RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Pēc Ārlietu ministrijas Saeimas sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas sacītā, vairums reemigrantu uzskata par galveno atgriešanās priekšrocību dzimtenē iespēju būt kopā ar tuviniekiem un draugiem, vēsta Mixnews.lv.
Par to Kalniņa-Lukaševica paziņoja sociālās kustības semināra "Latvija strādā" laikā. Viņa pastāstīja darba devējiem par rekomendācijām un iepazīstināja viņus ar reemigrācijas atbalsta nosacījumiem, kuri paredzēti likumprojektā par diasporu, kuru nolasīs šī gada rudenī Saeimā.
Tele2 mobilo sakaru operatora iniciētais projekts "Latvija strādā" ir virzīts uz ārzemēs dzīvojošos tautiešu piesaistīšanu darbam Latvijā.
Kalniņa-Lukaševica sniedza Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktās aptaujas rezultātus. Saskaņā ar šiem datiem, 66% reemigrantu uzskata par atgriešanās priekšrocību iespēju būt blakus tuviniekiem un draugiem, savukārt 31% aptaujas dalībnieku uzskata par motivāciju skaidru, draudzīgu vidi.
Radiet apstākļus
Parlamenta sekretāre uzsvēra, ka tas viss neatceļ reemigrantu nodarbinātības un augsti apmaksāta darba esamības aktualitāti dzimtenē. Turklāt Kalniņa-Lukaševica minēja karjeras izaugsmes un apmācības iespējas svarīgumu. Taču, tostarp, viņa atzīmēja, ka liela nozīme dzimtenē atgrieztajiem latviešiem ir arī kolektīvs, kurā viņi strādā.
Turklāt svarīgi nodrošināt cilvēkus ar dzīvesvietu, savukārt bērniem sniegt iespēju apmeklēt bērnudārzus un skolās, lai vecāki varētu strādāt. Parlamenta sekretāre aicināja darba devējus, kuri vēlas atgriezt cilvēkus no ārzemēm, aizdomāties par šiem aspektiem. Kalniņa-Lukaševica tāpat atgādināja par tiešsaistes intervijas rīkošanas iespēju, ko darba devēji var rīkot ar latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs, un par to, ka darba devējam nav jāpieprasa, lai reemigrants nekavējoties uzsāk darbu – cilvēkam jādod laiks uz pārcelšanos. Turklāt darba devējam ir jāsniedz skaidri sludinājumi par vakancēm un jāsniedz profesionālās apmācības iespēja.
Likumā par diasporu tāpat paredzēta iespēja deklarēt papildu adresi Latvijā, kas ļaus iestāties bērnudārza rindā vai pieteikties skolā, kamēr pārvākšanās vēl tiek plānota.
Atpakaļ Latvijā
Iepriekš darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.
Taču neskatoties uz visām šīm labajām ziņām, cilvēki turpina aizbraukt no Latvijas, pametot savus draugus, atstājot mīļoto darbu un kolēģus. Jūnija beigās rīdziniece, kura pēc ilgām pārdomām nolēmusi emigrēt, publicēja savā Facebook lapā publikāciju par to, ka ir ļoti smagi šķirties no Latvijas, taču dzīve valstī kļūst neciešama.
