04:41 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1015
  • RUB70.4859
Iela Liepājā. Foto no arhīva

Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu

© Flickr/ liepaja
Ekonomika
Saņemt īso saiti
349

Galvenās problēmas, ar kurām saskaras latvieši pēc atgriešanās dzimtenē, ir darba trūkums un bērnudārzu rindas.

RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Liepājā notika reemigrantu tikšanās, tur tika pastāstīts par iemesliem, kuri lika viņiem atstāt Vāciju, Norvēģiju un citas ekonomiski labklājīgākas valstis, kā arī par to, ar kādām problēmām nācies saskarties cilvēkiem pēc atgriešanās dzimtenē, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".

Mazāk, nekā gada laikā Kurzemē atgriezušās gandrīz 60 ģimenes, apmēram puse no tām pirms atbraukšanas konsultējās ar reemigrācijas projekta koordinatoriem, savukārt pārējie – jau pēc atgriešanās.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uz ārzemēm peļņā aizbraukušie latvieši atgriežas dzimtenē, ir saistīts ar bērnu izglītošanu – daudziem ir grūti mācīties svešvalodā. Tāpēc galvenā reemigrantu plūsma bija vasaras beigās – lai pagūtu iekārtot bērnus vispārizglītojošās iestādēs līdz septembra sākumam.

Ar to ir saistīta arī viena no galvenajām problēmām – piemēram, vietu bērnudārzā saņemt nav tik viegli. Piemēram, Reiņa Burģa ģimene, kura atgriezusies no Norvēģijas pēc septiņu gadu dzīves tur, nespēja iekārtot bērnus pašvaldības bērnudārzā, un kad pienāks viņu kārta – nav zināms. Pēc pāris mēnešus ilgiem meklējumiem nācās samaksāt par privāto bērnudārzu. Bērna ērtību dēļ Latvijā atgriezās arī Antras Meisneres ģimene. Sieviete deviņus gadus nodzīvoja Vācijā, precējusies ar vācieti, taču bērns-pusaudzis nespēja adaptēties svešā valstī.

Vēl viens problemātisks jautājums reemigrantiem ir darba meklēšana, dažiem neizdodas atrast darbu mēnešiem ilgi un pat vairāk nekā gadu. Pēc Antras Meisneres sacītā, pēc atgriešanās no Vācijas viņi ar vīru vēlējās atvērt kompāniju tūrisma nozarē, taču neizdevās. Beigās Meisneres vīrs spēja iekārtoties darbā pie vācu biznesmeņa, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību Kurzemes dienvidos, taču tikai pēc pusotra gada ilgiem meklējumiem.

"Pagaidām dzīvojam laukos, cerību neesam zaudējuši. Jāsāk ar darbu, taču atbalsta nav. Es vērsos pie deputātes Aijas Barčas – sakot, esmu atgriezusies – un nelūdzu naudu, es lūdzu darbu. Un viņa saka: "Mēs jums varam piedāvāt tikai sociālo dzīvokli Rīgā." Es saku: man nevajag, dodiet darbu," - pastāstīja Meisnere.

Vēl viens reemigrants – Jānis Vizulis, kurš atgriezies pēc deviņu gadu darba Vācijā, kopš vasaras nespēj iekārtoties darbā Latvijā.

"Šobrīd es joprojām meklēju darbu, iespējas ir, jautājums: vai es vēlēšos pieņemt šos variantus un par tādu algu. Mēs visi zinām, kāda tā ir Liepājā,"- norādīja Vizulis.

Uz tikšanos bija atnākuši arī reemigrācijas projekta koordinatori. Viņi norāda, ka pieteikumu skaits no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuri vēlētos atgriezties dzimtenē, pieaug. Taču atzīst: atrisināt visas problēmas, kas saistītas ar darba, dzīvesvietas meklējumiem, izglītības jautājumiem, viņi nespēj – reemigrantiem arī pašiem jāizrāda proaktīva pozīcija.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Programmas ietvaros emigranti, kuri pametuši Latviju vairāk nekā pirms trim gadiem, pēc atgriešanās varēs saņemt summu līdz deviņu tūkstošu eiro apmērā savam biznesa projektam. Šiem nolūkiem bija jāiesniedz pieteikums konkursā "Atgriešanās grants". Kopumā reemigrantu biznesa idejām atvēlēti 180 tūkstoši eiro. Summa sadalīta starp četriem plānošanas reģioniem. Pieteikumu pieņemšana noslēdzās 25. septembrī. Tagad komisija vērtē, kuras idejas ir dzīvotspējīgas.

Pēc temata

Emigrantiem piedāvā bezmaksas lidmašīnas biļeti līdz Latvijai
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
Tehniskā apkalpe Kanāda saņem tikpat daudz, cik Vējonis: ar naudu emigrantus neatgūt
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"

Galvenie temati