RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka Daiņa Rijkura sacītā, līdz oktobra beigām reemigrācijas pilotprojekta ietvaros, kuru koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijā atgriezušies 330 cilvēki, vēsta Grani.lv.
Konferences "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē" laikā Rijkuris tāpat paziņoja, ka reģionālie reemigrācijas koordinatori runājuši apmēram ar 1300 Latvijas ģimenēm ārzemēs. Rezultātā Latvijā atgriezās 130 ģimenes. Vēl 353 cilvēki plāno doties uz dzimteni tuvākajā laikā.
Rijkuris atzina, ka atgriezušos skaits pagaidām nav ļoti liels, taču, ņemot vērā, ka reemigrācijas programma tiek īstenot vien astoņus mēnešus, projektu jau var nosaukt par veiksmīgu un nepieciešamu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībās īstenojusi reemigrācijas veicināšanas pilotprogrammu "Reģionālais reemigrācijas koordinators". Tika plānots, ka atbalstu saņems 20 saimnieciskās darbības attīstības projekti.
Taču, kā paziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Vairis Putniņš, valsts piešķīrusi līdzekļus 9 reemigrantu atbalstam, jo liela daļa to, kuri iesnieguši pieteikumus, nenorādīja dzīvesvietu ārzemēs iedzīvotāju reģistrā. Bet tā bija viena no projekta prasībām.
Atbraukt, lai aizbrauktu?
Iepriekš ziņots, ka 2017. gadā Latvijā tika nolemts uzsākt reemigrācijas programmu, lai atgrieztu dzimtenē aizbraukušos pilsoņus. Valsts šiem mērķiem piešķīra 425 tūkstošus eiro.
Šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem.
Programmas ietvaros emigranti, kuri pametuši Latviju vairāk nekā pirms trim gadiem, pēc atgriešanās varēs saņemt summu līdz deviņu tūkstošu eiro apmērā savam biznesa projektam. Šiem nolūkiem bija jāiesniedz pieteikums konkursā "Atgriešanās grants". Kopumā reemigrantu biznesa idejām atvēlēti 180 tūkstoši eiro. Summa sadalīta starp četriem plānošanas reģioniem. Pieteikumu pieņemšana noslēdzās 25. septembrī.
Latgales plānojuma reģiona koordinatore Astrīda Leščinska šī gada novembrī stāstīja, ka no 2018. gada februāra Latgalē atgriezušās 32 ģimenes – 74 cilvēki. Un vēl 36 ģimenes, pēc Leščinskas sacītā, plāno atgriezties.
Leščinska norādīja, ka reemigrantus īpaši interesē jautājumi par darba un izglītības iespējām, par uzņēmējdarbības atbalstu no valsts puses, par nekustamā īpašuma iegādi – mājas celtniecību vai dzīvokļa iegādi. Tāpat cilvēki interesējas par kreditēšanas iespējām un valsts garantijām.
Turklāt atgriešanās dzimtenē biedē potenciālos reemigrantus ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, zaudēta kvalifikācija, nav saņemta piemērota izglītība, zema alga, mājokļa trūkums. Jāpiebilst, ka arī pašvaldības nevar piedāvāt dzīvojamo fondu.
Jāatzīmē arī tas, ka ir arī tādi latvieši, kuri, atgriežoties Latvijā, pēc kāda laika aizbrauc prom uz ārzemēm. Iepriekš Sputnik rakstīja par ģimeni no Īrijas. Desmit gadus latvieši nodzīvoja tur, taču pēc tam tomēr nolēma, ka dzimtene viņiem ir dārgāka, un devās mājās. Nodzīvojot Latvijā trīs gadus, ģimene atkal nolēma atgriezties Īrijā.
Izrādījās, ka Latvijā nav iespējams labklājīgi dzīvot ar vietējām algām, un pārliecības par nākotni nav, toties ir daudz nepatīkamu sīkumu. Tostarp mazākajam bērnam bērnudārzā neatradās vieta. Turklāt, pēc ģimenes domām, cilvēki Īrijā ir jautrāki un laimīgāki, savukārt pati atmosfēra – brīvāka.
