21:20 01 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1752
  • RUB90.6050
Ekonomika
Saņemt īso saiti
28

Aizvadītajā gadā aplokšņu algas Latvijā sastādīja 22,3% ēnu ekonomikas kopējā apjoma, nenorādīti ieņēmumi – 16,6%, neoficiālie darbinieki – 10,9%.

RĪGA, 12. jūnijs – Sputnik. Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2019. gadā sarucis pavisam maz – par 0,3%, sasniedzot 23,9% no valsts IKP, vēstka Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti, vēsta Baltic Course.

"Diemžēl varam secināt, ka pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomikas izaugsmes apstākļos Latvijai nav izdevies samazināt enu ekonomikas izmēru kopumā. Ekonomikas lejupslīde Covid-19 rezultātā var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu gan 2020., gan 2021. gadā," informēja pētījuma autors, profesors Arnis Sauka.

Galveno problēmu veido algu izmaksa "aploksnēs". Šī komponenta īpatsvars ēnu ekonomikas struktūrā veido 44,1%. no valsts slēpto algu vidējā daļa 2019.gadā sastādīja 22,3%.

Tomēr Latvijā vērojama pozitīva tendence ienākumu (peļņas) slēpšanas jomā. Vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2019.gadā samazinājusies par 1,3% un sasniegusi 16,6%.

Apjoms, kādā tiek slēpta informācija par darbiniekiem (vidējais procents no kopējā bez līguma nodarbināto cilvēku skaita) 2019.gadā audzis līdz 10,9% (+1%). "Šis rādītājs cieši saistīts ar darbspēka trūkumu Latvijā un nelegālo ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbspēka trūkums, it īpaši tā saucamā strādnieku pieejamība lielā mērā zaudēs aktualitāti ekonomiskās lejupslīdes gadījumā," skaidroja Sauka.

Lielākā ēnu ekonomikas daļa joprojām vērojama celtniecībā. Lielākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā vērojams Rīgas rajonā, Zemgalē un Kurzemē.

Pētījuma rezultāti rāda, ka kopējais kukuļošanas līmenis Latvijā 2019.gadā bija 8,1% apmērā (kritums par 0,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu).

Iesaistīšanās ēnu ekonomikā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, teikts pētījumā. Lielā mērā tā saistīta ar neapmierinātību ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti un Valsts ieņēmumu dienestu, tai seko apmierinātība ar nodokļu politiku un uzņēmēju atbalstu no valsts puses. "No attieksmes viedokļa – uzņēmumi Baltijas valstīs vēl joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību. Turklāt visās trijās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība ar nodokļu dienestu darbu salīdzinājumā ar 2019.gadu: pēc 1-5 skalas, kurā 5 apzīmē augstu apmierinātības pakāpi, Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID bija novērtēta 3,5 punktu apmērā (3,39 punkti 2018.gadā)," uzsvēra Sauka.

Augusi arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku: 2018. gadā uzņēmēji Latvijā valsts nodokļu politikai piešķīra 2,41 punktu, bet 2019. gadā – 2,60 punktus. Visās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība arī ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti: no 3,01 līdz 3,35 punktiem 2019. gadā. Savukārt apmierinātība ar valsts atbalstu uzņēmējiem Baltijas valstīs 2019. gadā bija aptuveni tikpat augsta kā 2018. gadā (2,42-2,85 punkti).

Pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmēji, kuri uzskata izvairīšanos no nodokļu nomaksas par pieļaujamu, vairāk iesaistīti ēnu ekonomikā. Jo lielāks risks tikt pieķertam, jo lielāki sodi, jo mazāka ir iesaistīšanās ēnu ekonomikā. "Šie rezultāti norāda uz iespējamām politiskajām iniciatīvām un instrumentiem ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai – celt izredzes, ka ēnu ekonomikā iesaistītie uzņēmēji tiks pieķerti un saņems adekvātu sodu," uzskata Sauka.

Svarīgs faktors darbam ēnu ekonomikā ir arī uzņēmuma izmērs, jo nelieli un jauni uzņēmumi vairāk nosliecas uz ēnu ekonomikas pusi, nekā lielie uzņēmumi.

Pēc temata

Vēl var nomirt daudzi uzņēmumi: Zaiceva atklājusi Latvijas valdības krāpšanos
Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Tagi:
ēnu ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija

Galvenie temati