05:50 27 Jūnijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1362
  • RUB71.6399
Viltus ziņas

"Maskavieši ēd žurkas": kas Eiropā sacer melīgas ziņas par Krieviju

CC BY 2.0 / Marco Verch / Fake News
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Vladimirs Korņilovs
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
78

Principā, ir skaidrs, kāpēc Nīderlandes valdībai aiz ausīm vilkt vārda brīvības reitingu savā valstī. Taču kāpēc Krievijas mediji no demokrātijas viedokļa jānostāda zemāk par Ukrainu, kur pēc Maidana jebkāda brīvība ir izmesta no galvas? Kāda tam jēga pašai Holandei?

Maskavieši tiktāl izbadējušies sankciju karā ar Eiropu, ka spiesti pāriet pie žurku gaļas. Jums šķiet, tie ir murgi? Protams. Taču lieta tāda, ka tamlīdzīgas muļķības par Krieviju regulāri raksta Nīderlandes vadošās avīzes. Tā ir valsts, ko bieži uzskata par vienu no līderiem pasaules preses brīvības reitingos. Apskaužami regulāri vietējie mediji sacer propagandiskas šausmenes par Krieviju, kas lielākoties biedē ar savu prastumu. Par preses brīvību Eiropā un Krievijā stāsta Vladimirs Korņilovs, RIA Novosti komentētājs.

Stāsts par "izsalkušajiem" maskaviešiem, kuri spiesti ēst žurkas, bija publicēts nevis kādā bulvāra avīželē, bet gan vienā no vadošajiem Holandes elites izdevumiem — De Volkskrant.

Vladimirs Barsegjans
© Sputnik / из личного архива Владимира Барсегяна

Milzīgais raksts bija veltīts šķietami nevainīgam faktam: Maskavā atklāts Dienvidkrievijas virtuves restorāns, kura ēdienkartē ir ne mazums delikatešu, tostarp arī nūtrijas gaļas ēdieni. Viss jau būtu labi, taču avīze pirmajā slejā lieliem burtiem ziņoja "Krievijā sāk ēst žurkas" (patiešām, nūtrijas bija nosauktas par žurkām). Rakstā dominēja doma par to, ka pēc Krievijas atbildes "Krimas sankcijām" – produktu kontrsankcijām vidējās klases pārstāvjiem Maskavā šausmīgi trūkst gaļas. Tā nu viņi, nabadziņi, tagad mokās ar "žurku gaļu".

Preses brīvības reitingi: "sekojiet naudai"

"Nu, vai daudzus maskaviešus redzējāt ielās, dzenājamies pakaļ žurkām, lai iestiprinātos?" – vaicāju holandiešu žurnālistam Ērikam van de Bekam. Viņš pasmējās: "Nē, un es nemaz necerēju ieraudzīt, kā maskavieši ķer žurkas, jo esmu ļoti labi informēts par situāciju, pateicoties šeit dzīvojošajiem draugiem no Holandes. Viņi man stāstīja, ka situācija nepavisam nav tāda, kā stāsta mūsu mediji."

Van de Beks ieradās Krievijā, lai piedalītos Eiropas Žurnālistu izglītības asociācijas konferencē, kas notika Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Tās galvenā tēma bija mēģinājums noskaidrot, kāda ir preses brīvības līmeņa reitingu starpība starp "demokrātisko" Nīderlandi un "totalitāro" Krieviju.

Piemēram, nesenais Freedom House reitings liecina, ka Holande un Zviedrija dala 2. vietu pasaulē mediju brīvības ziņā, bet Krievija ir tālu atpalikusi – tā ieņem 174. vietu. Cits labi pazīstams reitings, ko sastāda "Reportieri bez robežām", norāda, ka Nīderlande ieņem 5. vietu pasaulē, bet Krievija – tikai 148

Van de Beks uzskata, ka visi šie reitingi, maigi sakot, neatbilst patiesībai. "Tas ir negodīgs realitātes atainojums," – saka holandiešu žurnālists. Jautāts par tamlīdzīgas situācijas iemesliem, mans sarunbiedrs saka: "Sekojiet naudai. Paskatieties, kas maksā reitingu sastādītājiem, un jūs saņemsiet atbildi."

Labi zināms, ka skandalozās organizācijas Freedom House budžeta lauvas tiesu veido ienākumi no ASV valdības. Taču tā apgalvo, ka nesaņem valdības subsīdijas mediju brīvības reitinga sastādīšanai. Taisnību sakot, tā gluži nav. Nē, valdības nepiešķir naudu tieši šim proektam, taču viens no galvenajiem tā donoriem ir, piemēram, nevalstiskā organizācija Free Press Unlimited, ko finansē – kāds pārsteigums! — Nīderlandes ĀM. Dīvaini gan, ka šī valsts ieņem tik augstu vietu "neatkarīgajā" reitingā, vai ne?

Viens no galvenajiem Free Press Unlimited sponsoriem ir arī Zviedrijas Starptautiskā attīstības un sadarbības aģentūra, kas pasaulei pazīstama kā SIDA. Tā ir valdības struktūra, kas apgūst jaunattīstības valstu atbalstam piešķirtos līdzekļus no Zviedrijas budžeta. Kāds pārsteigums, ka arī Zviedrija līdz ar Nīderlandi ierindojusies 2. vietā tajā pašā reitingā, vai ne? Te nu bija – "neatkarība"!

Arī organizācijas "Reportieri bez robežām" donoru sarakstā ir milzum daudz Francijas valdības iestāžu, arī Eiropas Komisija un Eiropas Padome, tā pati zviedru SIDA un amerikāņu Nacionālais demokrātijas fonds (NED), ko tieši finansē ASV Kongress.

Tātad holandiešu žurnālista padoms "sekot naudai" noved pie viennozīmīga slēdziena: preses brīvības "neatkarīgie" reitingi ir ļoti ļoti atkarīgi no dažādu valstu viedokļa.

Krievijas demonizācija

Principā, ir skaidrs, kāpēc, teiksim, Nīderlandes valdībai vajadzētu "aiz ausīm" vilkt vārda brīvības reitingu valstī. Taču kālab būtu Krievijas mediji demokrātijas ziņā jānostāda zemāk nekā AAE vai tajā pašā Ukrainā, kura pēc Maidana ir aizmirsusi jebkādu brīvību? Kāpēc tas vajadzīgs Holandei?

Van de Beks atzīmē, ka pēdējos gados Holandē, tāpat kā visās rietumvalstīs sākta nepārprotama "Krievijas demonizācija", ko viņš salīdzina ar līdzīgu propagandisku kampaņu ar mērķi diskreditēt Irāku un Lībiju pirms militārajām operācijām pret tām. Nē, holandietis gan nedomā, ka Rietumi gatavojas iebrukumam Krievijā.

"Protams, viņiem divreiz jāpadomā, pirms iebrukt Krievijā," – saka Van de Beks. – Krievija nav nekāda Irāka. Gluži vienkārši tas ir izdevīgi no ieroču tirdzniecības pieauguma viedokļa. Tas ir izdevīgi NATO, jo tiem ir vajadzīgs ienaidnieks, un Krievija ir visērtākais kandidāts."

Cita starpā žurnālists atgādināja, ka avīzes NRC (viena no vadošajām avīzēm Holandē, kuras materiālos pastāvīgi tiek apspriesti "Krievijas draud") statūtos tieši norādīts, ka tā atbalsta NATO, turklāt "nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ", bet gan "ar mērķi saglabāt mieru un drošību Eiropā". Van de Beks norāda, ka avīzes redakcija formulējusi šo misiju jau kopš tās dibināšanas 1970. gadā un kopš aukstā kara laikiem tā nav mainījusies. 

Tātad, pēc žurnālista domām, ja jau avīzes ir spiestas atbalstīt NATO, bet pati alianse dēvē Krieviju par "savu galveno pretinieku", šo izdevumu žurnālistiem nav nekādas īpašas izvēles. Taču lasītāji, kuri sagremo Krievijai atklāti naidīgos holandiešu preses izteikumus, dažkārt pat nenojauš, kādi ideoloģiski ierobežojumi ir noteikti žurnālistiem.

Pēdējos gados Holandes valdība īpaši aktīvi strādā Krievijai naidīgā virzienā. Tā piešķīrusi 294 tūkstošus eiro spilgti izteikti antikrieviskas interneta vietnes "Logs uz Krieviju" (Raam op Rusland) radīšanai.

2013. gadā Nīderlandes valdība Ukrainā kļuva par galveno telekanāla Hromadske TV sponsoru. Telekanāls izveidojās par vienu no Kijevas Eiromaidāna un 2014. gada valsts apvērsuma ruporiem. Vēlāk noskaidrojās, ka Nīderlande sponsorē izdevumu "Novaja gazeta", kas nāk klajā Krievijā. Un tas viss notiek par holandiešu nodokļu maksātāju naudu!

Bet tagad iedomājieties, kas notiktu kaut vai tajā pašā Nīderlandē, ja Krievija sāktu finansēt kādu avīzi, kas kritiski noskaņota pret savas valsts valdību? Kad ieteicu Van de Bekam kaut uz mirkli iztēloties šādu situāciju, viņš bija šokēts. "Jā, tas ir labs jautājums, — pēc īsa mulsuma brīža viņš teica. – Man šķiet, Holandes valdība nevarēs pārmest Krievijai to, ko tā pati dara Krievijā. Protams, tādā gadījumā Nīderlandē sāksies īsta trako māja, taču tad vismaz Holandes sabiedrība uzzinās, ko viņu valdība dara ar tā saucamajiem "neatkarīgajiem" medijiem Krievijā."

Mīļākās – "revolūcijas" galvenais virzītājspēks

Kopā ar sarunbiedru, izskatot dažādus vājprātīgus rakstus par Krieviju, kas parādās Holandes presē, atcerējāmies avīzes De Telegraaf (lielākā avīze valstī) korespondentu Krievijā Pīteru Vaterdrinkeru, kurš reizi nedēļā ģenerē neticamus stāstus par dzīvi Maskavā un Pēterburgā. Pie tam gandrīz vienmēr stāstus pavada dialogi ar anonīmiem žurnālista paziņām.

Spriežot pēc viņu teiktā, visa Krievija dzīvo ar vienu vienīgu vēlmi – sarīkot "revolūciju". Vienu no saviem "stāstiem" Vaterdrinkers pat paskaidroja: sak, gaidāmās "revolūcijas" Krievijā galvenais virzītājspēks esot… Maskavas biznesmeņu mīļākās. Sak, cilvēkiem vairs nepietiek naudas, lai uzturētu "kreisās" meitenes (autors pat aprēķināja, ka šiem nolūkiem "nabadziņiem" nākas tērēt līdz 10 tūkstošus eiro mēnesī). Un ar tādām "reportāžām" no Krievijas Vaterdrinkers regulāri baro lasītājus Holandē.

Van de Beks tādu "žurnālistiku" skaidroja vienkārši: "Vaterdrinkers ir romānists. Viņš raksta daiļliteratūru. Un viņš to vienkārši ir sajaucis ar žurnālistiku." Lai nu tā būtu, bet tādu "romānistiku" drukā avīze ar lielāko tirāžu valstī. Un nez kāpēc tā neatļaujas drukāt tādas pašas "reportāžas" no citām pasaules valstīm.

Pavisam nesen iepriekšminēto avīzi NRC satricināja nopietns skandāls. Noskaidrojās, ka tās korespondents Ķīnā Oskars Harshahens vienkārši izdomājis intervijas, sarunbiedrus un citātus, pasniedzot to visu kā "reportāžas". Bet kāpēc tad tamlīdzīgas lietas ir atļautas tikai no Krievijas? Taču viņa noslēpumu izpauda ķīniešu tulkotājs – viņš publicēja pieredzējušā holandiešu "žurnālista" melīgo ziņu sīku analīzi. Galu gala avīze bija spiesta atvadīties no sava korespondenta un atvainoties lasītājiem.

Daiļrunīgs stāsts. Tas patiešām liecina par holandiešu mediju fantastisko "brīvību" – viņi var uzdrukāt jebkuru romānu vai pasaku un nodēvēt to par "žurnālistiku".

Van de Beks uzskata, ka šis skandāls, tāpat kā Krievijai naidīgie melīgie stāsti liecina par nopietnu krīzi Holandes žurnālistikā. Taču De Telegraaf korespondenta Vaterdrinkera daiļrades brīvība liecina par ko citu: "Viņš ir labs piemērs tam, kāda preses brīvība valda Krievijā mūsdienās, jo viņš joprojām šeit strādā ar visiem viņa stāstiem."

Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)

Pēc temata

Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda
Krievijas liberāļu un Rietumu propagandas lielā cīņa
Skolēnus Lietuvā apsūdz par līdzdalību "Krievijas propagandā"
Politico paziņojis, ka "Krievijas propaganda" iznīcina ASV armiju
ES citādi domājoši cilvēki tiek uzskatīti par "krievu propagandas" pazīmi

Galvenie temati