21:17 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Vīrietis birojā. Foto no arhīva

Darbinieki Latvijā lemti nabadzībai

© CC0 / pixabay
Ekonomika
Saņemt īso saiti
91

Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstīs un iedzīvotājiem neizdevīgākā neapliekamā minimuma sistēma.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Lietuvā plānots ne tikai palielināt minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī pacelt līdz 400 eiro neapliekamo minimumu, izdevumā Dienas Bizness raksta Ruta Kesnere, atsaucoties uz ekonomisu Daini Gašpuiti. Tātad nākamā gada budžets kļūs par nopietnu pārbaudījumu Latvijas valdībai.

Paradokss: minimālā alga ir lielāka nekā reālā

Jau tagad minimālā alga Igaunijā ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro līdz ar ļoti sarežģītu diferencēto neapliekamo minimumu, no kura lielāko labumu gūst strādājošie bez apgādājamiem. Taču arī mums ir savs prieciņš – alkohols ir lētāks nekā igauņiem.

Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 20% nodarbināto saņem minimālo algu – nedaudz virs 300 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pēc būtības, viņi atrodas uz nabadzības sliekšņa. Drošī vien daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%.

Bēdīgākais ir tas ka šiem cilvēkiem nevar palīdzēt, tikai palielinot neapliekamo minimum – ja tas pieaugs, piemēram, līdz 500 eiro kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo minimālā alga valstī ir daudz zemāka par 500 eiro.

Jāpalielina minimālā alga, bet pret to iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt, uzskata autore.

Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāaptver arī uzņēmējiem – nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Priekš kam vispār strādāt?

Nesen intervijā rīta programmā "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā labklājības ministre Ramona Petraviča paziņoja, ka tiesībsarga prasība noteikt garantēto minimālo ienākumu līmeni 360 eiro apmērā mēnesī ir nereāla un neizpildāma.

Politiķe skaidroja, ka garantēto minimumu Latvijā saņem 21 tūkstotis cilvēku. Vēl 160 tūkstoši strādā par minimālo algu.

Petraviča bija neizpratnē: kāpēc cilvēkam strādāt par minimālo algu, ja garantētais līmenis ir 360 eiro? Tas ir aptuveni tikpat liels kā minimālā alga. Tas mazina motivāciju iet strādāt, ir pārliecināta ministre.

Petraviča klāstīja, ka valsts finansiālo iespēju ietvaros garantētos minimālos ienākumus reāli ir palielināt līdz 99 eiro, pie tam tikai pakāpeniski.

Viņa atgādināja, ka panākta vienošanās ar Pašvaldību savienību no 2020.gada janvāra palielināt garantēto summu par 10 eiro, lai no tagadējiem 54 eiro garantētais minimums pieaugtu līdz 64 eiro, bet vēl pēc gada – līdz 99 eiro.

Pēc temata

Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas pieaugumu
Tiesībsargs pieprasa palielināt minimālos ienākumus Latvijā un draud vērsties tiesā
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas

Galvenie temati