10:57 16 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1269
  • RUB70.5998
Eiro naudaszīmes

Tagad Eiropas Savienība naudu Latvijai aizlienēs

CC0 / pxhere
Ekonomika
Saņemt īso saiti
66

Iepriekš no ES fondiem pārsvarā tika piešķirti granti (subsīdijas un līdzfinansējums), bet tagad līdzekļi pārsvarā tiks piešķirti ar tādu finansiālo instrumentu palīdzību kā aizņēmumi, garantijas un riska kapitāla fondi.

RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Latvijas lauksaimniecība, kā arī nozares, kas saistītas ar inovācijām, digitālajiem risinājumiem un tehnoloģijām, pēc 2020. gada varēs cerēt uz lielāku finansējumu no ES nekā agrāk. Taču agrāk ES piešķīra grantus, bet tagad finansējums pārsvarā tiks saņemts ar aizņēmumu un garantiju starpniecību, raksta Dienas Bizness.

Par to, kā mainīsies finansējums no ES fondiem pēc 2020. gada, pastāstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim aptuveni 70% investīciju nākuši no eirofondiem. Ņemot vērā ES fondu finansējumu uz iedzīvotāju skaitu, Latvija saņemto apjomu ziņā ieņem trešo vietu Eiropā. Vairāk saņem tikai Igaunija un Slovākija.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, tātad savienības budžeta samazināšanās, saruks arī kopējais subsīdiju apmērs, turklāt mainījušās ES prioritātes, atzīmēja Zemītis.

Eksperts paskaidroja, ka Latvija caur tiešajiem maksājumiem saņems vairāk naudas (+13%), nekā agrāk, tātad lauksaimniecība ES fondus nezaudēs.

Tāpat ES palielinās izdevumus izglītībai, enerģētikai, zinātniskajām izstrādēm un tehnoloģijām, kā arī "zaļajam" transportam. Tātad ar inovācijām, digitālajiem risinājumiem un tehnoloģijām saistītās nozares var cerēt uz lielāku līdzekļu apjomu no eirofondiem. Tāpat, iespējams, tiks palielināti jauniešiem paredzēto programmu Erasmus+, kā arī ar klimata izmaiņām un ekoloģiju saistīto programmu līdzekļi.

"Ļoti aktuāla ir zaļās enerģētikas nozare, neskatoties uz nesenajiem skandāliem ap šo tēmu Latvijā. Kopumā Eiropa turpina kursu, lai kļūtu par reģionu bez kaitīgiem CO izmešiem. Tāpat jāatzīmē enerģētiskie un transporta savienojumi starp valstīm, tas attiecas uz gāzesvadiem un dzelzceļu satiksmi. Prioritāšu sarakstā būs ar sociālā uzņēmējdarbība," – pastāstīja Zemītis.

Mazāks būs arī līdzekļu apjoms no Kohēzijas fonda, taču kaut kādā līmenī ES tik un tā piešķirs līdzekļus dzīves līmeņa izlīdzināšanai, viņš atzīmēja.

Mazā un vidējā biznesa finansējums nepazudīs, taču arī tas ņems vērā jaunās prioritātes – likmi uz tehnoloģijām, inovācijām un viediem risinājumiem.

Tomēr ir kāda nianse: iepriekš finansējums no ES fondiem pārsvarā tika piešķirti granti (subsīdijas un līdzfinansējums), bet tagad līdzekļi pārsvarā tiks piešķirti ar tādu finansiālo instrumentu palīdzību kā aizņēmumi, garantijas un riska kapitāla fondi, paskaidroja eksperts.

"Aizņēmumus var piešķirt, pēc tam saņemt naudu atpakaļ un atkal izmantot finansējumam, — atgādināja eksperts. – Tas ir, mēs panākam daudzkārtēju efektu. Grantu gadījumā mēs vienkārši amortizējām līdzekļus, un tālāk tie nestrādāja. Jaunajā periodā pēc 2020. gada biznesam nevajadzētu cerēt uz bezmaksas naudu."

Budžeta plānošana Eiropas Savienībā notiek septiņu gadu budžeta periodu ietvaros. Pašreizējais budžeta periods ilgst no 2014. līdz 2020. gadam, nākamais sāksies 2021. gadā. ES ik gadus pieņem savienības budžetu gadam, tajā tiek iekļautas atsevišķas korekcijas, kas nevar pārsniegt septiņu gadu budžeta saskaņotos parametrus. ES budžeta ienākumi veidojas uz ES valstu iemaksu pamata, kas atšķiras izņēmumu ziņā, un tos jāsaskaņo Eiropas un nacionālajā līmenī.

Sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES jaunajā budžeta periodā Eiropas Komisija ierosina samazināt izmaksas no dažādiem fondiem un mainīt kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek sadalīti līdzekļi. Baltijas un Višegradas grupas valstis aicina ES palielināt iemaksas kopējā budžetā pēc 2020. gada, kas pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES "notievēs" par 13 miljardiem eiro, lai nesamazinātos attīstības programmu finansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji nosūtījuši ES vēstuli, kurā pauduši neapmierinātību ar plānoto dotāciju samazināšanu.

Pēc temata

Latvijas iedzīvotāji varēs celt kvalifikāciju uz eirofondu rēķina
Latvija lēni tērē eirofondu naudu: Finanšu ministrija ceļ trauksmi

Galvenie temati