RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Skandināvijas valstīs nemitīgi samazinās dzimstības līmenis, un tās ir gatavas iet tālu, lai iegūtu vairāk jaundzimušo, raksta The Local.
"Norvēģijai vajag vairāk bērnu! Nedomāju, ka jums ir jāpaskaidro, kā tas darās," – draiskulīgi paziņoja valsts premjerministre Erna Solberga Jaungada runā.
Taču aiz šiem jokpilniem vārdiem slēpjas reāla problēma – Skandināvijā dzimst pārāk maz bērnu.
Kaut kad pagātnē Ziemeļeiropa lepojās ar savu augsto dzimstības līmeni, taču tagad, pēc Solbergas sacītā, dzimstības krišanās apdraud slaveno Skandināvijas sociālā nodrošinājuma modeli.
2017. gadā dzimstības līmenis Norvēģijā, Somijā un Islandē nokrita līdz vēsturiskajam minimumam: 1,49 - 1,71 bērnam uz vienu sievieti. Vien dažus gadus pirms tam dzimstības līmenis svārstījās ap 2,1 bērnam uz ģimeni, kas ir nepieciešams iedzīvotāju skaita uzturēšanai.
No Kopenhāgenas līdz Nordkapa ragam, no Helsinkiem līdz Reikjavīkai demogrāfi novēro līdzīgu situāciju: lielu ģimeņu kļūst arvien mazāk, savukārt sievietes pirmo bērnu pasaulē laiž arvien vēlāk. Vienota skaidrojuma tam nav, taču par galvenajiem iemesliem tiek uzskatīti finanšu nestabilitāte un straujš dzīvojamo platību cenu kāpums.
Tas nozīmē, ka nākotnē samazināsies darbspējas vecuma cilvēku skaits, nodokļi, no kuriem tiek finansēta dāsnā sociālā nodrošinājuma sistēma, tostarp bērnu kopšanas atvaļinājums Zviedrijā, kurš ilgst 480 dienas.
Eksperti piedāvā dažādus problēmas risinājumu veidus. Kāds norvēģu ekonomists piedāvāja dot sievietēm 500 tūkstošus kronu (50 tūkstošus eiro) pensijas uzkrājumos par katru bērnu. Cits, tieši pretēji, piedāvāja maksāt miljons kronu visiem norvēģiem, kuri nodzīvos līdz 50 gadiem, nelaižot pasaulē bērnus, kuri dārgi izmaksā sabiedrībai.
Somijas pašvaldības arī nolēmušas materiāli atbalstīt topošos vecākus. Pilsētā Mijehikala, kurā dzīvo 2 tūkstoši cilvēku, piedāvā 10 tūkstošus eiro par katru bērnu, kurš piedzimst un izaug kopienā.
Dānijā pievērsuši uzmanību arī vīriešiem, kuri nesteidz kļūt par vecākiem, un uzsākuši sociālo kampaņu par to, ka, kļūstot vecākam, spermas kvalitāte samazinās.
Skandināvijā jau ir pietiekami daudz dzimstības veicināšanas iniciatīvu: elastīgs darba grafiks, plašs bērnudārzu tīkls un dāsna bērnu kopšanas atvaļinājumu apmaksas sistēma. Taču, kad ar to visu nepietiek, palīgā nāk imigrācija, kuru daudzi uzskata par papildu draudu.
Dzimstības līmenis Zviedrijā, varbūt, arī samazinās, taču pēc šī rādītāja ES tā atpaliek tikai no Francijas – 2016. gadā valstī piedzima 1,85 bērns uz vienu ģimeni. Ne pēdējā kārtā tas ir saistīts ar senajām imigrācijas tradīcijām: ārzemju izcelsmes sievietes dzemdē biežāk, nekā zviedrietes.
Anebijā, Zviedrijas dienvidos ir viens no augstākajiem dzimstības līmeņiem – 2,6 bērni uz vienu sievieti. Tas varētu būt saistīts ar to, ka pilsēta jau divas desmitgades piesaista migrantus. 1990. gadu sākumā pilsētā ieradās bēgļi no Eritrejas un Balkāniem. 1994. gadā pilsētā tika uzstādīts demogrāfiskais rekords.
Taču dzimstības līmeņa izaugsme migrantu vidū izraisa arī bailes. Bijušais Norvēģijas tieslietu ministrs Pers Amundsens, labējās Progresa partijas loceklis, nesen aicināja samazināt bērnu pabalstu pēc trešā bērna nākšanas pasaulē, lai, pēc viņa sacītā, somālietes Norvēģijā dzemdētu retāk.
