16:34 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB76.8001
Ekonomika
Saņemt īso saiti
52

Piekļuves trūkums Krievijas tirgum nav vienīgā Latvijas piena ražotāju problēma: traucē arī nelielā veiktspēja un paaudžu maiņas trūkums; kādas ir tendences eksportā un vietējā tirgū.

RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Pērn vietējais piena tirgus turpināja sarukt, taču nozarei izdevās palielināt eksportu. Piena iepirkšanas cenas stabilizējās, lai gan joprojām ir zemākas, nekā vidēji ES.

Par sasniegumiem eksportā un vietējā tirgus tendencēm piena ražotāji pastāstīja Latvijas Radio.

Latvija atpaliek no Igaunijas

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks paziņoja, ka pērn 180 zemnieku saimniecības pārstāja nodarboties ar piena ražošanu, arī lopu skaits ir samazinājies. Taču iegūtā piena apjoms ir pieaudzis, proti efektivitāte iet uz augšu. Taču arī te Latvijas ražotājiem ir pie kā tiekties.

"Igaunija saražo nedaudz mazāk piena kā Latvija, bet to izdara ar 600 saimniecībām. Mēs līdzīgu apjomu saražojam ar vairāk nekā 6 000 saimniecībām. Efektivitāte Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, vēl ir neizmērojamā attālumā," uzskata Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska skaidro, ka ne visas no šīm saimniecībām pārtraukušas darbu – liela daļa no tām mainīja nodarbošanās profilu.

Piena pārstrādes uzņēmums
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir atteikušās no piensaimniecības un pārgājušas uz gaļas ražošanu, jo ir krietni pieaudzis gaļas ražojošo saimniecību skaits. Protams, ir arī saimniecības, kas vispār ir pārtraukušas savu darbību dažādu iemeslu dēļ," pastāstīja Galvanovska.

Viens no šādiem iemesliem: nenotiek paaudžu maiņa, un pēc iziešanas pensijā saimniecību īpašniekiem nav kam atstāt savu piena saimniecību. Bieži šādos gadījumos saimnieki izlemj likvidēt fermu.

Toties, kā norādīja Galvanovska, iepirkuma cenas ir stabilizējušās.

"2019. gads ir bijis nedaudz labāks par 2018. gadu, kad vidējā piena iepirkuma cena bija 29 centi [par kilogramu], un 2019. gada vidējā piena iepirkuma cena ir 30 centi [par kilogramu]. Starpība, protams, ir ļoti minimāla, bet katrā gadījumā tas ir pozitīvs rezultāts.

Protams, mēs vēl neesam sasnieguši Eiropas Savienības vidējo rezultātu – 2019. gadā vidējā piena iepirkuma cena bija 35 centi," paskaidroja Galvanovska.

Piena iepirkuma cena dažādās saimniecībās ir atšķirīga, jo tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, no līguma nosacījumiem starp piena ražotāju un pārstrādātāju, kā arī piemaksām par piena kvalitātes rādītājiem.

"Decembrī maksāja par labākās kvalitātes pienu 38 centus, kas ir ļoti laba cena un pārsniedz Eiropas Savienības vidējo samaksu. Zemāka piena iepirkuma cena bija 22 centi. Šī starpība ir ievērojama," atzīst Galvanovska.

Eksports pieaug, iekšējais tirgus sarūk

Tikai 2019. gadā piena nozares apgrozījums pirmo reizi sasniedza un pat nedaudz pārsniedza rādītājus, kuri bija pirms Krievijas pārtikas embargo ieviešanas atbildes kārtā uz ES sankcijām 2014. gadā. Agrāk vairāk nekā trešā daļa Latvijas piena ražotāju eksporta gāja uz Krievijas tirgu.

"Pagājušā gada 11 mēnešos esam pārdevuši eksportā piena produktus vairāk nekā aizpagājušā gadā kopumā, un tie ir 147 miljoni eiro, par ko produkcija ir pārdota ārpus valsts.

Latvija eksportē arī svaigpienu gan uz Poliju, gan pārsvarā uz Lietuvu. Šis apjoms 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir nedaudz samazinājies," pastāstīja Jānis Šolks.

Viņš atzīmēja, ka 37% visa piena tiek izvests uz Lietuvu, pārējais paliek Latvijā un tiek pārstrādāts. Aptuveni pusi piena produktu pārdod vietējā tirgū, savukārt otra puse aiziet eksportā.

Visvairāk 2019. gadā pieauga siera, sūkalu produktu, vājpiena un industriālo piena produktu eksporta apjoms. Latvijas eksporta "enkura" valstis ir Lietuva, Polija, Vācija un Lielbritānija.

Vietējais tirgus ir stabils, taču tajā pastāv sarukšanas tendence, vēl jo vairāk tāpēc, ka tajā parādās arvien vairāk piena ražotāju no Igaunijas, Lietuvas un Polijas.

Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union Mārketinga daļas vadītāja Ieva Ražinska pastāstīja, ka pērn kompānija visvairāk ražoja pienu, kefīru un krējumu – tieši šie produkti visbiežāk nokļūst uz Latvijas iedzīvotāju galda, un izmaiņas to pieprasījumā ir minimālas. Pieprasījuma ziņā jau daudzus gadus ārkārtīgi populāri ir un paliek biezpiena sieriņi. Nedaudz samazinājies margarīna patēriņš, taču kopumā pircēju izvēle paliek nemainīga.

"Man šķiet, ka latvietis ir vairāk konservatīvs, kas attiecas uz pamata piena grupu – pienu, krējumu, biezpienu, un vairāk eksperimentētājs, kas attiecas uz jogurtiem un, protams, saldējumu," skaidro Ražinska.

Aptuveni 10% uzņēmuma produkcijas aiziet eksportā. Tuvākie noieta tirgi ir kaimiņu Lietuva un Igaunija.

"Mēs eksportējam arī uz Skandināvijas valstīm, ASV un pat uz Austrāliju. Bet kā lielākie eksporta tirgi ir Azerbaidžāna, Ukraina un Lielbritānija," pastāstīja Food Union pārstāve.

Biznesa nosacījumi un tirdzniecības kari

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, asociētā profesore Ingūna Gulbe skaidro eksporta izaugsmi ar diviem iemesliem.

Pirmkārt, labi pastrādājuši uzņēmēji – sākot ar fermeriem līdz pārstrādātājiem un tirgotājiem pasaules tirgos.

"Mūsu piena ražotāji – zemnieki – strauji modernizējas, attīstās. Izslaukums no vienas govs pieaug ļoti strauji. Ganāmpulki kļūst lielāki, efektīvāki, ar lielākiem izslaukumiem. Līdz ar to arī piena izejvielu var piegādāt kvalitatīvu, labāku, ērtāku. Pārstrādātāji domā, ko darīt – piedalās izstādēs, brauc misijās, meklē savus tirgus," sacīja Gulbe.

Otrkārt, mainās arī situācija pasaules tirgos – ES pērn labi auga eksporta rādītāji, Ķīna palielināja importu no Eiropas.

"Viņi tur cīnījās ar Ameriku. Un kamēr tas [tirdzniecības] karš tur notika, tikmēr Eiropas kompānijas un arī Latvijas piena produkti šo tirgu ieņēma," paskaidroja Gulbe.

Tomēr viņa atzina, ka pārstrāde joprojām ir un paliek piena nozares vājā vieta. Šeit ir divi lieli tirgi, kuri var iziet eksporta tirgos ar industriālajiem produktiem: tas ir "Preiļu siers" un "Latvijas piens".

Pēc temata

Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Latvijas iedzīvotāji pamazām "pārceļas" uz Lietuvu: tur pat Latvijā ražotais ir lētāks
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus
Latvijā palielināsies pārtikas produktu cenas: nāksies pārtikt no kafijas un kakao

Galvenie temati