23:43 12 Decembris 2017
Rīga+ 7°C
Tiešraide
Vainagu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem 2017. gada 22. jūnijā

Nacionālistu priekšvēlēšanu danči ap Uzvaras pieminekli

Sputnik / Оксана Джадан
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Dmitrijs Jermolajevs
69

Regulārie aicinājumi nojaukt Uzvaras parka memoriālu neņem vērā ne starptautiskos līgumus, ne vēsturisko realitāti.

Latvijā jau izveidojusies skumja politiskā PR tradīcija. Gadu pirms Saeimas vēlēšanām nacionālistu atbalstītāji uzsāk kampaņu ar prasību nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem Pārdaugavā. Tā notika, piemēram, 2013. gadā, un scenārijs atkārtojas arī šogad — pirms 2018. gadā paredzētajām vēlēšanām. Vietnē Manabalss.lv publicēta petīcija, kuras autors aicina balsot par pieminekļa nojaukšanu.

Nav ne mazākās vēlēšanās pat tikt skaidrībā ar pieminekļa pretinieku argumentiem — tie izdomāti politiskā PR vajadzībām. Akcijas organizatoru mērķis ir mobilizēt nacionālistisko elektorātu un iegūt lielāku skaitu krēslu Nacionālajai apvienībai Saeimā.

2013. gadā nacionālistu dančus pie pieminekļa atbrīvotājiem krasi aprāva Latvijas Ārlietu ministrija. Valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informēja, ka valsts prezidents, premjerministrs un viņš pats iebilst pret pieminekļa demontāžu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pieminekļa nojaukšana varētu kļūt par spēcīgu sabiedrības šķelšanās iemeslu. Otrkārt, šī iniciatīva neatbilst Krievijas un Latvijas līgumam, kas noslēgts 1994. gadā, un citām starptautiskajām normām.

Patiešām, jebkādi ierosinājumi nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem pārkāpj Latvijas starptautiskās saistības, piemēram, Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kas parakstīta 1994. gada 30. aprīlī. " Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai," — teikts līgumā.

Pieminekļa pretinieku parakstu vācēji par to ir ļoti labi informēti, taču vēlēšanas nāk klāt, un nodrillētā plate ir jāliek atkal.

Pamēģināsim atsaukt atmiņā, kas atbrīvoja Latviju un Rīgu no fašistiem. Kam uzstādīts piemineklis?

Latvijas atbrīvošanas cīņās piedalījās 130. latviešu korpusa karavīri — 43. un 308. latviešu divīzijas, pie tam pēc cīņām Latvijā 43. divīzija tika nosaukta par "Rīgas divīziju". Atzīmēsim, ka padomju bruņoto spēku sastāvā Lielā Tēvijas kara frontēs cīnījās arī latviešu nacionālās vienības, piemēram, Sarkanās Armijas GKS 24. atsevišķās latviešu aviācijas eskadriļas un 1. latviešu bumbvedēju pulka lidotāji. Tātad piemineklis celts viņiem.

Starp citu, Igaunijā tika demonstrēta filma "1944", kurā līdz ar vietējiem leģionāriem pirmo reizi pozitīvi atspoguļots arī 8. igauņu strēlnieku korpuss, kas atbrīvoja no fašistiem Igauniju. Kur ir tāda pati filma par 130. korpusu Latvijā?

Jautājumu par Latvijas atbrīvotājiem veltītu filmu nāktos uzdot arī Krievijas Kultūras ministrijai un Kara vēstures biedrībai. Jā, patlaban Latvija ir neatkarīga valsts, taču Lielā Tēvijas kara gados tās teritoriju atbrīvoja padomju armija, un uzvarā pār ienaidnieku vērā ņemams ir arī latviešu divīzijas ieguldījums.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.   

Pēc temata

The Nation atgādināja amerikāņiem, kurš iznīcinājis Trešo Reihu
Uzvaras diena veselās un slimās valstīs
9. maijs. Domas balsī
"Vēlaties pilsoņu karu – uz priekšu": strīdi par pieminekli Atbrīvotājiem

Galvenie temati