14:57 31 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Ekonomika
Saņemt īso saiti
23

Pandēmija likusi Baltijas iedzīvotājiem aizdomāties par uzkrājumiem: aptuveni trešā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju paziņoja, ka tagad viņi sāks atlikt naudu.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Luminor banka veikusi Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par to, kā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ietekmējuši viņu finanšu drošības izjūtas un pieeju finanšu lēmumos.

Aptaujā piedalījās 1618 iedzīvotāji no visām Baltijas valstīm.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ārkārtējās situācijas režīma laikā finansiāli nedroši jutās 40% Latvijas iedzīvotāju, 42% Lietuvas iedzīvotāju un 31% Igaunijas iedzīvotāju.

Aptaujas gaitā 31% Igaunijas iedzīvotāju, 24% Latvijas iedzīvotāju un 23% Lietuvas iedzīvotāju pauda pārliecību par to, ka viņu finanšu stāvoklis ir pietiekami labs, lai pārvarētu ar Covid-19 saistītās grūtības.

Pandēmija likusi Baltijas valstu iedzīvotājiem aizdomāties par uzkrājumiem: 30% Igaunijas iedzīvotāju, 26% Latvijas iedzīvotāju un 21% Lietuvas iedzīvotāju paziņoja, ka tagad sāks veidot uzkrājumus vai atliks vairāk naudas.

Tie, kas uzskata, ka viņu finanšu stāvoklis jau šobrīd ir pietiekami labs, plāno veidot uzkrājumus arī nākotnē – puse no tiem atliks tikpat daudz, savukārt 13% atliks vairāk.

Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska atzīmēja, ka ir loģiski, ka cilvēki, kuri sagatavojušies neparedzētiem gadījumiem, ir vairāk pārliecināti par savām iespējām pārvarēt nebaltās dienas. Taču vien 15% no tiem, kas nejūtas finansiāli pasargāti Covid-19 dēļ, plāno sākt veidot uzkrājumus, savukārt 38% - neplāno.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šī gada sākumā 29,3% mājsaimniecību Latvijā nebija nekādu uzkrājumu, savukārt 40,9% ģimeņu spēs izdzīvot ar saviem uzkrājumiem ne ilgāk par trīs mēnešiem.

Saskaņā ar Eurostat datiem par 2018. gadu, Latvijas iedzīvotājiem vidēji izdodas atlikt 6,35% savu ikmēneša ienākumu (salīdzinājumam: Luksemburgas iedzīvotājiem – 22%). Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā un Kiprā, kur uzkrājumu līmenis ir negatīvs – šo valstu iedzīvotāji vai nu tērē to, ko sakrājuši, vai dzīvo uz parādu rēķina.

Pēc temata

Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Baltijas valstu pensionāri ES ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam
Nabadzības riska zonā: kādēļ Latvijas varasiestādes slēpj no tautas iztikas minimumu
Latvijas pilsonība ir starp labākajām pasaulē. Taču korupcija un nabadzība zeļ un plaukst
Tagi:
Igaunija, Lietuva, Latvija, nauda, ārkārtējā situācija

Galvenie temati