RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka NATO valstīm "nav izvēles", kā vien palielināt aizsardzības izdevumus.
"Mēs ceram, ka augošais NATO valstu skaits ievēros izdevumu prasības attiecībā pret IKP. Viņiem ir jāizpilda saistības, viņiem nav izvēles," citē RIA Novosti Trampa vārdus preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.
Alianses dalībvalstis iepriekš apņēmās paaugstināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. NATO budžeta lielāko daļu sastāda ASV iemaksas, un Tramps par to daudzkārt kritizējis sabiedrotos.
Šogad Latvijas budžetā aizsardzības izdevumiem paredzēti 637 miljoni eiro, tas ir par 10% vairāk, nekā pērn, kad militārie izdevumi Latvijā pirmo reizi pārsniedza NATO noteikto 2% no IKP robežu. Nākamgad Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks plāno budžetu ne mazāk kā 653 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Pabriks paziņoja, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, militārajiem izdevumiem jāpiešķir par 10-20 miljoniem eiro vairāk, nekā NATO noteikumos paredzētos 3% no IKP. Absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums nepiekrīt šādai iniciatīvai – šādu viedokli izteikušas divas trešdaļas respondentu (65%). Aizsardzības ministru atbalsta vien 22% aptaujāto. Vēl 13% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Krievijā kritiski uztver NATO budžeta pieaugumu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (šobrīd ieņem KF ārlietu ministra vietnieka amatu – red.) iepriekš paziņojis, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī kosmiskā naudas summa var tikt novirzīta cīņai ar tā dēvēto lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā ir virzīta uz spēka projicēšanas platformas izveidi Krievija virzienā.
Iepriekš vēstīts, ka pēdējā laikā konstatēta NATO bloka aktivitātes bezprecedenta palielināšanās pie Krievijas robežām. Alianse to aizbildina ar nepieciešamību savaldīt "Krievijas draudus".
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka tamlīdzīgiem NATO apgalvojumiem nav nekāda reāla pamata. Krievijas valdība uzsver, ka valsts militārā doktrīna izstrādāta aizsardzības mērķiem un neparedz uzbrukumus nevienai alianses valstij.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot "šausmu stāstus" par Krievijas draudiem, paskaidroja, ka NATO ir labi informēta – Krievijai nav nekādu kareivīgu plānu, taču Rietumi izmanto mītu par iespējamo agresiju, lai attaisnotu Krievijas kaimiņos esošos reģionu militarizāciju.
