Jurijs Aleksejevs

Pēc 9. maija svētkiem Rīgā latviešu sociālajos tīklos un latviešu politiķu aprindās sākās "naida parāde". Ļaunums brāzās straumēm. Lasīju, pēc tam gāju dušā, lai to visu nomazgātu...

Latviešu nacionālisti, vairākums Latvijā, nu jau veselu mēnesi savā Saeimā vētraini apspriež likuma par publisko izklaides un svētku pasākumu drošību grozījumus. Tie paredz aizliegt PSRS simbolikas lietošanu publiskajos pasākumos.

Jaunieši brauc prom no Latvijas mācīties un strādāt ārzemēs, bet valdība nevēlas aptvert, ka ar savām valodas reformām, ierobežojumiem un inspekcijām tikai mudina cilvēkus mukt prom vēl ātrāk.

"Ja vēlaties izputināt nelielu valsti, uzdāviniet tai kreiseri." Un paskatvien, Latvija "kreiseri" ir nopirkusi par lielu naudu. Pati.

Nu nevēlas viņi, tie krievi, vilkt vietējos izšūtos kreklus un staigāt pa ielām ar esesoviešu leģionu ģerboņiem - "pareizā propaganda" viņus neinteresē.

Latvijas Žurnālistu asociācija nostājās Krievijas žurnālista Ivana Golunova pusē. Latvijas žurnālists Jurijs Aleksejevs iegrimis pārdomās.

No Nila Ušakova stāsta Latvijā dzīvojošie krievi var secināt: lai kā viņi grozītos, lai kā mācītos latviešu valodu, lai kā precētu latvietes, lai kā sūtītu bērnus latviešu skolās, viņi nekad nekļūs par "krievu izcelsmes latviešiem".

Nav nekādas "Latvijas 100. gadadienas". No 1940. līdz 1991. gadam pasaules kartē tādas valsts "Latvijas Republika" nebija. Esmu par 9 gadiem vecāks nekā šī valsts, tāpēc varu vērtēt šo daiļdarbu no dzīves pieredzes augstumiem.

Jurijs Aleksejevs, IMHOclub.lv priekšsēdētājs uzjautrinājās, lasot igauņu KaPo – drošības policijas atskaiti, it īpaši "slepenos FDD dokumentus" ar trešklasnieka cienīgām gramatiskajām kļūdām – paskat vien, kā puiši cenšas! Tagad viņš nolēmis pastāstīt kaimiņiem, kādi iespaidi viņam radušies par Latvijas DP darbu.