RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV7 raidījuma "Punkti virs i" ēterā komentēja valdības rīcību atbalsta sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 izraisītās krīzes periodā.
Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 27. aprīlim bija saņēmuši 3738 uzņēmumi, kopējā nodokļu summa, ko tiem pēcāk būs jāsamaksā, sastādīja 58 274 768 eiro. Šo uzņēmumu vidū 25% strādā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, automašīnu un motociklu remontā, 15% - viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, 10% - pārstrādes rūpniecībā.
Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs pašnodarbinātajām personām sastādīja 251 eiro. Maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēma 88 pašnodarbinātie, savukārt 960 cilvēkiem (71%) pabalsts nepārsniedza 430 eiro.
Valdības noteiktā kārtība paredz, ka atbalstu var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir godīgi izpildījuši savas saistības attiecībā pret valsti. Tādēļ, izskatot dīkstāves pabalsta pieteikumus, VID ne vienmēr ir tiesīgs tos atbalstīt.
Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēma vairākkārt tika kritizēta, taču Reirs paskaidroja, ka Finanšu ministrija saskārusies ar neparedzētām grūtībām.
"Vienā sēdē man pavaicāja: "A kāpēc nevar, kā Vācijā – pieņēma un maksā?" Bet mēs tā arī izdarījām sākumā. Taču mums, izrādās, ir vēl deviņi citi režīmi, kuri minimizē nodokļus. Un mēs šos divus mēnešus pielāgojām pabalstu sistēmu šiem 9 dažādiem režīmiem," paskaidroja viņš.
Izkrita no tīkla
"Mēs sākumā vēlējāmies padarīt to par vienkāršu sistēmu, taču iznāca, ka ļoti daudz cilvēku izkrīt no šī "tīkla". Un tādēļ katru nedēļu mēs taisījām izmaiņas rīkojumos, pēc kuriem tiek izmaksāts pabalsts, lai cilvēki turp nonāk. Un tagad mēs sapratām, ka aptuveni 4000 cilvēki iziet cauri visiem "tikliem", tas nozīmē, ka viņi strādāja, bet par viņiem vispār neko nemaksāja, un viņiem ir minimālā alga. Tas ir viens. Otrs, mums ir jāņem vērā to cilvēku viedoklis, kuri maksā nodokļus. Nauda, kuru mēs dalām – tā nav mūsu nauda, tā nav valsts nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda," uzsvēra viņš.
Pēc viņa sacītā, pēdējo divu-trīs nedēļu laikā sūdzības saistībā ar dīkstāves pabalstiem ir izbeigušās.
"Divu mēnešu laikā 40 tūkstoši cilvēku saņem dīkstāves pabalstu – un tā nauda nav no darba biržas. Daudzi no cilvēkiem, kuri saņem gan 180 eiro, gan vairāk, atnākot uz darba biržu, vispār nesaņemtu neko," norādīja ministrs.
Viņš atzīmēja, ka, saskaņā ar VID datiem, uzņēmumi iesniedz mazāk pieteikumu darbinieku dīkstāves pabalstiem. Tātad bizness pakāpeniski atdzīvojas – savukārt no darba biržas šie cilvēki varēja arī neatgriezties.
Turklāt Finanšu ministrija strādā pie subsidēto darbavietu sistēmas, kā arī personāla pārkvalificēšanas programmas.
Viņš komentēja arī daudzus strīdus izraisījušo jautājumu par pabalstiem mikrouzņēmumiem.
"Mums ir 2/3 cilvēku, kuri strādā kopējā nodokļu sistēmā, kuri maksā nodokļus no minimālās algas – tas ir aptuveni 4 reizes vairāk, nekā maksā mikrouzņēmumi… Viņš sev pat pensijai nenopelna… No 700 eiro algas cilvēks mikrouzņēmumā maksā 100 eiro nodokli, bet kopējā režīmā 400 eiro… Tādēļ kopā ar uzņēmējiem nolēmām, ka maksājam palīdzību atbilstoši samaksātajiem nodokļiem… Es domāju, ka cilvēki, kuri maksā nodokļus, piekrīt, ka ir krīzes situācija, kaut kas ir jāmaksā, taču ne tādā pašā apmērā, kā cilvēkiem, kuri saņem nodokļus. Un man ir jāatrod līdzsvars," paziņoja Reirs.
Pirmo reizi vēsturē
"Pirmo reizi visā valsts pastāvēšanas vēsturē – ne tikai 30 gados, mēs skatījāmies arī pirmskara laiku – tā sniedz palīdzību… Kāpēc? Nolēmām, ka mēs neievērojam budžeta deficītu, jo šo krīzi nav izraisījušas strukturālas problēmas valsts pārvaldē, kas notika 2008. gadā – bija daudz valsts ierēdņu, biznesā pārkaršana, nekustamie īpašumi un tā tālāk. Šodien tas ir pieprasījums – vienkārši vienā dienā pievilka rokas bremzi," atzīmēja ministrs.
Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek strādāts pie likumprojektiem, kuri ļaus pēc ārkārtējās situācijas beigām neatstāt cilvēkus, kuri saņem dažādus pabalstus, bez atbalsta.
Kad tieši atcels ārkārtējās situācijas režīmu, pagaidām nav zināms.
