par 45% - no 20 līdz 29 miljoniem tonnu.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina maija rīkojumu kravu pārvadājumiem pa ZJC līdz 2024.gadam jāsasniedz 50 miljonus tonnu gadā. Rukša atzīmēja, ka šim nolūkam tiek darīts viss nepieciešamais: tiek būvēts "Novatek" piederošais sašķidrinātās gāzes ražošanas komplekss "Arktik SDG 2" (aptuveni 18 miljoni tonnu degvielas gadā), kravu bāze "VostokUgoļ" Taimirā, kas spēj apstrādāt 20 miljonus tonnu ogļu gadā, un naftas ieguves uzņēmum Paijahas atradnēs, kas nodrošinās  vairāk nekā 5 miljonus tonnu naftas.

Eiropas izlēciens

Tāpat kā jebkuram citam Krievijas projektam, kura mērķis ir starptautiskās tirdzniecības attīstība, arī ZJC ir savi pretinieki citās valstīs. Francijas izdevums Figaro augusta vidū vēstīja, ka viens no lielākajiem konteineru pārvadātājiem pasaulē, Francijas kompānija CMA CGM atteicies no arktiskajām trasēm, vispirms - no Ziemeļu jūras ceļa. Kompānijas pārstāvji aizbildinājās ar "rūpēm par ekoloģiju" un ļoti pārsteidza ekspertus.

"Dīvaina loģika – ja kuģis iet pa īso ceļu, sadeg mazāk degvielas," paskaidroja pētījumu aģentūras Infranews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs un atgādināja, ka tuvākajos gados CMA CGM pārvedīs visus savus kuģus uz ekoloģiski tīro SDG.

Tiesa, franču izlēciens kravu plūsmu pa ZJC neietekmēs, jo neviens ar šo kompāniju nerēķinājās. Kad ZJC kļūs par tikpat ierastu maršrutu kā Suecas kanāls, CMA CGM tik un tā nāksies sākt pārvadājumus pa arktiskajiem ūdeņiem, citādi to apsteigs konkurenti. Piemēram, dāņu Maersk, kuras vadītājs jau jūnijā informēja, ka kompānija pēta sezonas pakalpojumu iespējas Ziemeļu Ledus ceļā.

Pret ZLC iebilst arī Norvēģija. Nesen Norvēģijas ārlietu ministre Ine Marija Eriksone Sereide pauda, ka Oslo ir noraizējusies par maršruta ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, un piebilda, ka nepieciešama maršruta pārbaude par atbilstību Eiropas standartiem.

Savukārt Krievijas vēstniecības Norvēģijā vecākais padomnieks Vladimirs Isupovs norādīja, ka infrastruktūras projekts tiek izstrādāts Krievijas teritoriālajos ūdeņos un Norvēģija ir tikai novērotājs.

No kurienes aug ausis

Eksperti uzskata, ka eiropiešu uzbrukumi Ziemeļu jūras ceļam ir Vašingtonas spiediena rezultāts. Lieta tāda, ka Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes lētas un ātras piegādes Dienvidaustrumāzijas valstīm pa ZJC pārvelk krustu pāri amerikāņu centieniem nostiprināties perspektīvajā tirgū.

Vašingtonas stratēģu bažas ir pamatotas: SDG importētāju starptautiskās grupas (GIIGNL) dati liecina, ka pērn Krievija nosūtījusi uz reģionu gandrīz 13 miljonus tonnu SDG, bet ASV – tikai 10,7 milj.tonnu.

Vašingtonai situāciju pasliktina arī tas, ka Krievija ar SDG nodrošina ne tikai Ķīnu, ar ko Tramps pamatīgi sastrīdējies, bet arī ASV galveno partneri reģionā – Jāpānu. Šo perspektīvu atzina Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs Hirosige Seko īsi pirms Austrumu ekonomikas foruma.

"Foruma ietvaros ieplānots apaļais galds, kurā Japānas un Krievijas biznesa pārstāvji apspriedīs Tālo Austrumu ekonomikas attīstību, arī maršrutus pa Ziemeļu Ledus okeānu, kas cieši saistīti ar projektu "Akritk SDG 2" atzīmēja Japānas politiķis.

Arktiskie "tramvaji"

Lai nodrošinātu kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu, Krievija aktīvi strādā pie atomledlaužu flotes, kam nav analogu pasaulē. Nākamā gada maijā Baltijskas rūpnīca nolaidīs ūdenī projekta 22220 "Aktika" galveno atomledlauzi. Vēl divi līdzīgi kuģi tiks nodoti ekspluatācijā 2021. un 2022.gadā.

Ilgtermiņa perspektīvā – līdz 2030.gadam – "Rosatom" plāno organizēt navigāciju pa ZJC cauru gadu. Valdība iecerējusi piešķirt gandrīz 130 miljardus rubļu unikāla atomledlauža "Lider" būvei ar 120 megavatu jaudu (salīdzinājumam – "Arktika" jauda ir divreiz mazāka)

Nesen kuģubūves komplekss "Zvezga" un Korejas kompānija Samsung Heavy Industries Co. Ltd. Austrumu ekonomikas foruma ievaros informēja par kopuzņēmuma izveidi tankkuģu būvei kompleksā "Zvezda" projekta "Jamal SDG" vajadzībām.

Vjačeslavs Rukša no "Rosatom" ir pārliecināts: jau pēc dažiem gadiem kravas kuģi pa Ziemeļu jūras ceļu "kursēs tramvaju režīmā".

Pēc temata

Suecas kanāls Arktikā: kā Krievija gūst priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Apakšbikses ataudzēs: Lielbritānija gatavojas pretoties Krievijai Arktikā
Kurss uz Ziemeļiem. Kā "krievu Arktika" maina Eiropas kartes

Galvenie temati