Ārkārtējās situācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem licis aizdomāties par uzkrājumiem

CC BY-SA 2.0 / Hernán Piñera / SavingДенежные сбережения
Денежные сбережения - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pandēmija likusi Baltijas iedzīvotājiem aizdomāties par uzkrājumiem: aptuveni trešā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju paziņoja, ka tagad viņi sāks atlikt naudu.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Luminor banka veikusi Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par to, kā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ietekmējuši viņu finanšu drošības izjūtas un pieeju finanšu lēmumos.

Пенсионеры, деньги - Sputnik Latvija
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus

Aptaujā piedalījās 1618 iedzīvotāji no visām Baltijas valstīm.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ārkārtējās situācijas režīma laikā finansiāli nedroši jutās 40% Latvijas iedzīvotāju, 42% Lietuvas iedzīvotāju un 31% Igaunijas iedzīvotāju.

Aptaujas gaitā 31% Igaunijas iedzīvotāju, 24% Latvijas iedzīvotāju un 23% Lietuvas iedzīvotāju pauda pārliecību par to, ka viņu finanšu stāvoklis ir pietiekami labs, lai pārvarētu ar Covid-19 saistītās grūtības.

Pandēmija likusi Baltijas valstu iedzīvotājiem aizdomāties par uzkrājumiem: 30% Igaunijas iedzīvotāju, 26% Latvijas iedzīvotāju un 21% Lietuvas iedzīvotāju paziņoja, ka tagad sāks veidot uzkrājumus vai atliks vairāk naudas.

Tie, kas uzskata, ka viņu finanšu stāvoklis jau šobrīd ir pietiekami labs, plāno veidot uzkrājumus arī nākotnē – puse no tiem atliks tikpat daudz, savukārt 13% atliks vairāk.

Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska atzīmēja, ka ir loģiski, ka cilvēki, kuri sagatavojušies neparedzētiem gadījumiem, ir vairāk pārliecināti par savām iespējām pārvarēt nebaltās dienas. Taču vien 15% no tiem, kas nejūtas finansiāli pasargāti Covid-19 dēļ, plāno sākt veidot uzkrājumus, savukārt 38% - neplāno.

Кандидат экономических наук, эксперт РИСИ Михаил Беляев - Sputnik Latvija
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šī gada sākumā 29,3% mājsaimniecību Latvijā nebija nekādu uzkrājumu, savukārt 40,9% ģimeņu spēs izdzīvot ar saviem uzkrājumiem ne ilgāk par trīs mēnešiem.

Saskaņā ar Eurostat datiem par 2018. gadu, Latvijas iedzīvotājiem vidēji izdodas atlikt 6,35% savu ikmēneša ienākumu (salīdzinājumam: Luksemburgas iedzīvotājiem – 22%). Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā un Kiprā, kur uzkrājumu līmenis ir negatīvs – šo valstu iedzīvotāji vai nu tērē to, ko sakrājuši, vai dzīvo uz parādu rēķina.

Ziņu lente
0