Spoks klaiņo pa Eiropu. Klaiņo jau labu laiku. Kopš Napoleona laikiem. Valda uzskats, ka Eiropas Savienoto Valstu radīšanas ideju pirmais izteicis Bonaparte, raksta radio Sputnik autors Oļegs Obuhovs. Pie tās atgriezušies daudzi, tomēr ideja vēl aizvien nav radusi atbalstu politiskajās masās.
Berlīnē radusies doma, ka, iespējams, tagad beidzot laiks ir klāt, un pavecā ideja no jauna ir atdzimusi. Pēc Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līdera Martina Šulca ierosinājumu atbalstījis arī ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels.
Pēc viņu domām, ES valstu federalizācija ir jāturpina. Sak, pienācis laiks apvienoties, lai veidotu pretsvaru ASV. Un ar godu pretoties draudiem, ko rada ne tikai Eiropas labējie spēki, bet arī augošais spiediens no ASV puses, kas nu jau uzvedas gluži neprognozējami. Tāpēc ieteikts izveidot Eiropas Savienotās Valstis jau līdz 2025. gadam.
Ideja ir likumsakakarīga, uzskata eksperti, it īpaši ņemot vērā to, ka briest vēl viens plāns — veidot Eiropas vienotos ātrās reaģēšanas spēkus — ko izvirzija Francijas prezidents Emanuels Makrons. 25 valstis parakstījušas "Kopīgo paziņojumu" par ES aizsardzības iniciatīvu. Galu galā ES pirmdien apstiprināja dokumentu par "pastāvīgu strukturētu sadarbību" (PESCO) aizsardzības un drošības jomā. Aiz borta palika tikai Lielbritānija, Dānija un Malta. Nu, ar Lielbritāniju viss ir skaidrs — Eiropas kopīgās lietas to neinteresē. Un bez Dānijas un Maltas ES šajā projektā iztiks.
Tātad eiropieši jau risina nākamo ESV aizsardzības un drošības jautājumus. Bet kā tad būs ar pavisam kopīgo Eiropas māju nākotni? Šajā jomā — miglaini plāni. Nav saprotams, vai Eiropas Savienotās Valstis ir suverēnu valstu federācija vai kaut kāda vienota struktūra, kurā katrai valstij ir ierobežota rīcības brīvība. Diezin vai visas ES dalībvalstis atbalstīs savas suverenitātes ierobežošanu. Protams, labējie spēki atbalstīs pirmo variantu. Kreisie — otro. Un te nu var sākties tāda mēroga strīdi, ka separātiskais noskaņojums sitīs jaunu vilni. Tad Brisele kopā ar Parīzi un Berlīni ar vecāko brāļu tiesībām varētu sākt agresīvi veicināt ESV radīšanas plānu ar valstu ierobežotām tiesībām. Pats par sevi saprotams, sāksies kaulēšanās — labējie pieprasīs atkāpšanās naudiņas vai daļu federālo portfeļu. Starp citu, nav vērts gaidīt nekādu referendumu šajā jautājumā, uzskata eksperti. Lai nesāktos kašķis, sarīkos "smadzeņu skalošanu", parādīs dažus paskaidrojošus ierakstus, sak, cik labi būs dzīvot nevis sadrumstalotā ES, bet gan vienotās ESV. Vai tik Angela Merkele nav iecerējusi sēsties šo Valstu prezidenta krēslā? Galu galā, diezin vai viņa vēl var cerēt uz VFR kanclera krēslu, domā eksperti. Ak, cik savlaicīgi tomēr Lielbritānija sarīkoja šķiršanos ar ES. Ja nu pēkšņi Londona būtu spiesta dzīvot pēc Berlīnes norādījumiem?
