23:32 30 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Ekonomika
Saņemt īso saiti
76

Krievijas ogles ieņem būtisku vietu Rīgas un Ventspils ostas kravu apgrozījuma struktūrā, eksporta kritums ietekmējis to darba rezultātus.

RĪGA, 4. februāris – Sputnik. Kravu apstrāde uzņēmuma Krievijas dzelzceļš tīklā šī gada janvārī samazinājusies par 4,9%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, lielākoties uz akmeņogļu rēķina, paziņoja kompānija. Ņemot vērā silto ziemu un šīs degvielas pieprasījuma krišanos, Latvijas ostās janvāra beigās būs vērojams manāms ogļu iekraušanas apjomu kritums.

RŽD kravas

Kravas "Krievijas dzelzceļa" tīklā 2020. gada janvārī sastādīja 100,2 miljonus tonnu – gandrīz par 5% mazāk, nekā 2019. gada janvāra rādītāji. Kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Šilo ziņoja, ka "Krievijas dzelzceļš" janvārī plānoja iekraušanas samazinājumu par 3,3%, taču mēneša beigās viņš pastāstīja, ka kompānija sagaida iekraušanas samazinājumu par 4,9-5% - pirmām kārtām ogļu kravu samazinājuma dēļ.

Akmeņogļu kravas janvārī samazinājās par 10,8%, līdz 29,3 miljoniem tonnu, koksa kravas – par 11,1%, līdz 0,876 miljoniem tonnu, naftas un naftas produktu – par 3,9%, līdz 19,9 miljoniem tonnu, melno metālu – par 2,2%, līdz 6,4 miljoniem tonnu, mežsaimniecības kravu – par 14,1%, līdz 3,1 miljonam tonnu, labības – par 21,7%, līdz 1,6 miljoniem tonnu, krāsainās rūdas un sēra izejvielu – par 2,1%, līdz 1,5 miljonam tonnu, ķimikāliju un sodas – par 2,4%, līdz 2,2 miljoniem tonnu, rūpniecisko izejvielu un veidošanas materiālu – par 15,3%, līdz 2,1 miljonam tonnu, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Atzīmēts, ka pieaudzis dzelzs un mangāna rūdas kravu apjoms  – par 2%, līdz 10,1 miljonam tonnu, melno metāllūžņiem – par 12,6%, līdz 0,663 miljoniem tonnu, cementa – par 8,4%, līdz 1,2 miljoniem tonnu, būvmateriālu – par 0,9%, līdz 8,4 miljoniem tonnu.

Ogļu eksports 2020. gadā var samazināties

Ogļu eksports no Krievijas 2019. gada beigās, neraugoties uz tirgus konjunktūras pasliktināšanos, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas prognozēm, varēja palielināties par 9,7 miljoniem tonnu, līdz 220 miljoniem tonnu. Taču jaunajā gadā pastāv risks, ka samazināsies ogļu produkcijas piegādes uz ārzemēm. Saskaņā ar iestādes prognozi, 2020. gadā eksports varētu sastādīt 214-224 miljonus tonnu.

Enerģētisko ogļu kravas no Krievijas uz citām valstīm aizritējušajā gadā varēja palielināties par 6,6%, līdz 196 miljoniem tonnu, taču šogad cietās degvielas eksporta piegādes samazināsies līdz 185-192 miljoniem tonnu, prognozē Enerģētikas ministrija.

2019. gada janvārī-novembrī ogļu kravas eksportam pa dzelzceļu palielinājās par 3 miljoniem tonnu, salīdzinot ar analoģisko periodu 2018. gadā, līdz 193 miljoniem tonnu. Krievijas ogļu jūras eksports aizejošajā gadā pieaudzis visos maršrutos, ieskaitot rietumu maršrutus, lai gan ogļu tirgotāji centās novirzīt maksimālus apjomus no zaudējumus nesošā Eiropas tirgus uz Āziju. Rezultātā Krievijas eksporta ogļu piegādes pa dzelzceļu caur Tālo Austrumu ostām palielinājās 2019. gada 11 mēnešos par 7,2 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2018. gada janvāri-novembri, līdz 89,2 miljoniem tonnu. Iekraušana Krievijas un Latvijas ostās pie Baltijas jūras palielinājās vien par 550 tūkstošiem tonnu, līdz 65,1 miljonam tonnu, vēsta cenu aģentūra Argussavā Krievijas ogļu tirgus pārskatā par 2019. gadu.

Taču eksporta pieaugumu jūras termināļos daļēji nivelēja straujš kravu sarukums sauszemes robežu pārejās, ko pirmām kārtām noteica enerģētisko ogļu pieprasījuma samazinājums Polijā, kur otro apkures sezonu pēc kārtas temperatūra turas virs klimatiskās normas un ir izveidojušies lieli ogļu krājumi. Rezultātā Krievijas ogļu kompānijas samazināja dzelzceļa pārvadājumus uz Austrumeiropas valstīm 2019. gada janvārī-novembrī par aptuveni trešo daļu, līdz 10,4 miljoniem tonnu.

Cenu kritiens 2019. gadā palēnināja ogļu ražošanas izaugsmi KF, kopumā tika iegūts 440,1 miljons tonnu, kas ir ievērojami zemāk par Enerģētikas ministrijas oktobra prognozēm, kura cerēja uz pieaugumu gada beigās līdz 445 miljoniem tonnu.

2020. gadā ražošana var saglabāties 440 miljonu tonnu līmenī, taču var pieaugt līdz 458 miljoniem tonnu, uzskata Enerģētikas ministrijā. Ņemot vērā nelabvēlīgo tirgus konjunktūru, iestāde pārskatījusi samazinājuma virzienā ogļu nozares ilgtermiņa attīstības prognozes. Saskaņā ar jauni Krievijas enerģētiskās nozares projekta redakciju līdz 2035. gadam, ogļu ieguve KF 2025. gadā var palielināties līdz 448-530 miljoniem tonnu, savukārt iepriekš tika gaidīts pieaugums līdz 490-549 miljoniem tonnu.

Krievijas ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu – Rīgas un Ventspils ostas – kravu apgrozījuma struktūrā. Rīgas osta šī kravas veida apstrādes ziņā aizgājusi mīnusā par 27% 2019. gada noslēgumā, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais terminālis - "Rosterminalugoļ" – palielinājis iekraušanas apjomus par 23%.

Pēc temata

Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā

Galvenie temati