Krievija rada pirmo dreifējošo ledus staciju Arktikai

© Sputnik / Илья Тимин / Pāriet pie mediju bankasАрхипелаг Земля Франца-Иосифа
Архипелаг Земля Франца-Иосифа - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Dreifējošās ledus stacijas dāvās iespēju Krievijai sekot klimata pārmaiņām un ledus stāvoklim Arktikā, kā arī sekmēs Ziemeļu jūras ceļa drošību.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Dreifējošā ledus stacija, kas patlaban top Krievijā, kļūs par okeanoloģijas ledus staciju prototipu. Tās nodrošinās Arktikas akvatorijas jūras vides stāvokļa operatīvos novērojumus, tostarp arī Ziemeļu jūras ceļā un tiek veidotas ar mērķi veicināt reģiona ekoloģiski stabilu attīstību, vēsta Sputnik Igaunija.

Госсекретарь США Майк Помпео - Sputnik Latvija
Viedoklis
ASV valsts sekretārs konstatējis, ka krievi nekaunīgi iejaucas savās darīšanās

Pagaidām Krievijas rīcībā nav savu dreifējošo okeanoloģisko ledus staciju, taču tamlīdzīgas būves jau izmanto ES, ASV, Japānā un Kanādā. Kopumā pasaule ir vairāk nekā simt šādu staciju.

Krievijas Zinātņu akadēmijas P.Širšova vārdā nosauktais Okeanoloģijas institūts izstrādā zemledus zondēšanas automatizēto sistēmu, kas paredzēta jūras vides stāvokļa un meteoroloģisko parametru monitoringam Arktikā, informēja RIA Novosti.

Kāpēc Krievijai nepieciešamas dreifējošās stacijas

Dreifējošās ledus stacijas dāvās iespēju sekot klimata pārmaiņām un ledus stāvoklim, kā arī sekmēs kuģošanas drošību. Līdztekus tās veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Arktikā.

Patlaban Krievijā izstrādājamās autonomās ledus stacijas paredzētas arī dabas un antropogēno anomāliju monitoringam, brīdinājumu sniegšanai par stihiskām nelaimēm un tehnogēnām katastrofām. Garās polārās nakts laikā aparāts veikts straumes ātruma vertikālā profila, ūdens temperatūras un sāļainības, kā arī ledus biezuma mērījumus. Monitoringa datus būs iespējams operatīvi saņemt ar satelīta sakaru starpniecību.

Ледокол Балтика - Sputnik Latvija
Lielbritānija gatavojas paplašināt spēkus Arktikā aizsardzībai no Krievijas

2019. gada maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kurā nosprausts uzdevums palielināt pārvadājumu apjomu pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 80 miljoniem tonnu līdz 2024. gadam.

2018. gadā sasniegtais apjoms – 20 miljoni tonnu jau trīskārt pārsniedzis padomju laika rekordu, kas tika uzstādīts 1987. gadā. Putins pauda pārliecību, ka nospraustais mērķis ir reāls un aprēķināts uzdevums.

P.Širšova vārdā nosauktais Okeanoloģijas institūts ir lielākais pētniecības centrs Krievijā okeanoloģijas nozarē, Krievijas zinātniski pētnieciskās flotes operators, kas īsteno plašus pētījumus Pasaules okeānā un zinātniski tehnisko darbību okeāna fizikas, ģeoloģijas un ekoloģijas, kā arī jūras tehnikas jomā.

Ziņu lente
0