RĪGA, 16. novembris — Sputnik. RT Galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja Krievijas Valsts Domes pieņemtos likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemju mediji, kuri saņem ārvalstu finansējumu, var tiks atzīti Krievijā par "ārzemju aģentiem".
"Mana visdziļākā līdzjūtība visiem žurnālistiem — gan mūsējiem, gan ne mūsējiem — kuru šķembas lido, kamēr Kapitolija pakalnā cērt mežu," citē Simoņanas vārdus RT.
Grozījumi par mediju-ārzemju aģentu statusu kļuva par piespiedu atbildes pasākumu Krievijas mediju apspiešanai ASV un, tostarp, RT America atzīšanai par ārzemju aģentu.
Par pieņemtajiem grozījumiem vienbalsīgi izteicās visas četras Valsts Domes frakcijas.
"Juridiska persona, kura ir reģistrēta ārzemju valstī vai ārzemju struktūra bez juridiskās personas izveidošanas, kura izplata neierobežotam personu lokam paredzētos drukātos, audio, audiovizuālos un citus ziņojumus un materiālus (ārzemju mediji), var tikt atzīti par ārzemju medijiem, kuri pilda ārzemju aģenta funkcijas, neatkarīgi no to organizatoriski tiesiskās formas, ja viņi saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no ārzemju valstīm vai valsts iestādēm, starptautiskām vai ārvalstu organizācijām, ārvalstu pilsoņiem, personām bez pilsonības, jeb viņu pilnvarotajām personām un (vai) no Krievijas juridiskajām personām, kuras saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no norādītajiem avotiem," teikts pieņemtā likuma tekstā.
Taču uz Krievijas medijiem, tostarp, tiem, kuriem ir ārvalstu finansējums, likums neattieksies.
Saskaņā ar likumu, lēmumu par to, kādi mediji tiks pieskaitīti pie ārzemju aģentiem, pieņems Krievijas Tieslietu ministrija. Ārzemju mediji, kuri atzīti par "ārzemju aģentu" Krievijā, ir jāapzīmē savi informatīvie materiāli kā produkciju, kuru izplata "ārzemju aģents", un jāsniedz atskaites dokumenti.
Par cietsirdību pāragri spriest
Likuma izmantošanas prakse par ārzemju mediju atzīšanu Krievijā par ārzemju aģentiem pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par tā cietsirdību šobrīd ir kategoriski nepareizi, paziņoja valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot pieņemtos grozījumus.
"Jūs pagaidām nezināt, kā tiks īstenots šis likums. Šī likuma izmantošanas prakse pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par to, kas mazāk cietsirdīgs un kas vairāk, būtu kategoriski nepareizi," citē Peskovu RIA Novosti.
Piespiedu, taču pareizs mērs
Likuma pieņemšana par medijiem-ārzemju aģentiem ir piespiedu, taču pareizs lēmums, tās ir informācijas kara sekas, kuru neizvērsa Krievija, paziņoja Krievijas Sabiedrības palātas sekretārs Valērijs Fadejevs, uzsverot, ka tas ir viņa kā žurnālista personīgais viedoklis.
"Mans personīgais viedoklis — nevis kā Sabiedrības palātas sekretāra, bet kā žurnālista: ja nebūtu informācijas kara, tas nebūtu bijis vajadzīgs. Tas, protams, ir tā kara sekas, kuru mēs neesam izvērsuši. Un ja atceramies par to, nu jā — laikam, šis ir piespiedu lēmums, taču pareizs," teica žurnālistiem Fadejevs.
Neskars visus medijus
Grozījumu pieņemšana par medijiem-ārvalstu aģentiem nepadarīs automātiski visus ārzemju medijus Krievijas teritorijā par ārzemju aģentiem, paziņoja Valsts Domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs.
"Nevajag domāt, ka pēc šī likuma stāšanās spēkā… ka visi ārzemju mediji Krievijas teritorijā automātiski kļūs par ārzemju aģentiem. Mēs ar jums sniedzam iespēju… tieslietu ministrijai pieņemt tiešus atbildes pasākumus, tieši šāda ir šī likuma ideja," teica Tolstojs.
Viņš uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir piespiedu mērs.
"Mēs nevēlējāmies pieņemt šo likumu, šī likuma varēja arī nebūt. Krievijā principā nekad netika pieņemti pasākumi vārda brīvības apspiešanai jebkādos tā veidos. Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādiem viedokļiem, un jebkurš Krievija pilsonis ir tiesīgs izvēlētie to, kas viņam tuvāks. Mūs piespieda pieņemt šos mērus," teica Tolstojs.
