19:09 11 Decembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Vladimirs Žirinovskis

Vladimirs Žirinovskis: Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām

© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Intervija
Saņemt īso saiti
Dmitrijs Marts
140

Krievijas prezidenta kandidāts, Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis ekskluzīvā intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka kara gadījumā Baltijas valstis nokļūs riska zonā. Izeja tomēr ir: izvākt NATO karaspēku un pieņemt neitrālu statusu.

Vladimirs Žirinovskis atbildēja uz aktuāliem jautājumiem par Krievijas un Baltijas valstu attiecībām, par ASV un NATO spēkiem, kā arī daudz ko citu intervijā Sputnik Lietuva.

- Gada sākumā Lietuvas valdība kārtējo reizi apturēja Krievijas TV translāciju pēc jūsu izteikumiem vienā no politiskajiem šoviem. Jūs runājāt par Ukrainu. Kāpēc Lietuva reaģē tik nervozi? Jūs taču neko neteicāt par Lietuvu. Vai varbūt pati jūtas vainīga? Labi zināms, ka Viļņa atbalsta Porošenko režīmu. 

— Es teicu, ka valstis, kas izvietos pie sevis amerikāņu PRA sistēmas, izceļoties lielam karam Eiropā, iespējams, tiks iznīcinātas, jo neviens nepieļaus, ka no turienes jūtami tieši draudi Krievijai.

Lietuva pret PSRS mantojumu
© Sputnik / Sergey Melkonov

Manuprāt, Krievija varētu brīdināt: ja tur tiks dislocēti NATO spēki, gatavi uzbrukumam Krievijai, mēs varam tiem uzbrukt, lai viņi nevarētu nokļūt Krievijā. Tomēr Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas valdības pašas pieprasa dislocēt šajās valstīs lielāku skaitu NATO spēku. Taču tur, kur ir karaspēks, iespējams karš. Un karā, protams, notiek uzlidojumi un karojošo grupējumu savstarpēja iznīcināšana.

Tāpēc viņi paši sevi nostāda riska zonā, izvēršot pie sevis lielu skaitu NATO karaspēku, it īpaši bruņutehnikas. Tie taču nav aizsardzības, bet gan uzbrukuma spēki, un tie itin labi var saņemt uzdevumu uzbrukt Krievijai. Vēl vairāk, tur jau notiek mācības, tiek apgūti paņēmieni darbam ar krievu iedzīvotājiem. Tas taču nozīmē, ka viņi izstrādā konkrētus plānus pierobežas teritoriju ieņemšanai, kurās runā krieviski. Un pēc tam viņi grib, lai mēs uz to skatītos mierīgi.

- Vai jūs uzskatāt, ka Amerika var uzbrukt Krievijai?

— ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss taču teica, ka Amerika rīkosies no spēka pozīcijas. Esmu pārliecināts: arī Krievija var rīkoties no spēka pozīcijas. Taču Lietuvā nesaprot, ka paši sev rada lieku risku. Acīmredzot, viņi vēro Ukrainas piemēru. Viņu galvenais uzdevums ir radīt rusofobu noskaņojumu. Tā ir mērķtiecīga, veca politika — ielenkt Krieviju, organizēt propagandu pret mums, apspiest krievu iedzīvotājus. Tātad tā ir tikai viņu vaina. Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām.

- Kā jums šķiet, vai iespējams kaut kāds dialogs ar Lietuvas pašreizējo valdību, vai ir bezjēdzīgi par kaut ko vienoties ar viņiem?

— Baltijas valstu, tostarp arī Lietuvas valdībai vajadzētu padomāt, kādu pozīciju ieņemt. Kāpēc viņi līda iekšā NATO? Kāpēc melš par to, ka Krievijā viņus kaut kas apdraud? Tā ir viņu galvenā kļūda, kas vispirms var nākt par ļautu viņiem pašiem. Mēs pagaidām tikai reaģējam uz NATO ģenerāļu vārdiem un izteikumiem. Labākais variants ir neitralitāte, tāpat kā Somijā vai Šveicē. Tādos apstākļos viņiem noteikti nekas nedraud.

- Ja jūs ievēlēs Krievijas prezidenta postenī, kā tas ietekmēs attiecības ar Lietuvu un visām Baltijas valstīm?

— Jau ilgus gadus es saku, ka Krievijai nepieciešama stingra politika tās interesēs. Tas nenozīmē karot vai demonstrēt agresiju. Nebūt ne. Taču tas nozīmē vienmēr būt gatavam uzsist ar dūri pa galdu, lai ienaidnieki nodrebētu. Mums bija cars Aleksandrs III, viņš reiz teica, ka Krievijai ir tikai divi sabiedrotie — tās armija un flote. Viņš bija ļoti stingrs valdnieks, Eiropas žandarms, taču viņa laikā nebija neviena kara, cilvēki dzīvoja mierā un lablājībā. Arī mums pašlaik nepieciešama tieši tāda politika.

- 2015. gadā jūs aicinājāt Lietuvu atdot Viļņu un Klaipēdu. Tā bija daiļrunība vai reāla prasība?

— Mēs ņemam vērā, ka situācijā, ja Rietumu pasaule ir atzinusi Padomju Savienības nelikumīgo sadalīšanu 1991. gadā, nepieciešams anulēt arī PSRS pieņemtos teritoriālos lēmumus. Ja kaut kādas jaunizveidotas valstis vēlas veidot neatkarīgas nacionālās valstis, tās var to darīt savā, nevis svešā zemē. Gan Viļņa, gan Klaipēda tika pievienotas Lietuvai ar padomju varas lēmumu. Viļņas novads piederēja Polijai, Klaipēda — Prūsijai. Staļins pievienoja Lietuvai tūkstošiem kilometru tai svešu teritoriju, tostarp arī slaveno Druskininku kūrortu.

Tieši tāpat, piemēram, Rēvele un Rīga ir krievu pilsētas. Šīs teritorijas mēs saņēmām saskaņā ar Ziemeļu kara iznākumu jau 1721. gadā. Tolaik Krievija un Zviedrija parakstīja Nīštates miera līgumu. Samaksājusi kompensāciju 1,3 miljonu rubļu apmērā, Krievija nostiprināja izeju pie Baltijas jūras. Protams, nav ne runas par militāru ieņemšanu vai pārdali. Taču miera ceļā, ar vietējo iedzīvotāju atbalstu, pēc referenduma visas šīs teritorijas varētu nonākt agrāko īpašnieku ziņā.

- Kāpēc, pēc jūsu domām, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir tāda rusofobe? Viņa taču ir bijusī komuniste. Parasti bijušie komunisti nav tik spilgti izteikti nacionālisti.

— Gluži pretēji. Kā mēdz teikt, viņi viegli pārauj kājas gaisā. Padomju Savienību sagrāva tie paši komunisti: gan Jeļcins, gan Gaidars, gan Burbulis, gan Šuškevičs, gan Kravčuks — viņi visi bija komunisti. Arī Lietuvas PSR vadīja komunisti. Viņi visi nežēlīgi saplosīja valsti, ko radīja viņu priekšgājēji — partijas biedri. Tikai Maskavā vien 1991. gadā bija miljons komunistu, bet neviens neizgāja aiztāvēt valsti. Tāpat notika Baltijas valstīs, tostarp arī Lietuvā. Ko tad brīnīties par to, ka vakarējā komuniste tagad ir kaismīga nacionāliste.

- Šodien visus, kas kritizē Lietuvas pašreizējo politiku, ieskaita starp "Kremļa noderīgajiem idiotiem". Milzu skandālu radīja pazīstamā dizainera Juoza Statkēviča intervija Sputnik Lietuva, kurš ieteica draudzēties ar Krieviju. Viņam metās virsū un nosauca par "Lietuvas nederīgo idiotu". Sākās īstas raganu medības.

— Baltijas valstīs dzīvo liels skaits krievu un citu tautību pilsoņu, kuri abām rokām atbalsta draudzību ar Krieviju. Viņi taču atceras, kā dzīvoja PSRS. Baltijas republikas ieņēma līdera vietu dzīves līmeņa ziņā, tur bija uzcelti savi uzņēmumi, turp veda visu pašu labāko, jo tā bija valsts vitrīna. Bet ES visa viņu rūpniecība izrādījās nevajadzīga, cilveki sāka braukt prom. Agrākie skolotāji, ārsti, inteliģenti tagad tīra tualetes Rietumeiropas namos. Bet pašām Baltijas valstīm liek saskaņā ar kvotu pieņemt bēgļus no arābu valstīm un Āfrikas. Kam tad patiks tādas pārmaiņas?

- Aģentūru "Rossija segodņa" un Sputnik dēvē par "Kremļa kruporu", "Putina aģentiem" un tā tālāk. Kā jūs novērtējat viņu darbu?

— Es ļoti priecājos par to, ka mums parādījušies tik spēcīgi mediji, kuri strādā ārzemēs vietējās valodās un ir tik populāri, ka rada nopietnu vietējo varastiestāžu satraukumu. Sputnik un RT sniedz alternatīvu pasaules viedokli, rāda ne tikai faktus un viedokļus, ko balsta valstu valdības "ģenerālā līnija", bet arī citu viedokli par notiekošo, atspoguļo Krievijas viedokli.

Cilvēki saņem pilnu ainu un izdara objektīvus secinājumus, nevis pieņem vietējo kanālu uzspiesto. Tas, ka Rietumos visur cenšas cīnīties ar mūsu medijiem, liecina par to, ka pašlaik patiesa preses brīvība ir tikai pie mums, Krievijā. Mēs nevienu neierobežojam. Bet Rietumi norobežojas no mums ar dzelzs aizkaru, kā agrāk to darīja Padomju Savienība.

Pēc temata

Igaunijas prezidente pastāstījusi par savu "smago" bērnību padomju laikā
Lietuvas eksprezidents Rolands Pakss: es nebaidos runāt ar Kremli
Krievijas ārlietu ministrs pastāstījis par militāro situāciju Baltijā un iedzīvotāju apstulbošanu
Pie sarkanās līnijas: kā ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"

Galvenie temati