RĪGA, 23. feb — Sputnik, Marina Petrova. Ja vēlamies izprast, kāda būs jaunā valdība, vispirms nāksies noskaidrot, kāpēc demisionēja Laimdotas Straujumas kabinets. Par šo jautājumu izteiktas vairākas pretrunīgas versijas.
"Straujumas galvenais uzdevums bija sekmīga Latvijas prezidentūra ES Padomē. Šis uzdevums tika izpildīts pietiekami labi – arī citas valstis augstu vērtēja Latvijas darbu. Tā nu Straujuma izpildīja vienu no saviem pamatuzdevumiem, ko pati uzskatīja par prioritāti," – intervijā Sputnik stāsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze.
"Jāpatur prātā: kad tika apstiprināta Straujums valdība, viena no tās darba prioritātēm bija prezidentūra ES Padomē. Šis process ir noslēdzies, valdība ir beigusi darbu. Otrkārt, Straujuma sāka strauji zaudēt popularitāti sabiedrībā un bija spiesta kaut ko uzsākt," – Sputnik stāsta politologs Filips Rajevskis.
Opozīcijas deputāti, kas procesu vēroja no malas, šaubās par to, vai tas patiešām bijis tik vienkāršs. "Situāciju ietekmēja vēl viena Latvijas politikas kaite – intrigas kuluāros. Valdošā partija "Vienotība" pati gāza savu valdību. Tā ne tikai nepiedāvāja neko jaunu, bet arī zaudēja savu vēlētāju uzticības pēdējās atliekas," – Sputnik stāsta Valērijs Agešins.
Vecās jaunās prioritātes
Koalīcija uzskata, ka Straujumas valdība savus mērķus ir sasniegusi. Tātad Māra Kučinska valdības mērķiem vajadzētu atšķirties no agrākajiem.
"Lielu uzmanību veltīsim reformām izglītības un veselības aprūpes jomās. Esam saskārušies ar jaunām grūtībām – raizes rada bēgļu krīze Eiropā un nacionālā drošība. Nozīmīgs ir arī Latvijas tautsaimniecības attīstības jautājums," – stāsta Krauze.
Šos jautājumus izskatīja arī Straujumas valdība, taču Armands Krauze apgalvo, ka redzama ir principiāla atšķirība: uzdevumus risinās cita partija. "Atšķirībā no "Vienotības", ZZS īpašu uzmanību veltīs vietējām problēmām, attīstīs ekonomiku un nodarbosies ar nacionālajiem jautājumiem, jo mūs vairs negaida prezidentūra ES Padomē," – stāsta ZZS pārstāvis.
Savukārt opozīcija uzskata, ka atšķirības abu partiju starpā nav nemaz tik lielas: abas partijas ir labējās, un abas ne pirmo gadu strādā valdībā. Tātad ZZS ir atbildīga par visām agrāko kabinetu, tai skaitā – arī Straujumas kabineta pieļautajām kļūdām.
"Nav izpildīti solījumi samazināt nodokļus, toties spontāni ieviesti jauni nodokļi. Jāpiemin skandalozās situācijas ar banku Citadele un kompāniju airBaltic, bezgalīgā vilcienu iepirkšana uzņēmuma "Pasažieru vilciens" vajadzībām, haoss veselības aprūpes sistēmā, kuriozā pedagogu darba apmaksas reforma. Par raksturīgu iepriekšējās koalīcijas iezīmi ir kļuvusi augstprātīgā attieksme pret pašu valsts iedzīvotājiem un vēlētājiem. Pašreizējā valdība no tās neko daudz neatšķiras," – uzskata Valērijs Agešins.
Pats galvenais — kadri
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka valdībā lielākā uzmanība jāpievērš detaļām, tas ir, personībām: "Pirmkārt, mums ir jauns premjerministrs. Otrkārt, mainījušies cilvēki galvenajos posteņos – finanšu ministra, labklājības, ekonomikas un satiksmes ministru posteņus ieņem citi cilvēki. Treškārt, mēs redzam, ka gaidāmas izmaiņas Saeimas budžeta un finanšu komisijā, kas liecina par to, ka vietās pie varas stūres notiek reālas izmaiņas."
"Kučinskis ir ļoti pieredzējis politiķis. Tas ir liels retums. Viņš ir atradies visos varas līmeņos: politisko karjeru viņš ir sācis kā Valmieras domes deputāts, pēc tam ieņēmis Valmieras mēra posteni, vēlāk ticis ievēlēts parlamentā, ieņēmis reģionālās attīstības ministra posteni, vadījis tolaik lielāko Tautas frakciju Saeimā. Uzskatu, ka šis darbs viņu ir norūdījis," – atceras politologs Filips Rajevskis.
Kučinska kolēģis Armands Krauze vērš uzmanību uz "reģionālo pieredzi", ko guvis Kučinskis: "Jaunais premjerministrs ir saistīts ar pašvaldībām, teicami pārzina situāciju un grūtības, ar ko saskaras Latvijas pilsētas. Tāpēc pašvaldībām jaunās valdības kurss ir saprotams."
Tātad Māris Kučinskis īpašu uzmanību pievērsīs iekšpolitikai, jo pilnvērtīgam darbam ārpolitikā viņam trūkst angļu valodas zināšanu. Varam pieņemt, ka rietumu virzienā pozīcijas nostiprinās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš vienmēr ir izcēlies ar kritisku pozīciju attiecībā uz Krieviju, atbalsta NATO paplašināšanu, Austrumu partnerattiecību projektu un citas Eiropas iniciatīvas.
Līdzsvaram
Tas nozīmē, ka Latvijas un Krievijas attiecībās sāpīgais gāzes tirgus liberalizācijas jautājums būs jārisina "Vienotības" pārstāvim Ašeradenam (labi zināms viņa proeiropeiskais noskaņojums), bet ZZS ķersies pie valsts finansēm (nosakot patieso politiku valstī).
Filips Rajevskis uzskata, ka jaunais vicepremjera postenis ir vajadzīgs, lai līdzsvarotu varu, jo "Vienotība" jaunajā kabinetā ir ievērojami zaudējusi svaru. "Ņemot vērā to, ka ekonomika ir viena no jaunās valdības prioritātēm, šķiet, Ašeradenam ir iespēja iegūt ietekmi. Viss būs atkarīgs no ekonomikas ministra personīgajām īpašībām," – viņš saka.
Tālajā orbītā
Valdībā ir arī vairāki "ilgoti" portfeļi, par kuriem partijas cīnījās īpaši sīvi. "Visgardākā" izrādījās Satiksmes ministrija, ko agrāk vadīja "Vienotības" pārstāvis Anrijs Matīss. Tieši pēc viņa aiziešanas no posteņa sašūpojās visa Straujumas valdība. "Vienotība" gribēja paturēt Satiksmes ministriju, taču galu galā tā nokļuva bijušā labklājības ministra, ZZS pārstāvja Ulda Auguļa pārziņā.
"Tā ir ļoti ietekmīga ministrija. Nākamajās pašvaldības vēlēšanās Satiksmes ministrija nodarbosies ar transporta un ceļu būvdarbiem nepieciešamā budžeta sadali. Satiksmes ministrija būtiski ietekmē reģionu attīstību – faktoru, kam ir liela nozīme periodā pirms pašvaldību vēlēšanām," – norāda Filips Rajevskis. Jāpiebilst, ka Satiksmes ministrijas pārziņā būs arī ne vienu reizi vien pajukušais vilcienu iepirkuma darījums, kura vērtība sniedzas miljonos.
"Vienotība" pretendēja arī uz Tieslietu ministriju, kas tagad nonākusi Nacionālās apvienības ziņā. "Partija "Vienotība" uzskata, ka šajā sektorā ir uzkrājušies dažādi jautājumi," – stāsta šīs partijas pārstāvis Edvards Smiltēns.
Trešais strīdīgais postenis – Reģionālās attīstības ministrija. "Arī šīs ministrijas budžetā ir nonākuši lieli naudas līdzekļi, tostarp arī nauda no Eiropas budžeta. Aizkulišu cīņa par to bija sīva," – atgādina Rajevskis. Galu galā arī Reģionālās attīstības ministriju pārņēma Nacionālā apvienība – ministra posteni ieņēma Kaspars Gerhards.
Bez naudas, toties ar skandālu
ZZS pārstāvis norāda, ka atbildība šajā jautājumā jāuzņemas partijai "Vienotība". Savukārt "Vienotības" pārstāvis uzskata, ka tieksme pēc latviešu valodas ir normāla parādība, taču kardinālas pārmaiņas nav gaidāmas. Visi šie apstākļi ir satraukuši sabiedrību, neskatoties uz premjerministra solījumiem iztikt bez krasiem pasākumiem.
"Šo punktu mēs kategoriski neatbalstām, jo pašlaik lielākajai daļai mazākumtautību skolu absolventu nav ne mazāko valodas barjeru – viņi lieliski pārvalda valodas. Nedomāju, ka līdz 2018. gadam, it īpaši ņemot vērā to, ka 2018. gadā notiks nākamās Saeimas vēlēšanas, koalīcijai izdosies kaut ko panākt šajā jautājumā. Tas ir reveranss Nacionālajai apvienībai," – stāsta Valērijs Agešins.
Ja kaut kas patiešām noies greizi, "Saskaņa" var ieņemt stingru pozīciju: "Ja Šadurskis mēģinās kaut ko darīt mazākumtautību skolu mācību valodas reformu jautājumā, mēs – partija "Saskaņa" – aktīvi pretosimies šiem pasākumiem."
