00:13 23 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1130
  • RUB70.9699
Donalds Tramps

Amerika šausmās: "Tramps aicina Krieviju iejaukties prezidenta vēlēšanās"

© REUTERS / Chris Jackson/Pool
Viedoklis
Saņemt īso saiti
39

Ļoti patīkami vērot to, kā Donalds Tramps izmanto pret saviem politiskajiem oponentiem tipisku ukraiņu retorisko paņēmienu, turklāt dara to tik efektīvi, ka amerikāņu mediji pat nesaprot, kā lai uz to adekvāti reaģē.

Intervijā telekanālam ABC Tramps atzinās, ka, ja viņš saņemtu kompromitējošu materiālu par savu politisko konkurentu no ārvalstu aģenta, viņš to paņemtu un, visticamāk, neko nepastāstītu FIB, raksta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Tātad viņš lika saprast, ka neredz šādā uzvedībā neko nosodāmu. Tramps atturējās no tiešas ukraiņu politikas galvenās frāzes "kas tad tur slikts?" citēšanas, taču tieši šo vēstījumu prese nekļūdīgi saskatīja viņa atbildē.

"Tā nav iejaukšanās, viņiem ir informācija – domāju, ka es to pieņemtu. Ja es domātu, ka kaut kas nav labi, es aizietu uz FIB – ja man rastos domas, ka kaut kas nav labi. Bet kad kāds sastāda "politisko oponentu pētījumu", ja, viņi atnāk ar šo pētījumu. O, pazvanām FIB! FIB nav pietiekama aģentu skaita, lai tiktu galā ar to. Kad jūs ejas un godīgi runājat ar kongresmeņiem, viņi visi to dara (pieņem informāciju – red.), viņi vienmēr to ir darījuši, un tas ir tā, kā tas ir. To sauc par politisko oponentu izpēti," paziņoja Tramps.

Demokrātiskās partijas politiķi un viņu līdzjutēji-mediji neizdomāja neko labāku, kā vien pasludināt Trampu par nodevēju un paziņot, ka viņš burtiski lūdz ārējos spēkus (turklāt daži mediji uzreiz raksta par Krieviju) iejaukties Amerikas vēlēšanās un nodot Trampam kaut kādu "garšīgu" kompromitējošu materiālu par prezidenta kandidātiem no Demokrātiskās partijas.

ASV Kongresa Izlūkošanas komitejas vadītājs Ādams Šifs pat izrādīja noteiktas telepātiskas spējas un paziņoja, ka: "Krievija skaidri sadzirdēja Trampa aicinājumu uzbrukt", turklāt ar uzbrukuma mērķi tiek domāta amerikāņu vēlēšanu sistēma.

ASV Kongresa spīkere Nensija Pelosi paziņoja ASV prezidenta morālā kompasa trūkumu: "Tas, ko prezidents pateica vakar vakarā, atkal un atkal skaidri liecina, ka viņš nezina starpības starp pareizo un nepareizo, un tas, laikam, ir vispatīkamākais, ko es varu par viņu pateikt. Ja viņš nesaprot starpību, tas var izskaidrot viņa nejēdzīgo uzvedību. Un tagad viņš aicina iejauktiem mūsu vēlēšanās ārvalstu valdību."

Žurnālisti neatpaliek. "Tramps aicina ārzemniekus iejaukties 2020. gada vēlēšanās. Kāpēc viņš neaizsargās savu valsti?" vaicā USA Today. "Tramps atkal nodod savu valsti, aicinot ārvalstu iejaukšanos" – svaigākais The Washington Post virsraksts.

Taču problēma tajā, ka, dzenoties pēc iespējas kārtējo reizi atmaskot Trampu viņa nosodāmajos sakaros ar Krieviju, Vašingtonas elite un tās draugi medijos drīzāk rok bedri paši sev, ko pēcāk Tramps noteikti izmantos. Neskatoties uz to, ka šis temats pagaidām ir aizgājis no Amerikas avīžu pirmajām lapām, var droši uzskatīt, ka Trampa personīgā jurista, bijušā Ņujorkas prokurora Rūdija Džuliāni komanda aktīvi turpina rakt Ukraingeitas tematu. Atgādināsim, ka šis skandāls radās sakarā ar to, ka lielu daļu kompromitējošā materiāla par Trampa vēlēšanu štāba vadītāju ASV Demokrātiskās partijas atbalstītājiem sniedza daži ukraiņu ierēdņi. Kad Džuliāni līdz galam izspiedīs Zeļenska administrāciju oficiālu apstiprinājumu ziņā, tad demokrātiem, kuri šobrīd paziņo, ka kompromitējošo materiālu no ārzemniekiem pieņemt nedrīkstot nekādos apstākļos, būs sāpīgi un nepatīkami. Sevišķi, ja Tramps atklās šo skandālu tuvāk prezidenta vēlēšanu kampaņas fināla daļai.

Pat ja oficiālus Kijevas apstiprinājumus saņemt neizdosies (ko Zeļenskim noteikti liks nopietni nožēlot), tad ar jau esošiem datiem pietiks tam, lai nodarītu nopietnu zaudējumu imidžam.

Taču vislielāko interesi rada pat ne "Ukrainas dosjē", bet gan tas, ka uzmanības jautājumam par ārvalstu kompromitējošā materiāla izmantošanas pieļaujamības dēļ Donalds Tramps beidzot pats personīgi iepazinās ar Krievijas politisko prankeru radošumu.

Par to ASV prezidents paziņoja Twitter mikroblogā:

"Kad senators Marks Vorners sīki un detalizēti apsprieda ārkārtīgi negatīvu informāciju par mani ar talantīgu šovmenu, kurš paziņoja, ka ir Krievijas aģents, viņš piezvanīja nekavējoties FIB? Nē, patiesībā viņš pat nepateica Senāta Izlūkošanas komitejai, kuras loceklis viņš ir. Kad kongresmenis Ādams Šifs saņēma zvanus no cita cilvēka, kurš arī ļoti pārliecinoši izlikās par Krievijas operatīvo darbinieku, viņš domāja piezvanīt FIB? Nē! Lieta tāda, ka viltus raganu medības ir milzīga afēra, kurā demokrāti un citi tiešām slikti cilvēki izspiegoja manu vēlēšanu kampaņu!"

Ņemot vērā to, ka Trampa pusē ir vismaz viena mediju komanda, kuri var organizēt analoģiskas operācijas (tā dēvēto Project Veritas), varētu gaidīt, ka viltus piedāvājumi par kompromitējošā materiāla saņemšanu par Trampu sāks birt virsū viņa oponentiem kā no pilnības raga, pārvēršoties pēc tam kārtējos skandālos. Tam būs Krievijai patīkamas sekas – ja amerikāņu senatori un kongresmeņi sāks katrā krieviski runājošā aktīvistā vai žurnālistā redzēt potenciālo Trampa prankeri vai aģentu, tad tas ļoti apgrūtinās Krievijas pretvalstiskās opozīcijas darbu. Grūti iegūt dotāciju vai stipendiju elitārā ārvalstu universitātē, kad augsta līmeņa partneri cieš no smagas paranojas.

Bet ja runājam pavisam nopietni, tad mēs vērojam reiz dižās amerikāņu politiskās sistēmas beidzamo demontāžu, kura balstījās uz diviem svarīgākajiem principiem. Pirmais: zaudējusī puse pēc zaudējuma politiskajā cīņā zaudē tikai varu, bet nekad nezaudē naudu, brīvību un sabiedrības cieņu – un šis princips ļāva nepārvērst politisko cīņu pilsoņkarā un aizsargāja ļoti daudzveidīgo amerikāņu sabiedrību no sašķelšanās pēc politiskām lūzuma līnijām.

Otrais aizmirstais princips: politiskās uzvaras nolūkos nedrīkst izmantot aizliegtos paņēmienus – un kaut arī tas nebija vērojams visideālākajā veidā, gatavība jebkādos apstākļos nostādīt vispārējās nacionālās intereses augstāk par savas partijas interesēm bija svarīga Amerikas politiskās sistēmas konkurences priekšrocība 20. gadsimta otrajā pusē. Šobrīd politiķi abās ideoloģisko barikāžu pusēs ienesuši ASV politiskajā dzīvē ieroci, kuru līdz šim izmantoja tikai un vienīgi pret ārējiem ienaidniekiem, – tās ir sabiedrības sašķelšanas un totālas politisko oponentu dehumanizācijas tehnoloģijas, turklāt ne tikai pret to līderiem, bet arī pret parastiem atbalstītājiem. Kā arī – abu pušu gatavība sadarboties ar jebkādu ārvalstu spēku, lai tik iespītētu oponentiem. Tas ir impērijas degradācijas indikators, un no šāda veida gatavības līdz gatavībai šaut uz ielām tos, kas "nepareizi balso", ir tieši viens solis. ASV šo soli agri vai vēlu spers, savukārt mums derētu neatkārtot viņu kļūdas.

Pēc temata

Tramps pievērsis ASV ģenerālprokurora uzmanību Ukrainai lietā par viņa izsekošanu
Irāna ierosinājusi Persijas līča valstīm parakstīt neuzbrukšanas līgumu
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV

Galvenie temati