02:54 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Ekonomika
Saņemt īso saiti
113

Latvija tikai pagājušajā gadā nopietni aizdomājās par Krievijas kravu tranzīta zaudēšanu, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Tas, ka Krievija nevedīs savas kravas caur Latviju, bija skaidrs jau sen, taču nopietni šādu draudu Baltijas valstī uztvēra tikai pagājušajā gadā, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs intervijā izdevumam Dienas Bizness.

Pēc ministra sacītā, Latvijai jāatrod papildu kanāli tranzīta nozarei.

"Latvija šo problēmu (KF kravu zaudēšanu – red.) nopietni uztvēra tikai pagājušajā gadā. Tās priekšrocības, kuras parādīja Covid-19, ir tas, ka mēs esam salīdzinoši droša valsts, un to novērtēs. Tāpat kā droši tiek vērtēti uzņēmumi, kuri spēs nepārtraukti piegādāt preces. Runājot tieši par loģistikas uzņēmumiem – mums ir visnotaļ liela piedāvājuma pakete," sacīja ministrs.

Komentējot jautājumu par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts uzraudzībā, Vitenbergs paziņoja, ka "viss šis pasākums ir nedaudz noslēpumains, un pagaidām nav iespējas skaidri atbildēt, vai to pašu var izdarīt ar Liepājas ostu".

Pēc pirmo septiņu mēnešu rezultātiem, Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozījums turpina palikt nopietnā mīnusā, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem.

Šī gada septiņu mēnešu laikā Latvijas ostas pārkrāvušas 26,062 milj. tonnu kravu – gandrīz par trešo daļu (30,1%) mazāk nekā gadu iepriekš.

Beramkravu apjoms krities par 43,9%, sasniedzot 11,852 milj. tonnu. Ogļu apjoms samazinājies par 78,4% (līdz 2,416 milj. tonnu); graudu un labības produktu – par 5,6% mazāk (2,389 milj. tonnu), ķīmisko beramkravu apjoms ir par 15,4% mazāks (1,185 milj. tonnu). Toties šķeldas kravu apgrozījums pieaudzis par 11,8% un sasniedzis 1,248 milj. tonnu.

Pārkrauto lejamkravu apjoms sastāda 7,283 milj. tonnu – par 13,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Šajā kategorijā lielāko daļu veido naftas produkti (kritums par 12,7%, kopējais apjoms – 6,891 milj. tonnu).

Septiņu mēnešu laikā pārkrauti 6,928 milj. tonnu ģenerālo kravu – par 10,8% mazāk nekā 2019. gadā. Tostarp pārkrauti 2,697 milj. tonnu konteineru kravu – par 6,7% mazāk nekā gadu iepriekš; kokmateriālu — 2,208 milj. tonnu (-17%); Ro-Ro kravas — 1,746 milj. tonnu (-11,3%).

Līdera vietu pārkrauto kravu apjoma ziņā joprojām ieņem Rīgas osta ar kravu apgrozījumu 13,665 milj. tonnu apmērā (-26,9%). Lielākais kritums vērojams Ventspils ostā, kas pārkrāvis 7,826 milj. tonnu kravu (-41,5%). Liepājā tāpat fiksēts kritums – par 13%, kravu apgrozījums sastādījis 3,549 milj. tonnu.

Mazo ostu vidū lielāko apjomu uzrāda Skultes ostas — 565 300 tonnu (-8,5%), aiz tās seko Mērsraga osta  — 243 300 tonnu (-13,2%) un Salacgrīvas osta — 179 700 tonnu (-12,3%).

Pērn Latvijas ostās tāpat bija vērojama negatīva dinamika – kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2018. gadu sarucis par 5,7%.

Pēc temata

Netīrās ogles atdot Latvijai, pašiem strādāt ar labību: pārmaiņas KF ostās Baltijā
Nāksies samierināties: bez Krievijas kravām dzelzceļu nāksies uzturēt valstij
Liepājas mērs: lai valsts iedod 150 miljonus eiro ostai, un tad jau maina pārvaldes formu
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas

Galvenie temati