RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Šī gada pirmo septiņu mēnešu rādītāji liecina, ka Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozījums ir nopietni samazinājies salīdzinājumā ar pērnā gada rādītājiem, informē Satiksmes ministrija. Šī gada pirmajos sešos mēnešos fiksētās tendences nav nopietni mainījušās.
Dzelzceļš
No šī gada janvāra līdz jūlijam, salīdzinājumā ar šo periodu pērn, dzelzceļa kravu apgrozījums krities gandrīz divkārt – par 46,7% un sastāda 13,336 milj. tonnu, vēsta tvnet.lv.
Lielāko daļu dzelzceļa kravu nodrošina starptautiskie pārvadājumi — 12,593 milj. tonnu, un šeit salīdzinājumā ar minēto periodu 2019. gadā novērota lejupslīde par 48,1%. Iekšzemes pārvadājumu apjoms pieaudzis par 2,2%, tomēr tas sastāda tikai 743 000 tonnu.
Starptautisko kravu kategorijā 10,414 milj. tonnu sastāda tranzīts – par 53,2% mazāk nekā 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos. Imports pieaudzis par 5,7% un sastādījis 1,974 milj. tonnu, bet eksports pieaudzis par ceturto daļu (27,6%) un sasniedzis 205 000 tonnu.
Dzelzceļa tranzīts caur ostām šajā laika periodā sastādīja 8,729 milj. tonnu – par 55,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Sauszemes tranzīts krities par trešo daļu (36%) un sastāda 1,685 milj. tonnu.
Jāpiebilst, ka 2019. gadā jau bija novērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu.
Ostas
Šī gada septiņu mēnešu laikā Latvijas ostas pārkrāvušas 26,062 milj. tonnu kravu – gandrīz par trešo daļu (30,1%) mazāk nekā gadu iepriekš.
Beramkravu apjoms krities par 43,9%, sasniedzot 11,852 milj. tonnu. Ogļu apjoms samazinājies par 78,4% (līdz 2,416 milj. tonnu); graudu un labības produktu – par 5,6% mazāk (2,389 milj. tonnu), ķīmisko beramkravu apjoms ir par 15,4% mazāks (1,185 milj. tonnu). Toties šķeldas kravu apgrozījums pieaudzis par 11,8% un sasniedzis 1,248 milj. tonnu.
Pārkrauto lejamkravu apjoms sastāda 7,283 milj. tonnu – par 13,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Šajā kategorijā lielāko daļu veido naftas produkti (kritums par 12,7%, kopējais apjoms – 6,891 milj. tonnu).
Septiņu mēnešu laikā pārkrauti 6,928 milj. tonnu ģenerālo kravu – par 10,8% mazāk nekā 2019. gadā. Tostarp pārkrauti 2,697 milj. tonnu konteineru kravu – par 6,7% mazāk nekā gadu iepriekš; kokmateriālu — 2,208 milj. tonnu (-17%); Ro-Ro kravas — 1,746 milj. tonnu (-11,3%).
Līdera vietu pārkrauto kravu apjoma ziņā joprojām ieņem Rīgas osta ar kravu apgrozījumu 13,665 milj. tonnu apmērā (-26,9%). Lielākais kritums vērojams Ventspils ostā, kas pārkrāvis 7,826 milj. tonnu kravu (-41,5%). Liepājā tāpat fiksēts kritums – par 13%, kravu apgrozījums sastādījis 3,549 milj. tonnu.
Mazo ostu vidū lielāko apjomu uzrāda Skultes ostas — 565 300 tonnu (-8,5%), aiz tās seko Mērsraga osta — 243 300 tonnu (-13,2%) un Salacgrīvas osta — 179 700 tonnu (-12,3%).
Pērn Latvijas ostās tāpat bija vērojama negatīva dinamika – kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2018. gadu sarucis par 5,7%.
