23:19 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Ekonomika
Saņemt īso saiti
417

Nefinansējiet, neatskatieties uz Eiropas Komisiju, atbalstiet savējos! Latvijas valdība sola piešķirt miljardiem eiro cīņai ar krīzi, ko izraisīja ārkārtējā situācija, bet to nav... Ko darīt?

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Sakarā ar COVID–19 Latvijā ir izsludinātā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim un pieņemts likums par grozījumiem likumdošanā saistībā ar dīkstāvi, raksta ekonomiste Jevgēņija Zaiceva Freecity portālā.

Tas ir labi, bet nav ekonomisko seku novērtējuma sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī. Un galvenais – netika izvērtēts ārkārtējās situācijas ilgums Latvijā.

Kas notiek?

Lūk, kas patlaban reāli notiek ar Latvijas ekonomiku koronavīrusa epidēmijas apstākļos.

Pirmkārt, ārkārtējā situācija Latvijā būs jāpagarina vismaz līdz 2020. gada 5. –10. vai pat 15. jūnijam, jo pēc valsts iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pieaugs epidēmijas risks un inficēto cilvēku skaita palielināšanās. To skaidri pierāda saslimušo pieauguma dinamika pa dienām kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža (13.03.2020).

Otrkārt, valdībai ir jāievada reāla karantīnas sistēma, nevis tās imitācija, kad katram tiek piedāvāts pašizolēties.

No ārzemēm atbraukušo pašizolācija sniedz efektu, kaut nelielu, bet vissvarīgākais – rada cilvēkiem problēmas, kas saistītas ar darbu. Rodas nepieciešamība iziet darbā, lai to nezaudētu, jo tādejādi pietrūks naudas, lai nodrošinātu sevi un ģimeni. Tāpēc ne visi ievēro pašizolāciju, un tas stimulēs saslimušo skaita izaugsmi.

Un treškārt - privātajā sektorā pieaug ienākumu samazināšanās problēma. Tas nozīmē, ka daļa nozaru robežu slēgšanas dēļ vienkārši ir zaudējusi ienākumus (tūrisms, viesnīcas, restorāni un kafejnīcas, pasažieru pārvadātāji, reklāmas bizness, sporta un kultūras joma). To atjaunošana būs iespējama tikai pēc pusgada pēc robežu atvēršanas Eiropā un pasaulē.

Biznesa daļai (rūpniecības preču ražošana un tirdzniecība, dažāda veida pakalpojumi) krīt apgrozījums, jo cilvēki jau samazina un turpinās samazināt pirkumu apjomus (izņemot pārtiku un dezinfekcijas līdzekļus).

Arī uzņēmumiem samazinās apgrozījums, un tie ir spiesti slēgt biznesu drošības apsvērumu dēļ – medicīnas klīnikas, zobārstniecības kabineti, frizētavas, SPA, skaistumkopšanas saloni un tā tālāk. Te ir ļoti liela fizisko personu daļa, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību pašnodarbināto personu statusā vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Tai biznesa daļai, kurai COVID-19 dēļ nav vērojamas apgrozījuma samazināšanas pazīmes (pārtikas, medikamentu, dezinfekcijas un aizsardzības līdzekļu, dzīvnieku produktu ražošana un tirdzniecība) paradīsies problēmas ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu pirmo trīs biznesa grupu dēļ – te darbosies domino princips.

Miljardu nav

Pastāv arī citas problēmas. Piemēram, ienākumu samazināšana privātajā biznesā noved pie straujas nodokļu ieņēmumu samazināšanās budžetā, tas, savukārt, neļaus īstenot valdības atbalsta programmu uzņēmējdarbībai, kas izstrādāta likumā dīkstāves gadījumam, kā arī radīs problēmas obligāto sociālo maksājumu veikšanai (mēneša izmaksas pensijām un pabalstiem līdz krīzei sastādīja 230-240 miljonus eiro) un budžeta sektora, proti valsts iestāžu un ministriju, mediķu un pedagogu, policijas, armijas un drošības dienestu uzturēšanai.

Turklāt Latvijas valdībai nav to miljardu, par kuriem tika ziņots medijos. Saskaņā ar Valsts kases datiem uz 2020. gada 1. martu valdības rīcībā bija tikai 499,586 miljoni eiro. Par to liecina Valsts kases pārskats par diviem mēnešiem, kur noradīti līdzekļu atlikumi kredītiestādēs.

Latvijā uz 29.02.2020. bija 882,838 miljoni eiro, no tiem 331,252 miljoni eiro tie ir ilgtermiņa ieguldījumi un 52 miljoni eiro – īstermiņa ieguldījumi ārpus Latvijas Bankas. Uz šo ieguldījumu izmantošanu šodien nevar rēķināties, jo bankām, kurās tā nauda atrodas, nav fiziskas iespējas atgriezt to pirms ieguldījuma termiņa beigām.

Līdzīga situācija ar naudu ārpus Latvijas - 262,411 miljoni eiro.

Problēma tāpat ir tajā ka, izstrādājot finansiālās palīdzības plānu Latvijas biznesam, valdība balstījās uz nepareizi novērtētās situācijas, proti, nepareizi aprēķinātiem finanšu līdzekļiem un ierobežojumu termiņiem. Tāpēc valdības programma ir jāpārskata atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.

Ko darīt?

Lūk, ko mēs varam darīt, lai saglabātu valsti:

1. Godīgi teikt sev, biznesam un Latvijas tautai, ka ārkārtējā situācija ilgs vismaz līdz 2020. gada jūnija vidum.

2. Ārkārtējās situācijas atcelšana iespējama tikai tad, ja tiek ievēroti karantīnas pasākumi, turklāt karantīnas noteikumi Latvijā ir jāpastiprina vismaz līdz Vācijas līmenim.

3. Karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšana Latvijā nenodrošinās tās iedzīvotājiem robežu atklāšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Robežas tiks slēgtas, kamēr pandēmija nebeigsies visās Eiropas valstīs, kā arī pasaulē.

4. Karantīnas pasākumu pastiprināšana nozīmē:

• maksimāli likt cilvēkiem palikt mājās, atļaujot viņiem iziet no mājas pēc produktiem, zālēm, pastaigāties;

• obligāti īslaicīgi slēgt visus nevajadzīgos veikalus, tirdzniecības vietas un pakalpojumu sniegšanas vietas, ražošanas telpas un birojus;

• ielu patrulēšana pilsētās (policija, zemessardze, armija), lai uzraudzītu karantīnas noteikumu ievērošanu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

5. Pastiprinātas karantīnas režīma īstenošana rosina finanšu problēmu – cilvēkiem nav uzkrājumu, lai nodzīvotu divus mēnešus, nesaņemot algu, savukārt biznesam nav finanšu resursu, lai apmaksātu darbinieku dīkstāvi atbilstoši Darba likuma normām – vidējā alga, sociālās iemaksas un algu nodokļi.Tāda pati situācija rīt būs gan valdībai, gan pašvaldībām – budžetā nebūs līdzekļu to darbinieku dīkstāves apmaksāšanai nodokļu iemaksu samazināšanās dēļ.

6. Lai īstenotu pastiprinātu karantīnas režīmu, visiem darbiniekiem, kas nav nepieciešami darbavietā, jāievieš īpašs "dīkstāves" statuss. Šo darbinieku statusu darba devēji reģistrēs EDS sistēmā – tā sākuma datumu un beigu datumu.

Šim statusam jāļauj darba devējam izmaksāt tādiem darbiniekiem līdz 50% no pamatalgas, nemaksājot sociālās iemaksas un algas nodokli. Tam ir jāattiecas uz visiem, tostarp uz valsts iestāžu, ministriju, pašvaldību iestāžu un citu iestāžu darbiniekiem.

7. Valsts un pašvaldību iestādēs darbavietās ar pilnu atalgojumu un darba režīmu var tikt atstāti tikai tie darbinieki, kuri nodrošina cilvēku apkalpošanu pa telefonu, Internetā, kuri apstrādā atskaites, īsteno kontroli. Šie darbinieki var strādāt pēc speciāla grafika.

8. Struktūrām, kas turpinās strādāt sabiedrības apkalpošanas nolūkos, jāparedz dīkstāves režīms arī administrācijas darbiniekiem. Pirmām kārtām tas skar tādus lielus uzņēmumus, kā "Latvenergo", "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas Siltums" un tā tālāk.

9. Atbalsta programmai privātpersonām, kas ir saimnieciskas darbības veicēji, visticamāk, jābūt realizētai cauri pašvaldībām.

10. Ārkārtējās situācijas pilnvaru ietvaros uz laiku līdz 6 mēnešiem izsludināt kredītbrīvdienas visām personām, kurām ir gan banku kredīti, gan līzingi, gan ātrie kredīti.

11. Izbeigt tērēt laiku un resursus nodokļu izmaiņu apspriešanai, kad bizness vispār nebūs spējīgs maksāt nodokļus, jo tas nestimulē biznesu censties tos maksāt.

12. Saīsināt darbinieku atlaišanas noteikumus un procedūras uzņēmumos, kuri nespēs atjaunot biznesu pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

13. Krīzes komitejai jāveic stingra kontrole par dezinfekcijas līdzekļiem, aizsarglīdzekļiem, pārtiku, cenām un tml., tostarp jānodrošina pietiekama sēklu materiāla esamība zemniekiem, lai pietiktu pavasara sējai, tādējādi nodrošinot valsti ar pārtikas produkciju 2020.-2021. gadam.

14. Uzlabot Krīzes komitejas komunikāciju ar iedzīvotājiem. Kontrole un sods par nepatiesas informācijas izplatīšanu, skaidrojumu programma iedzīvotājiem, izklaides programmas televīzijā un radio un tā tālāk. Organizēt izglītojošo programmu dublēšanu latviešu, krievu, kā arī angļu, vācu, franču valodā un tā tālāk (tas sniegs ienākumus skatuves māksliniekiem).

15. Pagarināt mācību gadu par vienu mēnesi vasarā, lai nodrošinātu skolēnu un studentu mācību gada atestāciju un eksāmenu kārtošanu.

Nefinansēt

16. Pārskatīt valsts izdevumus, kurus nevajag finansēt vai arī vairs nedrīkst finansēt, piemēram:

• Jaunatnes dziesmu un deju svētki;

• gatavošanos Vasaras Olimpiskajām spēlēm Japānā;

• gatavošanās dalībai starptautiskās izstādēs;

• iepirkumi un konkursi dzelzceļa elektrifikācijas ietvaros, Rail Baltica (no tās būvniecības jau faktiski ir atteikusies Igaunija) un tā tālāk.

• iesaldēt Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā;

• iesaldēt Latvijas valsts parāda izmaksas un tā tālāk.

Rezultātā piedāvātie pasākumi ļaus valstij samazināt bezdarbnieku skaitu, jo uzņēmēji būs spiesti atlaist cilvēkus pat tajās nozarēs, kur bizness spēs atjaunoties pēc karantīnas beigām.

Piedāvātā izmaksu shēma dīkstāves laikā ļaus sadalīt iedzīvotāju atbalsta sociālo slogu starp valsti un biznesu.

Neatskatīties

Pateicoties šādiem pasākumiem, bizness spēs saprātīgi samazināt darbinieku skaitu un turpināt nodokļu iemaksu veikšanu budžetā. Par jaunajiem bezdarbniekiem vairumā gadījumu kļūs tikai to uzņēmumu darbinieki, kuriem neizdosies atjaunot saimniecisko darbību pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Valsts spēs izpildīt savas finanšu saistības attiecībā uz pensiju un pabalstu izmaksām.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Valsts spēs apmaksāt mediķu, skolotāju, policijas un citu dienestu pakalpojumus, kuri nodrošina drošību.

Kopumā piedāvātie pasākumi ļaus mīkstināt krīzes sekas biznesam, ieviest reālu karantīnu, lai apturētu Covid-19 izplatību, būtiski nepalielināt valsts parādu, kā arī saglabāt valsts iespējas īstenot savas funkcijas.

Šos pasākumus Latvijas valdībai nav pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, jo Covid-19 pandēmijas apkarošana šodien – tā ir katras valsts privātā darīšana.

Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, koronavīruss

Galvenie temati