08:54 10 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Ekonomika
Saņemt īso saiti
294

Kadastrālās vērtības pārrēķins bez nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņām nodarīs sāpīgu triecienu virknei namīpašnieku un uzņēmumu īpašnieku. Toties tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori, šķiet, bez graša kabatā nepaliks.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Jūlija Granta. Valsts zemes dienesta (VZD) piedāvāto jauno kadastrālo cenu projektu, kurš sola palielināt tās līdz pat 6-7 reizēm, var apstrīdēt tikai līdz 28. jūlijam. Dienests lūdz rakstīt uz e-pastu sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv. Zinoši cilvēki saka, ka par pamatotu tiks uzskatīts iebildums, ko apstiprinās neatkarīgs novērtētājs, taču nedz laika, nedz 100-200 eiro šim mērķim daudziem vienkārši nav. Tādēļ atliek tikai sūdzēties cerībā, ka iesniegumu vilnis apturēs drakonisko projektu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns apgalvoja, ka Latvijas nekustamo īpašumu vērtības masa pieaugs "vien" divas reizes, taču viņš, maigi sakot, liekuļo: jauno Ministru kabineta noteikumu projekts par kadastrālajām cenām jau ir īstenots portālā kadastrs.lv informācijas datu veidā, tur opcijā "Meklēt īpašumus" ikviens interesents var atrast vajadzīgo adresi, un, uzspiežot uz kadastrālo numuru, ieraudzīt, cik bija un cik būs.

Jēru klusēšana

Nekustamo īpašumu aģentu loku jau pārņēmis Stokholmas sindroms: viņi cenšas attaisnot varasiestāžu rīcību. Redziet, kadastrālo cenu pacelšana (kulturāli sauktā "pievilkšana pie tirgus cenām") tika gatavota sen, taču valdība atlika šo nepopulāro pasākumu uz labākiem laikiem. Jā, laiki nav īsti labākie, cilvēkiem ar naudu klājas pavisam slikti, tirgus apstājies Covid-19 dēļ, savukārt izpētot cenu projektu, cilvēki sāks atbrīvoties no nekustamā īpašuma, un sāksies tirgus sabrukums, uzskata nekustamā īpašuma aģenti. Viņi piedāvā atkal "atlikt" vai cerēt, ka valdība līdz ar kadastra celšanu piekritīs atbrīvot no nodokļa vienīgo nekustamo īpašumu. Un vispār, daudzas pašvaldības piešķir atlaides…

Skandalozākais piemērs, ko es atradu uz ātru roku, bija māja Jūrmalā. Man tā pazīstama pēc padomju laiku kūrorta atpūtas spartiskos apstākļos. Tās pašreizējā cena ir 55 990 eiro. Jaunā – 277 445. Kāpums piecas reizes, savukārt zemei 6,5 reizes. Bet zemes nodokļa summa pēc 1,5% likmes pieaugs no 567 eiro līdz 3724 eiro. Un pat ar 90% atlaidi, ko Jūrmalas dome visnotaļ piešķir, trieciens makam būs jūtams: 56,70 eiro vietā nāksies atvadīties no 372,40 eiro.

"Nodokli izdomāja, kad 2009. gadā bija jāsaņem rietumu kredīti," skaidro žurnāla "Kvadratnij metr" galvenais redaktors Romāns Golubevs. "Un, tā kā tā ir viena no retajām nodevām, no kuru nomaksas nevar izvairīties, viss gāja kā pa sviestu: 10 gadus īpašnieku nodokļu slogs tikai un vienīgi auga, bet pašvaldības izdomāja trikus, lai gan naudu saņemtu, gan iedzīvotājus saglabātu."

Kāds tam sakars ar tirgu?

"Mana ģimene dzīvo savā mājā jau piekto paaudzi un negrasījās to pārdot," pauž sašutumu sabiedriskā aktīviste, Rīgas centra iedzīvotāja Liāna Hiršsone. "Kāds sakars ar to ir tirgus cenām, kuru dēļ valsts izgriež uz āru manas kabatas?"

Vēl nepieņemamāka izskatās situācija padomju laikos uzbūvēto mikrorajonu iedzīvotājiem. Latvijas Republika nav tajos ieguldījusi ne centa, taču stabili iekasē naudu. Ja kāds privatizēja savu padomju dzīvokli par 4-5 tūkstošiem latu, tad ar tagadējām nodokļu likmēm viņš izmaksas par to tādu pašu summu burtiski desmit gadu laikā! Kopš 2010. gada nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi ir pieauguši 4-5 reizes, neskatoties uz visiem varasiestāžu stāstiem par "pakāpeniskumu" un pieauguma nepieļaušanu vairāk kā par 25% gadā.

Mierinājumi skan publiski, bet nodokļa aprēķinu katrs saņem privāti, un nav nekādu iespēju to apstrīdēt.

Jauno, uz "tirgus cenām" balstīto kadastrālo cenu publicēšanu atmaskoja sertificēts novērtētājs ar 15 gadu pieredzi, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes loceklis Artūrs Žuromskis.

Viņš izanalizēja vairāk nekā 130 nejauši izvēlētus objektus no savas datubāzes un reklāmas sludinājumiem 8 dažādos tirgus segmentos no 2019. gada 1. jūlijam līdz 2020. gada 30. jūnijam un konstatēja: tie visi parāda Valsts zemes dienesta "izstrādāto" cenu absurdumu un absolūto neatbilstību tirgus cenām. Atzīstot, ka ne visas līgumos norādītās cenas ir reālas, Žuromskis tomēr ir sašutis par to, ka trešajā daļā gadījumu piedāvātie kadastrālie rādītāji ne vien nesastāda 85% no tirgus cenas, bet pārsniedz to par 15% un pat vairāk.

Vislielākās neatbilstības ir dzīvokļiem Rīgā, kurus VZD minimāli pārvērtējusi par 35,3% (vecs nekustamais īpašums Parādes ielā), bet maksimāli – par 85,9% (Vienības gatve).

Tikpat skumji klājas mājokļiem Daugavpilī un Liepājā, kur ceturtajā daļā gadījumu paredzētā kadastrālā cena pārsniedz tirgus cenu. Maksimālā starpība sasniedz 153%.

Pavisam slikti VZD speciālisti tikuši galā ar kadastrālo cenu projektēšanu biroju telpām: 17 gadījumos no 20 viņi trāpīja ar pirkstu debesīs un pārsteidza ar trīskāršu kļūdu: biroja ēkas piedāvātā cena bija par 333,7% augstāka par iepriekšējo. Trešajā daļā gadījumu projektējamā cena divas reizes pārsniedz tirgus cenu. Un biroju ēkas nav dzīvoklīši, par kuriem kaut mazu daļu iespējams samaksāt skaidrā naudā; tur viss ir oficiāli un ar bankas starpniecību.

Komercapbūves zemesgabalus VZD pārvērtēja 9 gadījumos no 10, līdz pat +117%. Tādi pati nelaime ir ar noliktavām. Palaimējies ir tikai lauku iedzīvotājiem: pusē gadījumu jaunās kadastrālās cenas ir kļuvušas divas reizes zemākas par iepriekšējām, un 90% gadījumu – vienkārši zemākas.

Kopumā VZD piedāvātās cenas ir sagatavotas vienkārši neiedomājami neprofesionāli, secināja Žuromskis. Kadastrālo cenu noteikšanas sistēmai ir nepieciešamas nevis vienkārši izmaiņas, bet gan kapitālremonts. "Tāpat absolūti nav pieļaujams, ka kadastrālā vērtība konkrētam īpašumam pārsniedz tā tirgus vērtību!" pārliecināts eksperts. "Es aicinu katru no jums sniegt atsauksmes un iebildumus par Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" pa e-pastu sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv!" Tāpat viņš aicināja Tieslietu ministriju un VZD uzsākt dialogu ar profesionāļiem, lai steidzami sakārtotu kadastra sistēmu.

Kam tas ir izdevīgi?

Tātad palielinātas kadastrālās cenas iezāģēs pilsētām un biznesam. Vai tiešam to no Latvijas gaida starptautiskie kreditori? Vai arī viņi apzināti piespiež Latviju samazināt mājokļu īpašnieku skaitu, padarīt īpašniekus par īrniekiem – jo nav ko bojāt vispārējo Eiropas statistiku ar savu pēcpadomju mantojumu. Eiropā īpašums pieder tikai īstiem bagātniekiem, nevis kaut kādiem strādniekiem.

Vai arī akcijai ir tuvāki pasūtītāji – piemēram, tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori, kuri ir gatavi mesties virsū parādniekiem? Viņi jau sen dabū savu sviestmaizi no pašvaldībām, kas uzdevušas viņiem parādu piedziņu. Savukārt tiesu izpildītāja maksa pat pie minimālas parāda summas 100 eiro apmērā sastāda tos pašus 100 eiro, un pat vairāk, ja parādnieks pēkšņi nav pareizi izpratis situāciju un nomaksājis prasīto atvēlēto pāris nedēļu laikā.

Skaidrs, ka kadastra izmaiņu projektam ir acīmredzama konfiskāciju iezīme. Pat ja cilvēks saņems atlaidi, a) tā nebūs uz visiem laikiem un ir atkarīga no pašvaldību maksātspējas; b) īpašumtiesību izmaiņu gadījumā nodeva pēc likuma tika maksāta no uzskrūvētā kadastra, nevis no pušu atrunātās cenas.

"Ja valsts uzstāda šādas kadastrālās cenas, lai uzņemas pienākumu izmantot pirmās rokas tiesības, iegādājoties īpašumu," piedāvā karstgalvji. Taču tikai atsevišķi cilvēki patiešām ir gatavi darīt zināmu savu viedokli varasiestādēm par viņu norādīto adresi. Bet vajadzētu gan.

Tagi:
nodokļi, Latvija, nekustamais īpašums

Galvenie temati