Pirmās trauksmi cēlušas Slovākijas, Ungārijas, Čehijas, Polijas un Bulgārijas varasiestādes. Tās salīdzinājušās produktu līnijas, un pēc tam pārmeta Briselei "pārtikas aparteīdu", atzīmē Andrejs Veselovs rakstā RIA Novosti.
"No dažu produktu viedokļa esam kļuvuši par īstu Eiropas atkritumu spaini," — teica dusmās Čehijas lauksaimniecības ministrs Marians Jurečka.
Gaļas nepietiek
Slovākijas Valsts veterinārā un uztura kontroles inspektori pārbaudīja apmērām divdesmit dažāda veida pārtikas produktus veikalu tīklos Bratislavā un atsevišķās Austrijas pilsētās. Gan Austrijā, gan Slovākijā tie bija līdzīgi Eiropas zīmoli: desas, sieri, maize, piena produkti, šokolāde un dzērieni. Puse pārbaudītās "austrumu" produkcijas atšķīrās no tās rietumu analogiem. Pēc inspektoru teiktā, tas "būtiski ietekmēja kvalitāti". Piemēram, gaļas produktos bija mazāk gaļas un vairāk tauku, vairāk mākslīgo krāsvielu un saldinātāju, pat porcijas bija mazākas.
Ungārijas Valsts pārtikas drošības kontroles darbinieki nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem. Viņi salīdzināja produktus ar identiskām etiķetēm starptautisko tīklu Aldi un Lidl veikalos Austrijā un Ungārijā. Tas, ko pārdeva ungāriem, bija mazāks, sliktāks un kaitīgāks. Piemēram, zivju pirkstiņi Iglo Fish Fingers Ungārijā saturēja 58% zivju pildījuma, bet Austrijā — 65%. Turklāt nedz iepakojums, nedz zivju pirkstiņu cena būtiski neatšķiras. Knorr zupas piedevās bija par 20% mazāk vielu, nekā tādās pašās Rietumu kaimiņiem.
"Biju samulsināts, kad lasīju šo ziņojumu. Domāju, ka pēdējā laika tas ir lielākais skandāls," — sacīja Ungārijas premjera Viktora Orbana administrācijas vadītājs Janošs Lazars.
Savu pārbaudi veikuši arī bulgāri. Vismaz septiņi no trīsdesmit Bulgārijā pārdotajiem produktiem atšķīrās no tādiem pašiem produktiem, kas pieejami veikalos Rietumeiropā. Piemēram, šokolādes desertā bija mazāk piena un kakao, bet atspirdzinošos dzērienos tika konstatēti kaitīgi saldinātāji. Vācu un austriešu dzērienu ekvivalentu sastāvā bija tikai dabiskais cukurs. Paradoksāli, taču vienlaikus daudzas preces maksāja dārgāk, nekā ES rietumos. Piemēram, bērnu biezeņa cena bija divas reizes lielāka.
"Šādi pētījumi tika veikti arī Čehijas Republikā. Iegūtie rezultāti bija līdzīgi: Čehijas un ES rietumu valstu, proti, Vācijas un Austrijas, produkti atšķiras no sastāva un kvalitātes viedokļa," — pastāstīja Sputnik Čehija Prāgas politologs un pilsoņu aktīvists Jans Miklas.
Otrā šķira Austrumiem
Atbildot uz čehu valdības pretenzijām, kompānijas paziņojušas, ka tikai "apmierina vietējo gaumi", kad "izmanto dažādas receptes". "Es nedomāju, ka čehiem un austriešiem ir atšķirīgas gaumes. Mēs bijām Austroungārijas impērijas sastāvdaļa, un ja jūs paskatieties uz mūsu ēdienkarti, tad sapratīsiet, ka mums ir vienādas gaumes," — paziņojis Čehijas lauksaimniecības ministrs Marians Jurečka.
Daudz atklātāki ir paši izplatītāji.
"Pirmās šķiras pārtiku mēs piegādājam uz Lielbritāniju, otrās — uz Austrumeiropu," — skaidrojis Mets Simisters, lielveikalu tīkla Tesco sagādes direktors, Lielbritānijas apakšpalātas tirdzniecības komitejas sēdes laikā.
Turklāt otrā šķira tiek agresīvi reklamēta.
"Sliktākas kvalitātes precēm ir labākā reklāma, un tāpēc cilvēki neskatās, ka kādā produktā kaut ka ir par dažiem procentiem mazāk. Sanāk, ka sliktākā produkcija ienes vairāk naudas. Tāpēc pagāja krietni daudz laika, līdz cilvēki vispār saprata, ko viņi pērk. Tas noticis tikai tagad," — pastāstīja Slovākijas ekspremjers Jans Čarnogurskis.
Jautājumu par dubultiem standartiem šopavasar jau apsprieda Višegradas četrinieka (Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas) valstu premjeru speciālā samita dalībnieki. Viņi griezušies Eiropas Komisijā ar aicinājumu izskatīt jautājumu par Rietumu un Austrumu Eiropas valstīs pārdodamo identisko preču atšķirīgo kvalitāti. Savukārt nesen Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, tiekoties ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico, solījis "izbeigt diskrimināciju pārtikas nozarē".
Austrumeiropas valstīs Junkeram netic: saskaņā ar esošajiem ES noteikumiem, kompānijas ražotājas ir tiesīgas mainīt produktu sastāvu atkarībā no produkcijas pārdošanas vietas. Politologs Jans Miklass uzskata, ka "pašreizējā situācijā vainojamas pašas Višegradas četrinieka valstis, jo tās daudzus gadus šajā situācijā izturējās pazemīgi un nemēģināja pretoties, kas plašākā kontekstā tikai apliecina jauno ES valstu "koloniālo" statusu.
