19:08 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Stryker

Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos

© Flickr/ U.S.Army/Sgt. William A. Tanner
Viedoklis
Saņemt īso saiti
114

NATO pastāvīgi uzsver deeskalācijas nozīmi, taču pēc skaļiem politiskiem vārdiem darbi neseko, atzīmēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.

RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Runāt par kvalitatīvām izmaiņām Krievijas un NATO attiecībās ir neiespējami, intervijā radio Sputnik pastāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.

Izdomāt ienaidnieku

Ziemeļatlantijas alianses uzmanības centrā ir viens uzdevums — radīt placdarmu, lai pavērstu spēku Krievijas virzienā, atzīmēja Gruško. NATO izdomā ienaidnieku un metodes tā neitralizācijai, taču tas ir pārāk tālu no patiesajiem izaicinājumiem un draudiem.

9. maija Uzvaras svētku parāde Maskavā
© Sputnik / Grigoriy Sisoev

"Mēs veselu gadu vērojām, kā NATO adaptē savus militāros potenciālus, aizbildinoties ar nepieciešamību atvairīt draudus no visiem azimutiem. Lai cik tur runātu par to, ka austrumu "flangā" spertie soļi ir nevis provokācija, bet gan "proporcionāla aizsardzības reakcija pēc izmaiņām drošības jomā", mēs redzam, ka alianses spēki ir parādījušies tur, kur līdz šim nekad nav bijuši un tiem nebūtu jābūt tādā mērogā un uz tik ilgu laiku," — uzsvēra Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO.

Politiķis norādīja, ka kopējie izaicinājumi un draudi prasa citu pieeju kopējās telpas organizācijai drošības jomā, taču NATO nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

"Ģenētiskais kods, kas tika likts organizācijas pamatos tās dibināšanas laikā, pastāvīgi izpaužas. To vērojam arī pašlaik — lielā ienaidnieka meklējumus austrumos, no kā jāaizsargājas. Tam vajadzīgi resursi, tam nepieciešama konkrēta politika, propaganda, lai parādītu, ka NATO ir "nopietna lieta" drošības jomā. Patiesībā tas ir absolūts strupceļš," — konstatēja Gruško.

Eiropa ir pārpildīta ar ieročiem

Krievijas pastāvīgais pārstāvis uzskaitīja NATO soļus, kas sperti austrumu "flanga" nostiprināšanai.

"Mēs redzam, ka Baltija, kas ilgus gadus bija no militārā viedokļa mierīgākais reģions Eiropā, tāpat kā Centrālā un Dienvidaustrumeiropa ir pārpildīti ar vienībām, bruņojumu un tehniku. Tur dislocēti daudznacionālie bataljoni no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Kanādas bruņoto spēku grupas. Šajos sagatavošanās darbos piedalās arī citi sabiedrotie. Organizēti štābi Rumānijā un Polijā," — atgādināja Gruško.

Krievu diplomāts konstatēja militāro mācību biežuma un mērogu pieaugumu, kas organizētas ar mērķi apgūt tā saucamās "apturēšanas" uzdevumu pilnu spektru.

"Taču aina nebūtu pilnīga, ja mēs nepieminētu pūles, ko liek lietā ASV sabiedroto pašpārliecības nostiprināšanas, jeb "apturēšanas iniciatīvas Eiropā" ietvaros. ASV aizsardzības budžets 2018. gadam izstrādāts tā, ka tās īstenošanai atvēlēti 4,6 miljardi dolāru," — atgādināja Gruško.

Saskaņā ar rotācijas principu amerikāņi nogādājuši Eiropā tanku brigādi, armijas aviācijas brigādi, novietojuši noliktavās buņojumu vēl vienai kājnieku brigādei; Norvēģijas un Barenca jūrā plešas plašumā ASV jūras kara vienības. Norvēģijā dislocēts ASV jūras kājnieku bataljons. Tiek īstenoti plāni ar mērķi izveidot ASV PGA segmentu Eiropā — Rumānijā un Polijā. Rit kopīgu kodolieroču misiju pilnveidošana, iesaistot valstis, kurām kodolieroču nav.

"Neapšaubāmi, tas pasliktina situāciju drošības jomā ne tikai reģionālajā mērogā, bet arī Eiropā kopumā, tostarp arī valstīs, kas pašlaik lūdz dislocēt to teritorijā ārvalstu militāros spēkus un uzskata sevi par "piefrontes" valstīm," — uzsvēra diplomāts.

Miernešu misijas kalngali

Austrumu "flanga" nostiprināšanas procesā nepieciešams ideoloģiskais atbalsts, tāpēc tiek ģenerēti aizvien jauni mīti par Krievijas naidīgumu, atzīmēja Gruško.

"Par tādas miernešu misijas kalngaliem kļuva kampaņa ap Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Rietumi 2017". Kas tikai netika izdomāts: sabiedrību biedēja ar to, ka Krievija it kā izmantojot mācības, lai slēptu uzbrukumu Polijai un Baltijas valstīm vai atstāšot kontingentu Baltkrievijā pēc mācībām. Šīs muļķības mēs dzirdējām ne tikai no televizoru ekrāniem — šajā darbā piedalījās arī vairāki valstu amatpersonas," — paziņoja Gruško.

Diplomāts atgādināja, ka ne ārkārtējie pārskatāmības pasākumi, ne novērotāju uzaicināšana nav ietekmējusi mācību "Rietumi" politisko vērtējumi.

"Visa tā histērija tika sabiezēta, lai vēlreiz attaisnotu NATO valstu papildu militārā kontingenta un militārās tehnikas dislocēšanu Baltijas valstu un Polijas teritorijā. Šie soļi kaitē Eiropas drošībai, padziļina esošās robežlīnijas, pasliktina visu, arī alianses locekļu drošību. Galu galā resursi netiek atvēlēti reāliem draudiem, kas prasa spēku apvienošanu," — paskaidroja Gruško.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO pievērsa uzmanību šīs kampaņas mērķiem — NATO vēlas pierādīt, ka lēmumi par alianses dalībvalstu militāro izdevumu paplašināšanu ir "pareizi".

"Pašlaik NATO valstu kopīgie militārie izdevumi sastāda aptuveni pusi no visas pasaules tēriņiem. Tikai Eiropā vien tie ir 270 miljardi dolāru, kas, saskaņā ar dažiem vērtējumiem, 5-7 reizes pārsniedz Krievijas Federācijas militāros izdevumus. Eksperti atzīmē, ka Eiropas izdevumi pārsniedz daudzi valstu kolektīvos izdevumus, piemēram, Krievijas un Ķīnas militāro izdevumu summu. Nav saprotams, kādiem mērķiem nepieciešama militāro izdevumu palielināšana," — paziņoja Gruško.

Viņš brīdināja, ka Eiropa var zaudēt "miera dividendes", ko tā izmantojusi, pateicoties Krievijas darbam ar mērķi atbrīvot Eiropu no aukstā kara materiālā mantojuma.

"Vēlreiz uzsvēršu, ka tas viss prasīs turpināt kampaņu ar mērķi pierādīt sabiedriskajam viedokli, valstu pilsoņiem to, ka pastāv lieli draudi, no kuriem jāaizsargājas. Skaidrs, ka tas ir izdevīgi ASV militāri rūpnieciskajam kompleksam, kas priecīgi berzē rokas, gaidot jaunus pasūtījumus, kuri jau plūst straumēm," — paziņoja Krievijas politiķis.

No tukšiem vārdiem — pie darbīga dialoga

Gruško atzīmēja, ka NATO dalībnieki pastāvīgi norāda, cik nozīmīga ir deeskalācija, taču Krievijas centieni sākt konkrētu dialogu ir nesekmīgi.

"Mēs tam piekrītam, taču jebkuri centieni atjaunot militārpersonu sakarus, pateicoties šai izpratnei, ne pie kā nenoved. Piemēram, bez sistemātiska militārpersonu dialoga neizdosies iztikt bīstamu militāru incidentu novēršanas jautājumā. Liels skaits militārtehnisku jautājumu prasa speciālistu, ekspertu atbalstu. Tikai sistemātiska pieeja sarežģītajam jautājumu kompleksam ļaus iet pareizajā virzienā. Patlaban NATO nav tam gatava," — informēja diplomāts.

Gruško atzīmēja, ka politiskie paziņojumi par deeskalāciju neliecina par patiesu NATO vēlmi doties šajā virzienā.

"Mēs neredzam, ka NATO būtu gatava atteikties no lēmuma par attiecību iesaldēšanu ar Krieviju, atjaunot Krievijas un NATO Padomes darba grupu darbību vai atjaunot praktisko sadarbību kopēju interešu jomās. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatrod sevī spēki, lai atzītu, ka kopējās drošības jautājumu risināšanai vajadzīga cieša sadarbība," — norādīja Gruško.

Krievija ir gatava sadarboties ar visiem, ko reāli interesē tāda iespēja, uzsvēra Gruško.

"Taču jebkurā gadījumā sadarbībai jābūt vērstai uz terorisma iznīcināšanu, situācijas stabilizāciju, nevis uz pašu ģeopolitisko jautājumu risināšanu. Tādau sadarbībai jābūt tikai līdztiesīgai. Šobrīt NATO valstis nav gatavas pārkāpt pāri samitos Varšavā un Velsā pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz atteikšanos no sadarbības ar Krieviju," — noslēgumā piebilda diplomāts. 

Pēc temata

Somijas prezidents netic Krievijas uzbrukuma riskam
Stoltenbergs: NATO politika attiecībās ar Krieviju joprojām būs divpusēja
Krievijas pārstāvis NATO: alianses darbības nav nesušas nekādus pozitīvus rezultātus
Putins par NATO izdevumu palielināšanu: pret ko karot taisāties?

Galvenie temati