RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Kadastrālās vērtības pārrēķins bez nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņām sāpīgi iecirtīs virknei namīpašnieku, kā arī uzņēmumu īpašniekiem, uzskata eksperti. Šim apgalvojumam piekrīt arī Ekonomikas ministrija – tā piedāvā vai nu apturēt reformu, vai arī izmainīt nodokļu politiku daļā nekustamo īpašumu likmju, vēsta LTV.
Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādāja un iesniedza publiskai apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, no kuras tostarp ir atkarīgs nekustamā īpašuma nodoklis.
Palielināsies dzīvokļu kadastrālā vērtība, kuri atrodas jaunbūvēs, kas ir uzbūvētas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļu jomā, kas tika uzbūvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.
Kadastrālās vērtības kāpums sagaida arī privātmājas, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kur bija vērojams nekustamo īpašuma cenu kāpums. Izmaiņas skars arī industriālos objektus.
Lauksaimniecības jomā gaidāma zemes kadastrālās vērtības izaugsme, nelielas izmaiņas skars arī ēkas. Tiek atzīmēts, ka kadastrālā vērtība celtnēm, kuras tiek izmantotas šajā nozarē, pat var samazināties.
Jo augstāka kadastrālā vērtība, jo lielāks ir nekustamā īpašuma nodoklis. Šajā sakarā Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus, kuri paredz atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) primārajam mājoklim, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus eiro.
RTU darbiniece Sarmīte Barvika, kura nodarbojas ar pilsētvides jautājumiem, pozitīvi vērtē kadastrālās vērtības pārrēķinu un uzskata to par labu sistēmu. Tomēr gaidāmo izmaiņu dēļ par aktuālu kļuvis arī NĪN jautājums: dažviet pēc "kadastra" pārrēķina tas pieaugs, dažviet kritīsies.
"Šis augstais nodoklis tomēr ir centrālā reģiona problēma. Tā ir privātmāju problēma, jo privātmājās dzīvo ne mazāk kā 10% Latvijas iedzīvotāju," norādīja Barvika.
Aptuveni 6% rīdzinieku dzīvo privātmājās – tieši šādiem īpašniekiem nodokļu slogs jau šobrīd ir pietiekoši augsts, daži pat šī iemesla dēļ pārdod mājas,, savukārt pēc "kadastra" pārrēķina ievērojamai daļai izmaksas var pieaugt vairākas reizes.
"Protams, ekonomika ir ļoti svarīga, jo bez ekonomikas mēs nevarēsim iztikt, bet mēs neiztiksim bez lojāliem iedzīvotājiem. Šai politikai tomēr jābūt ne tikai vērstai, teiksim, uz šo budžetu, ka mums ir jāaizpilda šis budžets, bet mums ir arī jāskatās nākotnē un jāredz, kāda sabiedrība šeit dzīvos," uzskata pētniece.
Pēc viņas domām, izeja no šīs situācijas ir izmaiņas nodokļu likmēs.
Latvijas Universitātes darbiniece Līga Leitāne pēta nodokļu politiku nekustamo īpašumu jomā. Viņa uzskata, ka, ja kadastra reforma tiks atbalstīta piedāvātajā veidā bez nodokļu likmju izmaiņām, daļa Latvijas iedzīvotāju izrādīsies neapskaužamā stāvoklī. Visās teritorijās ar aktīvu mājokļu tirgu nodokļi var pieaugt vairākas reizes.
"Cilvēki, dzīvojot savos īpašumos, savās mājās, nevilšus nonāk [citu darījumu] ietekmē, un viņi būs spiesti ciest tādēļ, ka kaimiņos kāds ir pārdevis kādu īpašumu. Rezultātā maksājums tikai pieaug, kaut gan cilvēks nav aktīvi piedalījies nekustamā īpašuma tirgū," atzīmēja Leitāne.
Viņa atzīmē, ka šai problēmai ir vairāki risinājumi – piemēram, maksāt infrastruktūras nodokļus pašvaldībām.
Lielu risku rada arī vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa, jo tas var radīt papildu slogu īrniekiem.
"Ekonomiski nav pamatota šāda rīcība nodokļa pieaugumam tādā kontekstā, ja mēs skatāmies salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Mēs jau tagad maksājam nekustamā īpašuma nodoklī lielākas summas nekā kaimiņvalstīs. Arī Eiropā pieeja uz dzīvojamām platībām, ko cilvēki nopirkuši, tomēr ir savādāka. Jautājums ir, ko mēs gribam panākt?" piebilda Leitāne.
To, ka kadastrālās vērtības palielināšana var novest pie negatīvām sekām, atzīmē arī Ekonomikas ministrijā. Tur norāda, ka kadastra reforma ietekmēs uzņēmējus, var novest pie ražošanas sadārdzināšanās un konkurētspējas krituma. Ministrija par risinājumu uzskata vai nu kadastrālās vērtības pārrēķina apturēšanu, vai arī nodokļu likmju pārskatīšanu.
"Ir jārunā tieši par to nodokļu likmi, ka viņai jābūt samazinātai, lai viņa nokompensētu to straujo kāpumu, lai viņš nebūtu tāds, kas rada šīs negatīvās sekas," atzīmēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms.
