09:16 07 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Leģionāru dienai veltīts pasākums 2017. gada 16. martā

Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks

Sputnik / Oksana Dzadan
Intervija
Saņemt īso saiti
147

Kā melnais kļuvis balts, bet baltais – melns, kāpēc slepkavas kļuvuši par atbrīvotājiem, bet atbrīvotāji pataisīti par slepkavām? Kāpēc Rīga turas pie leģionāru marša par spīti starptautisko organizāciju ieteikumiem? Leģionāriem nav šķēršļu, jeb Kas Latvijā ir saimnieks?

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Šogad kārtējo reizi Rīgā 16. martā notiks virkne pasākumu Waffen SS dienējušo latviešu piemiņai. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā ES valstis aicinātas aizliegt neofašistu un neonacistu grupu darbību, Latvijas galvaspilsētas varasiestādes vēl joprojām nez kāpēc pūlas visu darīt otrādi.

Rīgas dome ir apstiprinājusi organizācijas Daugavas vanagi Limbažu nodaļas pieteikumu leģionāru gājienam no Jāņa baznīcas līdz Brīvības laukumam. Pasākumu Brīvības laukumā rīkos arī biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam".

Ierēdņi nav apstiprinājuši tikai piketu Waffen SS upuru piemiņai Brīvības laukumā, ko pieteica organizācija "Latvija pret nacismu". Tās norises vieta pārcelta uz Bastejkalnu, laikam jau tāpēc, lai nekaitinātu leģionārus.

Taču iepriekš Rīgas dome apsolīja, ka 16. martā leģionāri netiksies ar antinacistiem, un savu solījumu ir turējusi. Jautājums tikai par to, kāpēc tas atkal noticis uz "Latvija bez nacisma" rēķina, toties tie, kuri 16. martā it kā neoficiāli atceras SS leģionārus, kārtējo reizi var daudz ko atļauties.

Leģionāriem – zaļā gaisma

Intervijā Sputnik žurnālistam Mararam Kasemam organizācijas "Latvija bez nacisma" vadītājs Josifs Korens pastāstīja, kā Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par 16. marta pasākumiem, kāpēc tā notiek ik gadus un vai pastāv jebkādi šķēršļi tiem, kuri Rīgā vēlas godāt leģionāru piemiņu.

"Viss ir iznācis diezgan dīvaini. Nē, drīzāk gan likumsakarīgi. Diemžēl Rīgas varasiestādes iedibinājušas "labu" tradīciju ar iemeslu un tāpat vien pacelt barjeru un ieslēgt visas zaļās gaismas Waffen SS leģiona piekritēju gājienam, un nolaist barjeru un slēgt ceļu jebkādiem antinacistu pasākumiem," – apliecināja Korens un piebilda, ka šāda situācija viņu vēl joprojām pārsteidz.

Korens pastāstīja, ka lēmumus par pasākumiem pieņem Rīgas pašvaldības izpilddirektors. Šo posteni ieņem Juris Radzēvičs. Korens piezīmēja, ka ciena Radzēviču kā juristu, tāpēc ir divkārt dīvaini, ka ierēdnis atļāvies atklāti pārkāpt likumu – apstiprinājis Daugavas vanagu pieteikumu un gandrīz padzinis "Latviju bez nacisma", piedāvājot pazemojošus pasākuma noteikumus.

Tagad Rīgas centrālajā laukumā cienītāju sajūsmināto aplausu un simtiem žurnālistu objektīvu pavadījumā maršēs leģiona Waffen SS veterāni.

Korens paskaidroja, ka varasiestādes nolēmušas pilnībā atbrīvoties no antinacistiskajiem pasākumiem 16. martā, kad pirms dažiem gadiem Saeimas deputāti neizturēja un metās virsū cilvēkiem, kuri stāvēja ar Rīgas geto un koncentrācijas nometņu gūstekņu fotogrāfijām un ieslēdza skaņdarbu "Būhenvaldes zvans". Likums par gājieniem un mītiņiem tika grozīts – izmaiņas aizliedza pretēja virziena pasākumus vienuviet un vienā un tajā pašā laikā.

Krāpj un pārkāpj likumu

Organizācijas "Latvija bez nacisma" priekšsēdētājs pastāstīja, ka tagad pieteikumu ielu pasākumiem iespējams iesniegt ne agrāk kā 4 mēnešus pirms plānotā pasākuma un ne vēlāk kā 10 dienas pirms tā sākuma. Pēc tam pašvaldība kontrolē, lai pieteiktie pasākumi netraucētu viens otram.

Korens uzsvēra, ka antinacistiskā komiteja iesniegusi pasākuma pieteikumu 16. novembrī, pl. 8 no rīta, tiklīdz darbu sāka ofisi, kuros var iesniegt dokumentus.

"Mēs tur bijām precīzi pl. 8 no rīta un esam pārliecināti, ka neviens nevarēja iesniegt pietiekumu pirms mums. Taču Rīgas domes sēdē izpilddirektors paziņoja, ka ir divi pieteikumi – viens no antinacistiskās komitejas, otrs – no Limbažu biedrības Daugavas vanagi. Viņš piezīmēja, ka antinacistiskās komitejas pieteikums iesniegts 16. novembrī pl. 8 no rīta, bet Daugavas vanagu pieteikums – 15. novembrī. Es pavaicāju, vai pareizi saprotu, ka Daugavas vanagu pieteikums, iesniegts ārpus termiņa, netiks izskatīts? Manam jautājumam uzmanību nepievērsa. Tā vietā sāka ilgi skaidrot kaut kādas juridiskās fineses," – konstatēja Korens.

Viņš teica, ka atgādinājis Rīgas domei par Eiropas Parlamenta un ANO rezolūcijām, kas skar leģionāru gājienus. Vēl vairāk, sēdes dienā, pēc viņa vārdiem, tika publicēti Eiropas Komisijas ieteikumi jautājumā par cīņu pret rasismu un neiecietību Latvijai. EK ieteica Latvijas varasiestādēm darīt visu iespējamo, lai šos gājienus nepieļautu.

Tomēr ierēdņi neuzklausīja triju autoritatīvo un nopietno starptautisko organizāciju ieteikumus. Vēl vairāk, viņi ignorēja arī Latvijas likumu par pasākumu pieteikumu iesniegšanu, aizbildinoties ar to, ka likuma mērķis esot vienkārši ierobežot pieteikuma termiņus.

Kas Latvijā ir saimnieks

"Man ir ļoti sāpīgi, ka manā pilsētā, ar Latvijas valsts karogiem ik gadus tiek godāti tiem kuri slepkavoja, iznīcināja Latvijas iedzīvotājus. Un es darīšu visu iespējamo, lai šos gājienus pārtrauktu. Rīgas dome taču zinamā mērā kāpj pati uz sava grābekļa, aizliedzot oficiālus pasākumus, par kuriem mēs pilnā mērā atbildētu no kārtības un likuma ievērošanas viedokļa. Pie tam viņi nevar atcelt katra cilvēka konstitucionālās tiesības iziet individuālā piketā. Lai arī man nav tiesību nevienu aicināt, man šķiet, atradīsies liels skaits rīdzinieku, kam ļoti nepatīk SS spēku kaujinieku godināšana," – uzsvēra Korens.

Viņš piezīmēja, ka aprunājies ar gājiena organizatoriem un saprot: tagad pasākuma zemteksts ir pavisam cits – tur saka, ka godā "mūsu varoņus", kuri ar ieročiem rokās karojuši par Latvijas neatkarību.

Tiesa, paši bijušie leģionāri atcerējās, ka 1943. gadā neviens nav ticējis tam, ka Ādolfs Hitlers ļaus Latvijai iegūt neatkarību.

Taču Korens piezīmēja, ka katram ir savs liktenis. Nevar tiesāt cilvēkus, kuri tika iesaukti leģionā, tika piespiesti. Taču nevar viņus arī saukt par varoņiem. Viņš pastāstīja, ka ieteicis organizēt 16. martā sēru pasākumus bojāgājušo piemiņai, taču vienmēr dzirdējis vienu un to pašu frāzi – "jums jāzina, kas te ir saimnieks".

Ja pārvietot pieminekli, sāksies karš

Korens pauda nožēlu par to, ka 28 gadu laikā, kad nomainīti vēsturiskie jēdzieni, Latvijā izaugusi cilvēku paaudze, kuri svēti tic: Waffen SS latviešu leģions nebija Hitlera armija, tā bija latviešu atbrīvošanas armija. Un tas ir briesmīgi, uzskata Korens.

"Kāds cilvēks man teica: "Tu mani te nemāci, es kopš 1941. gada biju leģionā." Ja cilvēks saka, ka no 1941. gada brīvprātīgi bijis leģionā, turklāt pēc kara nosēdējis 25 gadus, es saprotu, kas stāv manā priekšā. Bet jaunieši viņu godā kā atbrīvotāju," – konstatēja Korens.

Viņš pauda arī viedokli par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanas ideju. Pēc viņa domām, pieminekļa jautājums neapšaubāmi saistīts ar 16. marta problēmu.

"Es neesmu liels padomju varas cienītājs, taču tieši tā deva iespēju 1991. gadā atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti. Man iepatikās frāze, ko reiz izteica Jevgeņijs Osipovs pieminekļa nojaukšanas jautājumam veltītajā sēdē. Viņš teica: "Ne jūs esat uzstādījuši pieminekli, ne jums to nojaukt, bet ja pabīdīsiet kaut par milimetru, būs karš, un gūstā mēs nevienu neņemsim"," – teica Korens un piezīmēja, ka tieši vēsturisko faktu izkropļošanas dēļ Latvijā parādās cilvēki, kuri gatavi parakstīt petīciju par pieminekļa nojaukšanu.

Pēc temata

Josifs Korens: likums par Otrā pasaules kara dalībniekiem veicina sabiedrības šķelšanos
Josifs Korens aicinājis Zakerbergu attīrīt Facebook no neofašistiem
Josifs Korens: EP rezolūcija neapturēs neofašisma izplatīšanos

Galvenie temati