02:31 01 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0956
  • RUB85.9486
Ekonomika
Saņemt īso saiti
50

Latvijas rūpniecībai ir lieliska vēsture. Taču vai tagad tai ir perspektīvas? Kādi faktori veicina biznesa attīstību, kādi – sprauž spieķus ratos? Kas būtu jāmaina? Kādas nozares ir perspektīvākās?

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Uz šiem jautājumiem "Freesity" lūdza atbildēt ekspertus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Jāni Endziņu, "LNK Group" padomes priekšsēdētāju Aleksandru Milovu, LZA Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāju Ņinu Lindi un zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri, vēsta Freesity.

Kādi faktori veicina biznesa attīstību valstī, kādi - kavē?

"Rūpniecībā iestājušies grūti laiki. Lai izdzīvotu, tai jāpievēršas eksporta tirgum, Latvijas tirgus ir pārlieku mazs. Taču tagad arī eksporta tirgū situācija ir visai sarežģīta," atbild Jānis Endziņš.

Viņš pastāstīja, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties rūpniekiem. Pēc viņa domām, pirmais no tiem ir darbaspēka trūkums. Otrais – ar elektroenerģijas izdevumu samazināšanu saistīto pasākumu īstenošanas ilgums.

Pie tam, pēc Endziņa domām, aktuāls ir arī jautājums par mazajām algām. Pēc eksperta domām, skaidrs, ka vidējā perspektīvā jādara viss iespējamais, lai ražotāji varētu atļauties maksāt lielas algas.

Ņina Linde nosauca faktorus, kas veicina rūpniecības attīstību: "Pirmkārt, pieejamas teritorijas rūpniecības attīstībai un laba infrastruktūra. Otrkārt, labvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un attīstīta tranzīta un loģistikas sistēma, dzelzceļa, ostu un aviopārvadājumu pieejamība. Un arī labas tradīcijas."

Atsevišķi viņa aprakstīja aspektus, kas kavē rūpniecības attīstību Latvijā.

"Pirmkārt, sauszemes ceļu sliktā kvalitāte, otrkārt, trūkst politiska atbalsta un vēlmes piesaistīt valstij investīcijas, tostarp – investīcijas no trešajām valstīm un Āzijas. Treškārt, neapmierinošs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs, ceturtkārt, banku sistēmas nestabilitāte, kas atbaida potenciālos investorus un nogalina vēlmi attīstīt rūpniecību mūsu reģionā, piektkārt, darbaspēka trūkums rūpniecības sektoros," Linde visu salika pa plauktiņiem.

Savukārt Arnolds Babris pastāstīja, kāds ir viņa redzējums: "Ilgu laiku tika ierobežotas lielo uzņēmumu iespējas saņemt Eiropas finansējumu. Šeit bija manāms protekcionisms. Taču tagad tur, kur mums vajadzīgas eksporta garantijas, mēs varam saņemt līdzekļus no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Viņš atzina, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, taču viņa uzņēmumam pagaidu darbinieki nav vajadzīgi.

"Esmu gatavs parakstīt līgumu ar viesstrādniekiem, kuri ir pārliecināti, ka paliks ne vismaz piecus gadus. Likumpaklausīgiem, gataviem adaptēties Latvijā," skaidroja Babris.

Aleksandrs Milovs atzina, ka ne tikai saskata rūpniecības attīstības iespējas Latvijā, bet arī pats pie tās strādā.

"Jā, ir zināmi ierobežojumi, kas saistīti ar to, ka esam nelielā valstī. Taču produkcijas realizācijai un attīstībai jāizskata nevis Latvijas, bet Eiropas Savienības tirgus. Mēs izvērtējam savas iespējas šajā mērogā," atzīmēja Milovs.

Kas jāmaina?

Uz šo jautājumu Jānis Endziņš piezīmēja, ka vispirms valstij jādara viss iespējamais, lai palīdzētu rūpniecības uzņēmumiem mazināt izdevumus resursiem, piemēram, elektrībai.

Šajā kontekstā viņš pieminēja sadales tarifa samazinājumu elektrības rēķinos, kas notika 2020.gada sākumā, un norādīja, ka tas ir liels solis uz priekšu. Pie tam, viņš optimistiski vērtē pasākumus OIK samazināšanai, kuru mērķis ir panākt elektrības rēķinu apjoma krišanos.

"Labs darbs tika paveikts, kad likumā paredzēja nulles likmi reinvestējamai peļņai. Tas atviegloja situāciju apgrozījuma līdzekļu aspektā. Turklāt valstij jārīkojas konsekventi un, kārtējo reizi pārskatot nodokļu sistēmu, nekādā gadījumā neatcelt šo nulles likmi reinvestīcijām," akcentēja Endziņš.

Turklāt viņš uzskata, ka noteikti jānovāc šķēršļi darbaspēka pieplūdumam no trešajām valstīm. Pēc viņa domām, noteikti jāpārskata birokrātiskais slogs, jo tagad ir pārāk daudz papīru un dažādu instanču, kam jātērē laiks. Uzņēmējam jāpievēršas savu produktu izstrādei, to noietam. Un proporcionāli mazāk laika jātērē birokrātiskai ķēpai.

"Daļa ražotāju nevar saņemt finansējumu kredītiestādēs. Jāsaprot, kādas programmas jāmaina, kādas jāuzsāk no jauna. Iespējams, ar "Altum" starpniecību," secināja Endziņš.

Aleksandrs Milovs, taujāts par nepieciešamajām izmaiņām, akcentēja, ka nodokļu likumdošana un prasības uzņēmējdarbībai Latvijā nav sliktākas kā citās ES valstīs.

"Turklāt pirms gada tika pieņemts ļoti pareizs likums: tagad peļņas nodokļa likme līdzinās nullei, ja peļņa tiek atkal investēta attīstībā. Tikai retā valstī ir tāpat," konstatēja Milovs.  

Savukārt Ņina Linde runāja par partnerattiecību nepieciešamību: "Mums vajadzīgs aktīvs darbs no mūsu politiķu un par investīcijām atbildīgo ierēdņu puses. Ir svarīgi uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, atbalstīt mūsu produkcijas ekspansiju eksporta tirgos, piesaistīt ārvalstu kapitālu valstij, kā arī uzlabot kvalificēta darbaspēka sagatavošanas sistēmu un radīt apstākļus, lai viņi nepamestu Latviju."

Arnolds Babris pastāstīja, par ko valsts vēl nav padomājusi, taču pie kā jau strādā viņa uzņēmums:

"Pie mums valsts līmenī nedomā, ka reģionos ir pirmspensijas vecuma cilvēki un viņiem vajadzīgs piemērots darbs. Mēs uzņēmumā "Brīvais vilnis" radām darba vietas tādiem cilvēkiem. Taču no savas puses gribētu redzēt nodokļu sistēmu tādu, lai uzņēmums varētu pastāvēt."

Kādas nozares ir perspektīvākās?

Aleksandrs Milovs šajā kontekstā pieminēja tehnoloģijas. Viņaprāt, patlaban nav perspektīvu vai neperspektīvu darbības veidu, ir perspektīvas vai neperspektīvas tehnoloģijas. Viņš atzīmēja, ka tā ir jauna parādība, kas vērojama pēdējo piecu gadu laikā.

"Agrāk tehnoloģijas mainījās reizi vairākos gados, tagad – vairākas reizes gadā. Gan konkurence, gan panākumi ir atkarīgi tikai no tehnoloģijām, tās uzlabo darba atdevi. Tas ir konkurences galvenais elements," ir pārliecināts Milovs.

Ņina Linde atzīmēja Latvijas plašās iespējas farmaceitisko un kosmetoloģisko preparātu, tīru ekoloģisko produktu izstrādes un ražošanas, zivju, gaļas, piena pārstrādes jomā, kā arī metālapstrādes, mašīnbūves (ieskaitot elektromobiļu un militāras nozīmes iekārtu, dronu, robotehnikas) nozarēs, kā arī, protams, koksnes pārstrādē – mēbeļu, palešu utt. ražošanā.

"Vēl mums ir liels un nerealizēts tieši Latvijai raksturīgu, nacionālo, Made in Latvija produktu un preču ražošanas potenciāls – dzintara juvelierizstrādājumi, linu, keramikas izstrādājumi, siera un alus darītavu produkti un tamlīdzīgi," konstatēja Linde.

Jānis Endziņš pievērsa uzmanību pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju nozarei.

"Patlaban pakalpojumu nozare strauji attīstās. Informācijas komunikācijas un tehnoloģijas audzē tempus septiņjūdžu soļiem un, turpinot tādā pašā garā, tās kļūs par flagmaņiem Latvijas IKP daļā. Viņiem ir ļoti liels eksporta potenciāls. Rūpniecībā pozitīva dinamika mašīnbūvē un metālapstrādē. Tikai ar katru gadu būs aizvien grūtāk ražot, jo pastāv milzīgs spiediens algu veidošanas kontekstā. Mēs redzam, ka kopējais algu lēciens ir lielāks nekā darba atdeves pieaugums," paskaidroja Endziņš.

Babris uzskata, ka perspektīva ir viņa paša biznesa nozare: "Līdz pērnā gada rudenim valdīja uzskats, ka zivju konservu ražošanas nozare nes zaudējumus, taču pēc tam, kad aizgāja galvenie spēles dalībnieki, mēs pārdalījām pasūtījumus, un mums parādījās peļņa. Kļuvām perspektīvi."

Pēc temata

Lietuva apsteigusi Latviju un Igauniju eksporta apjoma ziņā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Agrāk eksportējām uz Krieviju: Latvijā izputējis kārtējais šprotu ražotājs
Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju
Tagi:
Krievija, zivjrūpniecība, ekonomika, Latvija

Galvenie temati